Vislīdzīgais Paīsija Svētkalnietis

- Geronda, kā cilvēks, kuram ir ģimene, var sevī kopt tikumus?

- - Dievs tam dod labvēlīgas iespējas. Bet daudzi, kaut arī lūdz Dievu, lai viņš viņiem dotu labvēlīgus apstākļus tikumu vairošanai, sastopoties ar kādām grūtībām, sāk kurnēt. Piemēram, dažreiz Labais Dievs aiz Savas bezgalīgās mīlestības, vēloties, lai vīrs sevī vairotu pazemību un pacietību, atņem Savu Žēlastību sievai, kura sāk uzvesties ar neadekvāti un izturēties pret vīru rupji. Šajā gadījumā vīram ir nevis jākurn, bet jāpriecājās un jāslavē Dievs par to labvēlīgo iespēju, kuru Viņš sniedz viņam šim varoņdarbam. Vai, piemēram, māte lūdz Dievam, lai Viņš sniedz viņai pacietību. Tad viņa uzklāj galdu, pie galda pienāk viņas bērns, pavelk aiz galdauta stūra un visi trauki sabirst uz grīdas. Bērns, it kā saka savai mātei: „Māt, paciet!”

Un vispār, tās grūtības, kuras pastāv mūsdienu pasaulē, piespiež cilvēkus, kuri kaut nedaudz vēlās dzīvot garīgi, neatslābināties, negulēt. Kad, nedod Dievs, sākas karš, cilvēki neatslābinās, nepiever acis. Kaut kas līdzīgs, kā es redzu, notiek tagad ar tiem, kuri cenšās dzīvot garīgi. Paņemam kaut vai tos jauniešus, kuri dzīvo baznīcas dzīvi. Kādas gan grūtības viņiem, nabadziņiem, nākās paciest! Taču tā cīņa, kuru viņi pacieš no netīrās pasaules, kurā dzīvo, zināmā veidā palīdz viņiem nežāvāties. Bet miera laikā, kad nav grūtību, var redzēt, ka lielākais vairums cilvēku ir vienaldzīgi pret ticības un tikumības jautājumiem. Lai gan arī šo miera laiku cilvēkiem ir jāizmanto pieaugšanai garīgumā: viņiem ir jāpacenšās nocirst savus trūkumus un vairot tikumus.

Garīgajā dzīvē ļoti palīdz klusēšana. Būtu labi ja dienas kārtība būtu sastādīta tādā veidā, lai tajā būtu noteikts laiks klusēšanai. Lai šajā stundā cilvēks lūkojās sevī, lai iepazītu savas kaislības un paveiktu varoņdarbu, lai tās nocirstu un attīrītu savu sirdi. Un pavisam labi, ja mājās ir kāda klusa istaba, kuras atmosfēra atgādina mūka celles atmosfēru. Tur, „slepenībā” var izpildīt savus garīgos pienākumus, lasīt garīgas grāmatas, lūgties. Ja pirms lūgšanām ir neilga garīgā lasīšana, tad tā ļoti tām palīdz, tādēļ, ka arī dvēsele no tādas lasīšanas sasildās, un prāts pārceļās uz garīgo sfēru. Tādēl, ja cilvēkam, kura uzmanība dienas laikā ir sadalīta daudzām lietām, ir desmit minūtes lūgšanai, viņam būtu vēlams divas minūtes no šī laika palasīt kaut ko spēcīgu, lai aizdzītu izklaidību.