Svētais apustulis Toms bija no Galilejas pilsētas Pansadas un strādāja par zvejnieku. Dzirdot labo vēsti par Jēzu Kristu, viņš visu atstāja un sekoja Viņam. Toms ir viens no divpadsmit apustuļiem, Glābēja divpadsmit mācekļiem.

Saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, svētais apustulis neticēja citu mācekļu stāstiem par Jēzus Kristus augšāmcelšanos: "Ja es neredzu naglu rētas Viņa rokā un neielieku savu pirkstu naglu rētās un savu roku Viņa sānos, es neticēšu" (Jāņa 20:25). Astotajā dienā pēc augšāmcelšanās Kungs parādījās apustulim Tomam un parādīja viņam savas brūces. "Mans Kungs un mans Dievs!" iesaucās svētais apustulis (Jāņa 20:28). "Toms, kurš kādreiz ticībā bija vājāks par citiem apustuļiem," saka svētais Jānis Hrizostoms, "Dieva žēlastībā kļuva drosmīgāks, dedzīgāks un nenogurstošāks par viņiem visiem, tā ka viņš ceļoja ar savu sludināšanu gandrīz pa visu zemi, nebaidoties sludināt Dieva vārdu mežonīgām tautām." Saskaņā ar baznīcas tradīciju, svētais apustulis Toms nodibināja kristīgās baznīcas Palestīnā, Mezopotāmijā, Partā, Etiopijā un Indijā. Viņš noslēdza savu Evaņģēlija sludināšanu ar mocekļa nāvi. Par Indijas pilsētas Meliaporas (Melipura) valdnieka dēla un sievas pievēršanu Kristum svētais apustulis tika ieslodzīts, spīdzināts un visbeidzot, caurdurts ar pieciem šķēpiem, atdeva savu dvēseli Tam Kungam. Svētā apustuļa Toma relikviju daļas glabājas Indijā, Ungārijā un Atona kalnā. Arābu (jeb Arapetijas) Dievmātes ikona (6. septembris) ir saistīta ar apustuļa Toma vārdu.