...Un vēl mūs gaida briesmīgs notikums, pats bargākais notikums – mūsu Kunga Jēzus Kristus otrā atnākšana uz Zemes.

...Viņa pirmā atnākšana bija Pestītāja atnākšana, kurš pakļāvies visam cilvēciskajam vājumam, kuru uzņēma uz Sevi, lai to Sevī iznīcinātu. Otrā būs Soģa atnākšana, lai saņemtu no cilvēces atbildi par tās attieksmi pret Dieva dāvāto glābšanu... Soģis ir briesmīgs, neizsākami briesmīgs. Briesmīgs pēc Sava diženuma, briesmīgs pēc Sava visspēcīguma, briesmīgs tāpēc, ka redz cilvēka gara dziļumus, un neviena slepena cilvēciskā doma, neviena smalkākā sajūta nav paslēpta no Viņa. Sevis attaisnošanai nav vietas Viņa tiesā, nevarēs attaisnoties Viņa priekšā ne tikai grēku nonāvētais, bet arī neviens taisni dzīvojušais... Bailes pārņems visus cilvēkus, kad viņi stāsies Soģa priekšā... Grēcinieki trīcēs no izmisuma, no priekšstāvošo moku gaidām, no tām neparastajām bailēm, kuras radīsies viņos no tā apvērsuma, kurš tad izmainīs visu pasauli. Viņi sauks kalniem un klintīm: ”Krītiet uz mums, apslēpiet mūs no Tā vaiga, Kas sēd goda krēslā un no Jēra dusmām. Jo atnākusi Viņa lielā dusmu diena! Kas varēs pastāvēt?” (Jņ. atkl. 6: 16,17). Viņi iztrūksies un slavēs, lai gan par vēlu. Kad Radītājs bija apslēpis nepieejamo, neizturamo godību, ar pazemības aizsegu, tikai tad radība varēja brīvi domāt un just, brīvi runāt un brīvi darboties. Kad Radītājs atklāsies Savā slavā, radījumu brīvība izsīks Viņa slavas dziesmas priekšā, līdzīgi kā šī brīvība noteiktos, īpašos apstākļos, mums piederot, tomēr it kā tiek iznīcināta ar apstākļu spēku. Paši ļaunākie Kunga ienaidnieki... sauks slavasdziesmu, sagaidot Soģi, ko Kungs jau iepriekš paredzēja. Jo es jums saku: jūs Mani no šī laika neredzēsiet, iekams jūs sacīsie: slavēts, Kas nāk Kunga vārdā! (Mt. 26:64). Iztrūksies arī taisnie no atnākušā Soģa bezgalīgās slavas, viņi ieraudzīs savu taisnību Augstākās Taisnības gaismā kā nabagu vecās skrandās, savā taisnībā viņi neieraudzīs savas apžēlošanas ķīlu, viņi gaidīs apžēlošanu vienīgi no bezgalīgās Dieva žēlastības. Pat Dieva Eņģeļi uztrauksies un bīsies Sava Dieva atklājušās godības priekšā... Nedzīvā vieliskā daļa neizturēs Dieva Dēla skatienu: „...debess savelsies kā grāmata, ko satin, un visi kalni un visas salas izkustēsies no savām vietām.” (Jņ. atkl. 6:14).

Kristus tiesā attaisnošanai būs nepieciešama žēlastība, kā mīlestības izteiksme darbos... žēlastība tiem, kuri viņu iemīlējuši, sniegs attaisnošanu, bet tos, kas viņu noliedza, nosodīs. Viņa pārliecināti stāsies Kunga priekšā un atvedīs, Viņa priekšā visus savus audzēkņus. Viņa atvedīs tos, kuri taustāmi pildīja to, kuri paēdināja izsaukušos brāļus, pieņēma savās mājās ceļiniekus, apģērba kailos, apmeklēja slimniekus un ieslodzītos. Žēlastība atvedīs Kristus priekšā tos, kuri bija žēlastīgi apslēpti savās dvēselēs un žēloja tuvāko, atturējās nosodīt tuvāko viņa kritienos, piedodot viņam apvainojumus un pāridarījumus, atmaksājot viņa lāstiem ar svētīšanu un ļaundarīšanai ar labā darīšanu... Žēlsirdība atvedīs Kristus priekšā arī tos, kuri spēja darīt žēlastību sev pašiem, apskatot sevi un atbrīvojot sevi no grēku nabadzības, slimības un ieslodzījuma ar grēku nožēlu. Tā ir neiespējama nocietinātai sirdij, nepieciešams, lai sirds atkustu, piepildītos ar līdzjūtību un žēlastību pret savu bēdpilno grēcīguma stāvokli. Tikai tad, kad sirds pieņems un piepildīsies ar žēlastību, viņa kļūs spējīga nožēlot grēkus; tikai tad, atmetusi tuvāko nosodīšanu, viņa varēs sākt skatīt sevi un pestījoši nosodīt sevi, liks uz savām brūcēm dziedinošo grēku nožēlu.

...Cilvēks, kurš izrādīsies spējīgs būt žēlīgs tikai attiecībā pret sevi un veiks šo žēlastību, paēdinādams ar Dieva Vārdu savu izsalkušo dvēseli, padzirdinādams to ar sajūtām, kas nāk no Svētā Gara, atraudams no pazudinošās klaiņošanas pa dažādiem grēka veidiem, ieviesdams labā godāšanu un labos tikumus mājā, apģērbdams to ar labiem darbiem, ārstēdams no agrākajiem grēkiem ar to izsūdzēšanu un darbību pret tiem, izvezdams sevi no miesiskās sapratnes un stāvokļa (Cietuma) garīgajā sapratnē un stāvoklī, tāds cilvēks tiks atzīts to visu darījis Pašam Kungam Jēzum Kristum. Visus savus kalpotājus žēlastība atvedīs Kristus priekšā un sagādās viņiem no Kristus apžēlošanu un mūžīgo svētlaimi.

Nezināma ir diena un stunda, kurā Dievs Dēls pārtrauks pasaules dzīvi, atnākdams uz tiesu; nezināma ir diena un stunda, kurā pēc Dieva Dēla pavēles tiks pārtraukta katra cilvēka zemes dzīve, un mēs tiksim piesaukti šķirties no miesas, dot atbildi par zemes dzīvi, tiksim saukti uz personisko tiesu pirms kopējās tiesas, kura gaida cilvēku pēc viņa nāves.

Mīļotie brāļi, būsim nomodā un gatavosimies briesmīgajai tiesai, kura mūs gaida uz mūžības sliekšņa, lai neatgriezeniski izšķirtu mūsu daļu mūžībā. Gatavosimies, krājot visus labos tikumus, īpaši žēlastību, kura ietver sevī un vainago ar sevi visus labos tikumus, jo mīlestība, kura ir žēlastības cēlonis, ir kristīgās pilnības saite. (Kol. 3:14). Žēlastība dara ar to bagātus cilvēkus par dievlīdzīgiem!