“Bet kad tu Dievu lūdz, tad ieej savā istabā, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, Kas redz slepenībā, atmaksās to tev” (Mat. 6, 6).

‘'Evaņģēlijs vēsta, ka Pats Kungs ļoti bieži Sava zemes ceļojuma laikā lūdzās vienatnē un vēlēja arī mums lūgties vienatnē. Kungam nebija vietas, kur galvu nolikt: un tāpēc mierīgo, kluso celli Viņam bieži aizstāja klusējošās kalnu virsotnes un ēnainie dārzi.

Nakts tumsa priekšmetus paslēpj no ziņkārīgiem skatiem, klusums neizklaidē ausi. Klusumā un naktī var lūgties uzmanīgāk. 

Kungs Savai lūgšanai izvēlējās pārsvarā vienatni un nakti, izvēlējās tādēļ, lai mēs ne tikai pakļautos bauslim par lūgšanu, bet arī sekotu Viņa piemēram. Vai Kungam Pašam bija nepieciešama lūgšana? Kā Cilvēks atrazdamies līdz ar mums uz zemes, Viņš kā Dievs nešķirami bija kopā ar Tēvu un Garu, ar Viņiem Jēzum bija viena Dievišķā griba un Dievišķā vara.’’ 

“Ieej savā istabā, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā.”

‘’Lai par tavu lūgšanu nezina neviens: ne tavs draugs, ne radinieks, ne pati godkāre, kura dzīvo kopā ar tavu sirdi un kūda kādam izstāstīt par tavu lūgšanas lielo darbu, dot mājienu par to.

Aizslēdz savas celles durvis ļaudīm, kas nāk tukši tērzēt, lai nolaupītu tev lūgšanu; aizslēdz prāta durvis svešām domām, kuras uzmāksies, lai tevi novirzītu no lūgšanas, aizslēdz sirds durvis grēcīgām sajūtām, kuras tīkos tevi samulsināt un aptraipīt, un lūdzies.

Neuzdrīksties Dievam atnest daudzvārdīgas un daiļrunīgas pašsacerētas lūgšanas, lai cik spēcīgas un aizkustinošas tev tās liktos: tās ir kritušā prāta auglis un kā apgānīts upuris nevar tikt pieņemtas uz Dieva garīgā upurgalda. Bet tu, tīksminādamies par paša sacerēto lūgšanu daiļajiem izteikumiem un pieņemdams godkāres un saldkaisles izsmalcināto iedarbību par sirdsapziņas mierinājumu un pat žēlastību, novirzīsies tālu projām no lūgšanas. Tu novirzīsies tālu projām no lūgšanas tieši tajā pašā laikā, kad tev liksies, ka tu bagātīgi lūdzies un jau esi sasniedzis kādu Dieva gribas izpildīšanas pakāpi.’’

Dieva ceļu uzsākusī dvēsele ir iegrimusi dziļā neziņā par visu Dievišķo un garīgo, kaut arī tā būtu bagāta ar šīspasaules gudrību. Šīs nezināšanas dēļ tā nezina arī to, kā un cik tai jālūdzās. Lai palīdzētu dvēselei šai agrās bērnības stāvoklī, Baznīca ir iedibinājusi lūgšanu kārtas. Lūgšanu kārta ir konkrētam gadījumam un laikam piemērots Dieva iedvesmoto svēto tēvu sacerēto lūgšanu krājums.’’