Jaunās Derības laikā pats iemiesojies Dieva Vārds Savu atklāto kalpošanu cilvēces glābšanai iesāk tieši ar ļoti stingru, skarbu un četrdesmit dienu ilgu pilnīgu gavēšanu Jūdejas tuksnesī (Mt. 4: 1,2), kur to jau bija iesācis un turpināja uzticamais kalps – Jānis Priekštecis (Mt. 3:4), skaidri un darbīgi apliecinot, ka diži darbi nav veicami bez diženas atturības, kā dižāko no darbiem saprotot kritušā cilvēka atkalsavienošanos ar Dievu jeb dievišķošanos, kuras iespēju ir devusi Dieva Vārda iemiesošanās, ciešanas, nāve un augšāmcelšanās, ja cilvēks to brīvi un apzināti pieņem un seko no tās izrietošajai garīgajai un miesiskajai nepieciešamībai – cik vien iespējams pietuvoties Dievam ar līdzināšanos Viņam, pārvarot maldus, miesiskumu un grēcīgumu, kam pamatā ir motivēta un mērķtiecīga cīņa pret grēku, reducējot kritušā cilvēka miesiskumu ar atturību visās dabiskajās vajadzībās, tādā veidā gūstot iespēju pieaugt dievlīdzību dāvājošajos labajos tikumos. Arī apustuļi gavēja pirms iziešanas sludināt Evaņģēliju (skat. Ap. d. 13: 2-4): «Kad tie kalpoja Tam Kungam un gavēja, Svētais Gars sacīja: "Nošķiriet Man Barnabu un Saulu darbam, kādam Es viņus esmu aicinājis!" Tad viņi gavēja un lūdza Dievu, un, tiem rokas uzlikuši, tos atlaida. Bet viņi, Svētā Gara izsūtīti, aizgāja uz Seleukiju un no šejienes pārcēlās uz Kipru».

Jēzus Kristus dotais gavēņa bauslis apstiprina Vecajā Derībā doto, bet paceļ to jaunā, iekšējā pat slēptā no cilvēkiem, bet atklātā Dievam, kvalitātē, parādot, kā pārvarēt grēcīguma liktos šķēršļus (skat. Mt. 6: 16-18): «Un, kad jūs gavējat, tad neesiet saīguši kā liekuļi; jo tie dara savus vaigus nejaukus, lai rādītos ļaudīm kā gavētāji. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga. Bet, kad tu gavē, svaidi savu galvu un mazgā savu vaigu, ka tu nerādies ļaudīm kā gavētājs, bet savam Tēvam, kas redz slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās».

Tātad Jaunajā Derībā gavēnis tiek veikts sekojošās situācijās, lai sasniegtu šādus mērķus:

a) Jēzus Kristus gavē 40 dienas tuksnesī, pirms savas kalpošanas uzsākšanas, piedzīvojot sātana kārdināšanas (Mt. 4:2, Mk. 1:13, Lk. 4:2);

b) Kristus savā mācībā uzsver, ka ļaunos garus var izdzīt tikai ar lūgšanu un ar gavēni – pie Apskaidrošanas kalna, izdzenot dēmonu no zēna (Mt.17:21);

c) Kalna sprediķī (Mt. 6:16) Kristus norāda arī uz zināmu formālismu, kas apdraud gavēšanu. Jēzus, atklājot farizeju augstprātību, parāda, ka īstenībā viņi gavē tikai cilvēku dēļ. Vecā Derība un pats Jēzus norāda arī uz to, ka gavēnim jābūt saistītam ar tuvākmīlestības darbiem, tikai tad tas būs patiess;

d) Sekojošās Rakstu vietās – Mt. 9: 14-17; Mk. 2: 18-22; Lk. 5: 33-39 – Jēzus māca par gavēšanu: Dieva Dēla derība ir jauna Derība, kas ir kā jauns saturs, kas prasa pēc jaunām formām;

e) Ap. d. 13:2 – aprakstīts kā mācekļi lūdz un gavē, lai izprastu Dieva gribu turpmākai kalpošanai;

f) 2. Kor. 6:5, 11:27 – apustulis Pāvils apraksta savas ciešanas un daudzos upurus, kā arī gavēšanas, lai pildītu apustuļa pienākumu sludināt Dieva Vārdu pagāniem.