top of page

Apustuļiem pielīdzināmā Ņina, Gruzijas apgaismotāja

2026. g. 26. janv.

Atceres diena: 14. janvāris

Svētā Ņina bija Jeruzalemes patriarha Juvenālija brāļameita. Kopš jaunības viņa no visas sirds mīlēja Dievu un dziļi nožēloja tos, kas Viņam neticēja. Pēc tam, kad viņas tēvs Zabulons devās uz klosteri un māte kļuva par diakonisi, svētā Ņina tika nodota dievbijīgas sievas aprūpē. Šīs gerondisas stāsti par Ibēriju (mūsdienu Gruziju), kas tolaik vēl bija pagānu zeme, Ņinā izraisīja spēcīgu vēlmi apmeklēt šo zemi un apgaismot tās iedzīvotājus ar Evaņģēlija gaismu.

Šī vēlme kļuva vēl spēcīgāka, kad viņa reiz vīzijā redzēja Dievmāti pasniedzam viņai no vīnogulājiem darinātu krustu. Un viņas vēlēšanās piepildījās, kad viņa bija spiesta bēgt uz Ibēriju, izbēgot no imperatora Diokletiāna (284–305) ierosinātajām vajāšanām.

Ibērijā svētā Ņina apmetās pie kādas sievietes karaliskajos vīna dārzos un ātri kļuva slavena apkārtnē, pateicoties savai palīdzībai daudziem cietējiem. Uzzinājuši viņas lūgšanu spēku, slimie sāka pie viņas nākt lielā skaitā. Piesaucot Kristus vārdu, svētā Ņina viņus dziedināja un stāstīja par Dievu, debesu un zemes Radītāju, un par Kristu, Glābēju.

Svētās Ņinas sludināšana par Kristu, viņas veiktie brīnumi un viņas tikumīgā dzīve labvēlīgi ietekmēja Ibērijas iedzīvotājus, un daudzi no viņiem sāka ticēt patiesajam Dievam un tika kristīti. Viņa pat pievērsa Kristum ķēniņu Marianu (Merosu), kurš iepriekš bija pagāns. Pēc tam no Konstantinopoles tika pasaukts bīskaps un priesteri, un tika uzcelta pirmā baznīca Ibērijā, kas bija veltīta svētajiem apustuļiem. Pakāpeniski gandrīz visa Ibērija pieņēma kristietību.

Svētā Ņina, kurai nepatika gods un slava, devās uz kalnu un tur vientulībā pateicās Kungam par elku pielūdzēju pievēršanu kristietībai. Pēc vairākiem gadiem viņa atstāja savu vientulību un devās uz Kahetiju, kur pievērsa kristietībai karalieni Sofiju. Pēc trīsdesmit piecu gadu askētiskiem darbiem svētā Ņina mierīgi nomira 335. gada 14. janvārī. Viņas nāves vietā imperators Marians uzcēla baznīcu, kas veltīta Lielmoceklim Georgijam, Svētās Ņinas attālam radiniekam.

Ar Svētās Ņinas piemiņu ir saistīta Pestītāja tunikas atklāšana. Pestītāja tunika krustā sišanas laikā, lozējot tika nodota romiešu karavīram un pēc dažādiem notikumiem nonāca Gruzijā.

Mūsu mērķis ir, lai pareizticīgie kristieši, apvienojušies kristīgā ticībā, lūgšanās, Noslēpumos (Sakramentos), Kristus mācībā un Baznīcas disciplīnā, palīdzētu viens otram sasniegt dvēseles pestīšanu ar kristīgām pamācībām, tikumīgu dzīvi un kristīgu labdarību, rūpētos par sava klēra, draudzes vajadzībām un arī par visas Latvijas Pareizticīgās Baznīcas vajadzībām.

Mēness iela 2, Rīga, Latvija, LV-1013

  • Facebook
  • Instagram
  • Youtube
bottom of page