Triodionē 3.Lielā gavēņa nedēļā atrodam sekojošu askēzes mācību:

 „Ak, Taisnais Soģi, bezgala esmu Tev sagrēkojis, neskaitāmas mocības es sagaidu – zobu trīcēšana un nebeidzamas raudāšanas, elles uguni, un tumsas, un tartara, dāvā man asaras, ar kurām iemantošu piedošanu un manu ļaunumu atraisīšanu, gavējot un saucot Tev, Valdniek Kristu, apžēlo mani lielās un bagātās žēlastības dēļ” (2. svētd. vakara „Kungs, piesaucu” 1. stihira, Jāzepa ).

[Tiek atkal atgādināta Tiesas diena un Soģa atnākšana, kā arī sekas nolaidīgai dzīvei – dažādo moku veidi, kuriem no negatīvās puses vajadzētu mūs iedvesmot uzcītīgai kalpošanai Dievam un cīņai ar grēku. Redzot savus grēkus, savu attālināšanos no Dieva un Viņam lūdzot palīdzību grēku nožēlai, kuru veicam mēs paši, bet kurā ir nepieciešama Dieva palīdzība – sinerģijas princips. Mūs aicina nenogurt vienā un tajā pašā gavēņa cīņā visa noteiktā laika garumā.]

„Gavēņa trešo nedēļu iesākdami, Svēto Trijādību slavēsim, ticīgie, atlikušie priecīgi ejot, miesiskās kaislības aizdzīdami no mūsu dvēselēm, dievišķos ziedus plūksim, vainagus vīdami visu dienu Valdniecei, lai visi Kristu – Uzvarētāju, vainagus nesdami, slavējam” (2. svētd. vakara „Kungs, piesaucu” 3. stihira ).

[Kopā ar Baznīcu skaitām un augsti vērtējam katru gavēņa dienu un nedēļu. Trešā nedēļa zināmā mērā tiek veltīta Svētajai Trijādībai, tādā veidā mūs iedvesmojot. Priecājamies un nebaidāmies no vēl nenoietā ceļa posma, dzīvojot šodienā, katrā tekošajā mirklī, stundā un dienā cenšoties darīt labu, mīlēt Kungu un tuvāko, tajā rast prieku, apmierinājumu un nenogurt. Grēku kaislības pļaujam, dievišķās labo tikumu puķes plūcam, lai sagatavotos lielākajai dienai – Kristus Augšāmcelšanās piemiņai. Kristus Dievs par mums uzvarēja, Sevi pazeminot līdz galam, arī mēs ar šīm skaistajām līdzībām tiekam iedvesmoti nepieciešamajai sevis pazemināšanai un sava grēcīguma apspiešanai, lai ar Kristu varētu uzvarēt.]

„Tēva grožus izspļāvis ar nepastāvīgu prātu, ar lopiskiem grēka nodomiem nodzīvojis, visu savu dzīvi izlaidīgi esmu izniekojis, nožēlojamais, sirdi stiprinošo ēdienu neesmu saņēmis, īslaicīgi barojošās kārības baudījis, bet, Labais Tēvs, neaizdari man Tavu cilvēkumīlošo sirdi, bet to atvēris pieņem mani kā pazudušo dēlu un atpestī mani!” (2. svētd. pantu stihira )

[Atkal atmiņā tiek atsaukta Evaņģēlija līdzība par pazudušo dēlu un tiek dots tēlains un skaists, gavēnim atbilstošs tā skaidrojums. Cilvēkam jādzīvo paklausībā savam Kungam – saprātīgā un brīvā pakļautībā, kuru var pārkāpt, bet tas neizbēgami nes pazudinošas sekas un nedod nepieciešamo sātu, piepildījumu, bet atgriešanās jeb grēku nožēla un to piedošana ir iespējama tikai tāpēc, ka mums ir tāds Dievs, Kurš grib un var šķīstīt nožēlotāju dvēseles un atgriezt tādu jau sākotnēji sagatavoto, bet pēc tam pazaudēto, svētlaimi Dievā.]

„Miesu atturībā šķīstījušos un dvēseles lūgšanās apgaismojušos, Kungs, Tavu godājamu svēto Krustu dari mūs cienīgus redzēt un ar bailēm paklanīties, dziedot dziesmas un saucot, slava Dzīvudarošajam Krustam, slava Tavam dievišķajam Šķēpam, vienīgais Cilvēkumīļotāj!” (3.”ned. piektdienas rīta 2. sedalens, Teodora ).

[Katru trešdienu un piektdienu lūgšanās tiek pagodināts Kunga Krusts un Ciešanas. Šinī dienā godināšana ir pastiprināta, jo tuvojās Krustampaklanīšanās svētdiena, šī ir jau priekšsvinēšana, kas ir nolikta visiem divpadsmit lielajiem svētkiem, lai mēs būtu labāk sagatavoti pašiem svētkiem ar iepriekš sniegto svētku notikuma, šajā gadījumā paklanīšanās Krustam, atklāsmi, ko labi redzam dotajā sedalenā. Šeit ir neparasti tas, ka no ciešanu līdzekļiem tiek pieminēts tikai šķēps, kurš tiek saukts par dievišķo. Tiek atgādināts, ka uz gavēņa vidu mums jau jābūt iemantojušiem noteiktus garīgus augļus – miesu šķīstījušiem atturībā un dvēseles apgaismojušiem ar lūgšanām.]

„Dziedini mani, Kungs, un tikšu dziedināts ar Tavām brūcēm, miesā ciešanas uzņēmušais, Kristu” (Kanona 5. dz.,1. tropārs )

[Tiek apliecināts, ka Kristus miesā cita mūsu cilvēciskās dabas dziedināšanai, kurai tikai tādā veidā varēja dot iespēju tapt veselai un iemantot svētlaimīgo mūžību Dievā.]

„Visgodājamais, pestījošais Krusts, pasaules sargātāj, uzturi mani gavējošu un dari cienīgu pagodināt Tevi” (Kanona 5. dz. 9. tropārs )

[Kristus Krusts tiek personificēts un pielūgts, Viņa svētības uzskaitām un lūdzam Viņam palīdzību gavēņa laikā un dāvāt paklanīties Viņam nākošajā svētdienā un nedēļā.]

„Pie Krusta izpleti, Kristu, Savas plaukstas, pirmtēva roku nesavaldības sekas iznīcinot, ar Koku esi koka lāstu dziedinājis, tāpēc Tev dziedam visos mūžos” (Kanona 8. dz. 1. tropārs )

[Tiek pretimstādīts vecais un Jaunais Ādams, starp abiem tiek atrasta līdzība, pirmajā – uz pazušanu, otrajā – pirmā un tā pēcnācēju glābšanai no bojāejas savas bezatbildības dēļ. Līdzībai tiek atrastas visas iespējamās detaļas, šinī gadījumā Ādama rokas tiekšanās pēc aizliegtā augļa un Kristus roku izstiepšana pie Krusta, Ādama nepareizā attieksme pret koku un Koks, pie kura tika piesists Kristus.]

„Manas dvēseles akmenim līdzīgo cietību, sirdsžēlīgais Pestītāj, nomazgā, un dod man, Labais, dievišķā aizkustinājuma avotu, no sāna man izlējušais dzīvi, manu nelikumību straumes iznīcinošo.” (Kanona 9. dz. 1. tropārs )

[Cilvēka sirds ir kļuvusi ļoti cieta mīlestībai grēku dēļ, šeit hiperboliski cita, paši vien nerodam aizkustinājumu, lūdzot, lai Dievs to mums dāvā.]

„Pats sevi esmu iemetis grēku dziļumos, labo tikumu augstumus atstājis, bet pieaicini un glāb mani, jo Tu esi Krustā uzkāpis un cilvēci Sev pieaicinājis, Kungs!” (Kanona 9. dz. 2. tropārs )

[Tiek mācīts un atgādināts, ka cilvēks pats nosaka savas dzīves prioritātes un kvalitātes, pats izvēlas grēku un to dara, un nevar tajā vainot nevienu citu, jo ir mācības, saskaņā ar kurām cilvēku ciešanu un bēdu iemesli un avoti tiek meklēti ārpus paša cilvēka – citos cilvēkos un ārējos apstākļos, Bet Kristus māca, ka katram jāuzņemas sava atbildība par grēkiem un par labo tikumu nabadzību. Cilvēkam raksturīgi to aizmirst, tāpēc gavēņa dievkalpojumos Tēvu vārdi mums to atgādina.]

„Salduma un prieka avots būdams, Kungs un Radītājs, žulti baudīji, Kristu, no salduma nākušo Ādama atkrišanu Tu laboji, tāpēc Tev dziedam, izglābti ar Tavām ciešanām” (Kanona 9. dz. 3. tropārs ).

[Tiek atgādināts, ka salduma, prieka un visa labā, pēc kā tiecas cilvēka dvēsele, Avots ir Dievs, pie Kura ir jāvēršas šo labumu saņemšanai, Viņš, neuzlūkojot cilvēka vaigu, bet sirdi, katram sniedz visu iespējamo labumu, Pats mūsu pazušanas žulti dzēris. Pretstatīta ir Ādama darbība, kad viņš neīsto saldumu gribēja saņemt, bet tā vietā saņēma grēka un atkrišanas žulti. Arī šis atgādinājums katram Dieva kalpam ir dziedinošs un nepieciešams.]

„Tavu pestījošo Krustu, ticīgo apgaismotāju, dari, Kungs, mūs, kas gatavojamies atturības ceļu iet, cienīgus redzēt un paklanīties mūsu iesvētīšanai, lai Tevi caur Viņu (Krustu) godinātu” (Kanona 9. dz. 9. tropārs )

[Šajā tropārā Baznīcas balss atgādina patiesību, ka Kristus Krusts, kādreizējā lāsta zīme, tagad apgaismo un iesvētī visu pasauli, bet īpaši To ticībā godājošos pastiprinātas atturības laikā. Godināt Krustu un caur Viņu Pašu Krustāsisto.]

„Tēva dāvanas bagātību esmu iztērējis, netiklībā izniekojis dzīvi, ļaunām domām sava grēka aizvests un kaislību saldmi baudīdams, esmu tapis līdzīgs nesaprātīgiem lopiem, bet, Kristu Dievs, Kas pēc Sava labā prāta manis dēļ ļāvies Krustā pakārts būt, nenoraidi mani būt par Tavu dēlu, bet mani atgriezušos kā pazudušo dēlu un glāb mani.” (Rīta pantu stihira )

Evaņģēlija līdzība par pazudušo dēlu tiek piemērota katram kristietim personīgi, mūsu grēcīgums neļauj Dieva dāvanām atspīdēt mūsos, grēku šķietamā pievilcība un saldums ir patiesībā rūgtums un nāve objektīvi, nevis atkarībā no cilvēka uztveres uzstādnēm, grēkojot nevar saukties par saprātīgiem Dieva radījumiem, jo grēks nav saprātīgs, bet neprātīgs. Apliecināt Kristus Krustu un ciešanas, kas dod mums iespēju caur patiesu grēku nožēlu, tikt pieņemtiem Dieva bērnu statusā un saņemt pestīšanu, taču atgriešanās process ir visas dzīves garumā, kas ir teorētiski grūti saprotama patiesība, jo kristietis taču pārstāj darīt grēka darbus un attīrās arī dvēselē, un ko tad nožēlot? Bet praktiski Kristietis vienkārši redz savu noslieci uz grēku un savu nepilnīgo pilnību Vispilnīgākā Dieva priekšā.