Pashas stunda dziedama rīta un vakara lūgšanu vietā Gaišajā nedēļā.

Pashas stunda dziedama rīta un vakara lūgšanu vietā Gaišajā nedēļā.

1. / 14. aprīlis, otrdiena

Gaišās nedēļas otrdiena. Dievmātes Ibērijas ikonas (pārejošas svinības Gaišās nedēļas otrdienā).

Visl. Ēģiptes Marijas (522). Visl. Eufīmija, Suzdaļas arhimandrīta, brīnumdarītāja (1404). Visl. Optinas Barsanufija (1913).

Moc. Bulgāru Ābramija, Vladimiras brīnumdarītāja (1229). Visl. Gerontija, Pečoru kanonarha, Tālajās alās (XIV). Visl. Makārija apl., Pelikitas klostera igumena (ap 830.). Moc. Gerontija un Vasilīda (III). Taisnā Ahaza. Moc. Patras Hristodula un Anastasijas, kas nogalināti Ahajā (pārejošas svinības Gaišās nedēļas otrdienā). Garedžijas Dāvida klostera tēvu-vislīdzīgo mocekļu (Gruz.) (pārejošas svinības Gaišās nedēļas otrdienā).

Svtmoc. Sergija Zavarina priestera (1938).

Dievmātes Šujas (Šuiskas) ikonas (pārejošas svinības Gaišās nedēļas otrdienā).

Ap. d. 4. lekc. II, 14-21.

Lk. 113. lekc. XXIV, 12-35:

12 Bet Pēteris cēlās un aizskrēja pie kapa. Tur viņš noliecies paskatījās iekšā un redzēja noliktus tik autus vien un aizgāja, brīnīdamies par to, kas bija noticis.

13 Un redzi, divi no tiem gāja tai pašā dienā uz kādu pilsētiņu, tā bija sešdesmit stadijas no Jeruzālemes, vārdā Emava.

14 Un tie sarunājās par visām tām lietām, kas bija notikušas.

15 Un gadījās, kad tie tā savā starpā runāja un apspriedās, arī pats Jēzus tiem tuvojās un gāja ar viņiem.

16 Bet viņu acis tapa turētas, ka tie Viņu nepazina.

17 Un Viņš tiem sacīja: "Kādas tās runas, ko jūs runājat savā starpā uz ceļa?" Un viņi apstājās bēdu pilnām sirdīm.

18 Tad viens, vārdā Kleops, atbildēja un Viņam sacīja: "Vai Tu viens esi tāds svešinieks Jeruzālemē, kas nezina, kas šinīs dienās tur noticis?"

19 Un Viņš tiem sacīja: "Kas tad?" Un tie Viņam sacīja: "Tas ar Jēzu no Nacaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visas tautas priekšā,

20 ka To mūsu augstie priesteri un virsnieki nodevuši pazudināšanai uz nāvi un Viņu situši krustā.

21 Bet mēs cerējām, ka Viņš ir Tas, kas Israēlu atpestīs; un turklāt šodien ir tieši trešā diena, kopš šīs lietas notikušas.

22 Tad arī kādas no mūsu sievām mūs izbiedēja; tās agri bijušas pie kapa

23 un, Viņa miesas neatradušas, nāk un saka, ka esot redzējušas eņģeļu parādīšanos, kas saka, Viņš esot dzīvs.

24 Un kādi no mums nogāja pie kapa un atrada tā, kā sievas sacīja, bet Viņu pašu tie neredzēja."

25 Tad Viņš tiem sacīja: "Ak, jūs nesaprašas un sirdī kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko pravieši sludinājuši!

26 Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet Savā godībā?"

27 Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja visus rakstus, kas par Viņu rakstīti.

28 Un tie tuvojās pilsētiņai, kurp tie gāja, bet Viņš likās ejot tālāk.

29 Un viņi To gauži lūdza un sacīja: "Paliec pie mums, jo vakars metas, un diena jau pagalam!" Un Viņš iegāja pie tiem palikt.

30 Un notika, ka Viņš, ar tiem pie galda sēdēdams, maizi ņēma, pateicās, pārlauza un tiem to deva,

31 tad viņu acis tapa atvērtas un tie Viņu pazina; bet Viņš no tiem nozuda.

32 Un tie sacīja savā starpā: "Vai mūsu sirds mūsos nedega, kad Viņš ar mums runāja ceļā, mums rakstus izskaidrodams?"

33 Un tai pašā stundā viņi cēlās, griezās atpakaļ uz Jeruzālemi un atrada tos vienpadsmit sapulcējušos un tos, kas pie tiem bija.

34 Tie sacīja: "Tas Kungs patiesi augšāmcēlies un Sīmanim parādījies."

35 Un viņi šiem stāstīja, kas bija noticis ceļā un kā Tas viņu pazīts, maizi laužot.

Kristus Svētā PASHA Nītaures Kristus Piedzimšanas Baznīcā

31. / 13. aprīlis, pirmdiena

Gaišā nedēļa – nepārtrauktā. Gaišās nedēļas pirmdiena. Svtmoc. Ipātija brīnumdarītāja, Gangras bīsk. (ap 326.). Svt. Jonas, Maskavas un visas Krievzemes metr., brīnumdarītāja (1461). Svt. Inokentija, Maskavas metr. (1879).

Visl. Pečoru Ipātija dziedinātāja, Tālajās alās (XIV). Visl. Ēģiptes Apollonija (IV). Svtmoc. Auda, Persijas bīsk., un diak. Benjamīna (418-424). Visl. Ipātija, Rufiānas klostera igumena (ap 446.).

Svtmoc. priest. Jāņa Bļumoviča (1938).

Ap. d. 2. lekc. I, 12-17, 21-26.

Jņ. 2. lekc. I, 18-28:

18 Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu.

19 Šī ir Jāņa liecība, kad jūdi no Jeruzālemes sūtīja pie viņa priesterus un levītus, lai viņam jautātu: "Kas tu esi?"

20 Viņš atzinās un neliedzās, bet apliecināja: "Es neesmu Kristus."

21 Tad tie viņam jautāja: "Kas tad? Vai tu esi Ēlija?" Bet viņš saka: "Es tas neesmu." - "Vai tu esi gaidāmais pravietis?" Viņš atbildēja: "Nē."

22 Tad tie viņam sacīja: "Kas tu esi? Mums atbilde jādod tiem, kas mūs sūtījuši. Ko tu pats saki par sevi?"

23 Viņš teica: "Es esmu vēstneša balss, kas tuksnesī sauc: sataisait Tā Kunga ceļu, kā pravietis Jesaja ir sacījis."

24 Tos bija sūtījuši farizeji,

25 un tie viņam jautāja: "Ko tad tu kristī, ja tu neesi ne Kristus, ne Ēlija, ne gaidāmais pravietis?"

26 Jānis viņiem atbildēja: "Es kristīju ar ūdeni. Jūsu vidū stāv viens, ko jūs nepazīstat,

27 kas pēc manis nāk, kuram es neesmu cienīgs atraisīt kurpes siksnu."

28 Tas notika Betānijā, viņpus Jordānas, kur Jānis kristīja.

Dievkalpojumu saraksts Debesbraukšanas baznīcā Pashas Gaišajā nedēļā no 13.aprīļa līdz 19.aprīlim:

14.aprīlis otrdiena- 18:00 Gaišās nedēļas vakara dievkalpojums;

15.aprīlis trešdiena - 8:00 Gaišās nedēļas stundas un Liturģija ar Krusta gājienu;

15.aprīlis trešdiena- 18:00 Gaišās nedēļas vakara dievkalpojums;

17.aprīlis piektdiena- 18:00 Gaišās nedēļas vakara dievkalpojums;

18.aprīlis sestdiena- 8:30 Gaišās nedēļas stundas un Dievišķā Liturģija ar Krusta gājienu,

17:00 Svētdienas priekšvakara dievkalpojums;

19.aprīlis Svētdiena (Antipasha)- 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija ar Krusta gājienu.

#dievkalpojumusaraksts

https://www.youtube.com/live/IpaVejjyi1Q?si=6zaoWpLQPjb4p9cY

Kristus ir Augšāmcēlies!

Lielās Sestdienas irmoss.

29. / 11. aprīlis, sestdiena, gavēņa diena.

Lielā Sestdiena.

Svt. Vasīlija Lielā liturģija sākas ar vakara dievkalpojumu. Ieiešana ar Evaņģēliju. Prokimena nav, bet uzreiz tiek lasītas 15 parēmijas ar piedziedājumiem.

Visos dievnamos Lielās Sestdienas Dievišķās liturģijas noslēgumā pienākas lūgties īpašu lūgšanu «Par mieru Svētajā Zemē»

Svt. Vasīlija Lielā Dievišķā liturģija.

Rīt. – Saliktais apustuļu darbu lasījums: 1. Kor. 133. lekc. V, 6-8; Gal. 206. lekc. III, 13-14. Mt. 114. lekc. XXVII, 62-66. Lit. - Rom. 91. lekc. VI, 3-11.

Mt. 115. lekc. XXVIII, 1-20:

1 Bet pēc sabata, pirmajai nedēļas dienai austot, Marija Magdalēna un otra Marija nāca kapu apraudzīt.

2 Un redzi, notika liela zemestrīce, jo Tā Kunga eņģelis nāca no debesīm, piegājis novēla akmeni no durvīm un sēdās tam virsū.

3 Un viņa izskats bija kā zibens un viņa drēbes baltas kā sniegs.

4 Bet sargi drebēja aiz bailēm un kļuva kā miruši.

5 Bet eņģelis uzrunāja sievas, sacīdams: "Nebīstieties, jo es zinu, ka jūs meklējat Jēzu, krustā sisto.

6 Viņš nav šeitan, jo Viņš ir augšāmcēlies, kā Viņš sacījis. Nāciet šurp un raugait to vietu, kur Viņš gulēja.

7 Un eita steigšus un sakait Viņa mācekļiem, ka Viņš ir no miroņiem augšāmcēlies; un redzi, Viņš jums pa priekšu noiesuz Galileju, tur jūs Viņu redzēsit. Redzi, es jums to esmu sacījis."

8 Un tās steigšus izgāja no kapa ar bailēm un ar lielu prieku un tecēja to vēstīt Viņa mācekļiem.

9 Un redzi, Jēzus nāca tām pretim un sacīja: "Esiet sveicinātas!" Bet tās piegāja pie Viņa, apkampa Viņa kājas un krita Viņa priekšā pie zemes.

10 Tad Jēzus saka uz tām: "Nebīstieties, eita un sakait to Maniem brāļiem, lai viņi noiet uz Galileju, un tur viņi Mani redzēs."

11 Bet, Viņam aizejot, redzi, kādi no sargiem atnāca pilsētā un pastāstīja augstajiem priesteriem visu, kas bija noticis.

12 Un tie sapulcējās ar vecajiem, nolēma bagātīgi dot kareivjiem naudu

13 un tos pamācīja: "Sakiet, ka Viņa mācekļi naktī atnāca un, mums guļot, Viņu nozaga.

14 Un, ja tas zemes pārvaldniekam taptu zināms, mēs viņu gan nomierināsim un gādāsim par to, ka jums nekas nenotiek."

15 Un sargi ņēma naudu un darīja, kā bija mācīti. Un šī valoda ir izpaudusies starp jūdiem līdz šai dienai.

16 Bet Viņa vienpadsmit mācekļi nogāja uz Galileju, uz to kalnu, kur Jēzus tiem bija pavēlējis.

17 Un, kad tie Viņu redzēja, tie nokrita Viņa priekšā ceļos, bet citi šaubījās.

18 Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes.

19 Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā,

20 tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam."

28. / 10. aprīlis, piektdiena,stigrā gavēņa diena.

Lielā Piektdiena. Mūsu Kunga Jēzus Kristus Svēto pestījošo Ciešanu atcere.

Liturģija netiek kalpota. Lielās Ķēniņa stundas.

Stingrais gavēnis.

Dienas otrajā pusē kalpo vakara dievkalpojumu, kura noslēgumā tropāru dziedāšanas laikā, kuri seko pēc «Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā...», no altāra caur ziemeļu vārtiem iznes Svēto Līķautu (Plašaņicu). Stundu dievkalpojumu (ar Izobraziteļni) un vakara dievkalpojuma atlaišana kā Lielajā Piektdienā: «Kam mūsu, cilvēku, un mūsu pestīšanas dēļ labpatika pieņemt briesmīgās Ciešanas, Dzīvudarošo Krustu un labprātīgo miesas aprakšanu, Kristus, mūsu patiesais Dievs...». Pēc vakara dievkalpojuma atlaišanas – mazais pavakara dievkalpojums ar kanonu «Par Kunga krustā sišanu un Vissvētās Dievadzemdētājas raudām». Mazā pavakara dievkalpojuma atlaišana.

Līķauta skūpstīšanas laikā pieņemts dziedāt stihiru: «Nāciet, godināsim Jāzepu mūžam pieminamo...».

Pirmā stunda: Gal. 215. lekc. (no vidus) VI, 14-18; Mt. 110. lekc. XXVII, 1-56. Trešā stunda: Rom. 88. lekc. (no vidus) V, 6-11; Mk. 67. lekc. XV, 16-41. Sestā stunda: Ebr. 306. lekc. II, 11-18; Lk. 111. lekc. XXIII, 32-49. Devītā stunda: Ebr. 324. lekc. X, 19-31; Jņ. 59. lekc. XVIII, 28 – XIX, 37. Vakara dievk.: 1. Kor. 125. lekc. I, 18 – II, 2. Ev. saliktais: Mt. 110. lekc. XXVII, 1-44; Lk. XXIII, 39-43; Mt. XXVII, 45-54; Jņ. XIX, 31-37; Mt. XXVII, 55-61:1 Bet rīta agrumā visi augstie priesteri un ļaužu vecaji pieņēma lēmumu Jēzu nonāvēt.

2 Un tie saistīja Viņu, aizveda un nodeva to zemes pārvaldniekam Pilātam.

3 Tad Jūda, Viņa nodevējs, redzēdams, ka Viņš pazudināts, nožēloja to, atnesa atpakaļ trīsdesmit sudraba gabalus augstajiem priesteriem un vecajiem

4 un sacīja: "Es esmu grēkojis, nododams nenoziedzīgas asinis." Bet tie sacīja: "Kas mums par daļu? Raugi tu pats!"

5 Un viņš nometa sudraba gabalus Templī, aizgāja un pakārās.

6 Bet augstie priesteri paņēma sudraba gabalus un sacīja: "Nepieklājas tos likt Dieva šķirstā, jo tā ir asins nauda."

7 Bet viņi nolēma pirkt par tiem podnieka tīrumu svešiniekiem par kapsētu.

8 Tāpēc šis tīrums ir nosaukts par asins tīrumu līdz šai dienai.

9 Tā ir piepildīts tas vārds, ko pravietis Jeremija runājis, sacīdams: un tie saņēma no Israēla bērniem trīsdesmit sudraba gabalus - tik dārgu maksu tie bija noteikuši -

10 un deva tos par podnieka tīrumu, kā Tas Kungs man ir pavēlējis.-

11 Bet Jēzu veda zemes pārvaldnieka priekšā. Un pārvaldnieks viņam jautāja: "Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?" Bet Jēzus sacīja uz viņu: "Tu to saki."

12 Un, kad augstie priesteri un vecaji Viņu apsūdzēja, Viņš neatbildēja nenieka.

13 Tad Pilāts saka Viņam: "Vai Tu nedzirdi, cik smagi tie liecina pret Tevi?"

14 Un Viņš tam neatbildēja neviena paša vārda, tā ka pārvaldnieks ļoti brīnījās.

15 Bet svētkos zemes pārvaldnieks mēdza atlaist tautai vienu cietumnieku, kuru tā vēlējās.

16 Un tanī laikā tiem bija kāds sevišķi bīstams cietumnieks, vārdā Baraba.

17 Un, kad tie bija sapulcējušies, Pilāts sacīja uz tiem: "Kuru jūs gribat, lai es jums atlaižu, vai Barabu vai Jēzu, kuru sauc par Kristu?"

18 Jo viņš zināja, ka tie To bija nodevuši aiz skaudības.

19 Bet, viņam sēžot uz soģa krēsla, viņa sieva sūtīja pie tā un lika sacīt: "Liec mierā šo taisno, jo es šonakt sapnī daudz cietu Viņa dēļ."

20 Bet augstie priesteri un vecaji pierunāja ļaudis, ka tie izlūgtos Barabu, bet Jēzu nokautu.

21 Un zemes pārvaldnieks atbildēja un sacīja tiem: "Kuru jūs gribat no šiem abiem, lai es jums atlaižu?" Bet tie sacīja: "Barabu."

22 Tad Pilāts saka tiem: "Ko tad es lai daru ar Jēzu, kuru sauc par Kristu?" Viņi visi saka: "Sist Viņu krustā!"

23 Bet viņš sacīja: "Ko tad Viņš ļauna darījis?" Bet tie brēca vēl vairāk: "Sist Viņu krustā!"

24 Bet, kad Pilāts redzēja, ka viņš nekā nevar izdarīt, bet troksnis kļuva vēl lielāks, tad viņš ņēma ūdeni un mazgāja rokas ļaužu priekšā, sacīdams: "Es esmu nevainīgs pie šī taisnā asinīm. Raugait jūs paši!"

25 Un visi ļaudis atbildēja un sacīja: "Viņa asinis lai nāk pār mums un mūsu bērniem."

26 Tad viņš tiem atlaida Barabu, bet Jēzu šauta un nodeva, lai Viņu sistu krustā.

27 Tad zemes pārvaldnieka karavīri ņēma Jēzu, veda to pārvaldnieka pilī un sasauca ap Viņu visu pulku.

28 Un tie novilka Viņam drēbes un apvilka Viņam purpura apmetni.

29 Tie nopina ērkšķu vainagu un lika to Viņam galvā, un deva Viņam niedri labajā rokā, un locīja ceļus Viņa priekšā, Viņu apsmiedami, un sacīja: "Sveiks, Jūdu ķēniņ!"

30 Un tie spļāva Viņam virsū, ņēma niedri un sita Viņam pa galvu.

31 Un, kad tie bija Viņu apsmējuši, tad tie novilka Viņam apmetni un apvilka Viņam paša drēbes un aizveda Viņu, lai sistu krustā.

32 Bet iziedami tie sastapa cilvēku no Kirēnas, vārdā Sīmani; tie piespieda to nest Viņa krustu.

33 Un, nonākuši tai vietā, ko sauc par Golgatu, tas ir, pieres vietu,

34 tie Viņam deva dzert etiķi, maisītu ar žulti; un, kad Viņš to nobaudīja, Viņš negribēja to dzert.

35 Un tie sita Viņu krustā un izdalīja Viņa drēbes savā starpā ar mesliem.

36 Un tie sēdēja tur un apsargāja Viņu.

37 Un virs Viņa galvas tie pielika Viņa vainas uzrakstu: ŠIS IR JĒZUS, JŪDU ĶĒNIŅŠ.

38 Tad divi slepkavas tika kopā ar Viņu krustā sisti; viens pa labo, otrs pa kreiso roku.

39 Bet garāmgājēji zaimoja Viņu, galvas kratīdami,

40 un sacīja: "Viņš gribēja noplēst Templi un to atkal uzcelt trijās dienās; palīdzi pats Sev; ja Tu esi Dieva Dēls, kāp no krusta zemē."

41 Tāpat augstie priesteri līdz ar rakstu mācītājiem un vecajiem apsmēja Viņu, sacīdami:

42 "Citiem Viņš palīdzējis, bet pats Sev nevar palīdzēt. Ja Viņš ir Israēla Ķēniņš, lai nokāpj no krusta, tad mēs ticēsim uz Viņu.

43 Viņš Dievam uzticējies, Tas lai glābj Viņu, ja grib; jo Viņš ir sacījis: Es esmu Dieva Dēls."

44 Tāpat arī slepkavas, kas līdz ar Viņu bija krustā sisti, zaimoja Viņu.

45 Bet no sestās stundas tapa tumšs pār visu zemi līdz devītai stundai.

46 Bet ap devīto stundu Jēzus sauca stiprā balsī: "Ēli, Ēli, lamā zabahtani?" Tas ir: "Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu esi Mani atstājis?"

47 Bet daži no tiem, kas tur stāvēja, kad tie to dzirdēja, sacīja: "Šis sauc Ēliju."

48 Un tūlīt viens no tiem aizskrēja, paņēma sūkli, pildīja to ar etiķi, uzsprauda to niedrē un dzirdīja Viņu.

49 Bet citi sacīja: "Pagaidi, redzēsim, vai Ēlija nāks un glābs Viņu."

50 Bet Jēzus atkal iekliedzās stiprā balsī un izlaida Savu garu.

51 Un redzi, Tempļa priekškars pārplīsa no augšas līdz apakšai divos gabalos, un zeme trīcēja, un klintis šķēlās,

52 un kapi atdarījās, un daudzu svēto miesas, kas dusēja, cēlās augšām.

53 Un tie izgāja no kapiem pēc Viņa augšāmcelšanās, nāca svētajā pilsētā un parādījās daudziem.

54 Bet virsnieks un tie, kas bija pie Viņa un sargāja Jēzu, redzēdami zemestrīci un visu, kas tur notika, ļoti izbijās un sacīja: "Patiesi Šis bija Dieva Dēls."

55 Bet tur bija daudz sievu, kas no Galilejas bija sekojušas Jēzum un Viņam kalpojušas, tās skatījās no tālienes.

56 Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un Cebedeja dēlu māte.

57 Bet vakarā nāca kāds bagāts cilvēks no Arimatijas, vārdā Jāzeps, kas arī bija kļuvis par Jēzus mācekli.

58 Šis nogāja pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas. Tad Pilāts pavēlēja tās viņam atdot.

59 Un Jāzeps ņēma miesas, ietina tās tīrā audeklā

60 un ielika tās savā jaunajā kapā, ko viņš bija izcirtis klintī, un viņš pievēla lielu akmeni pie kapa durvīm un aizgāja.

61 Bet tur bija Marija Magdalēna un otra Marija, viņas sēdēja pretim kapam.

62 Bet otrā dienā, kas nāk pēc sataisāmās dienas, augstie priesteri un farizeji sapulcējās pie Pilāta

63 un sacīja: "Kungs, mēs atminamies, ka šis viltnieks, vēl dzīvs būdams, sacīja: pēc trim dienām Es celšos augšām.

64 Tāpēc pavēli kapu apsargāt līdz trešajai dienai, ka Viņa mācekļi nenāk naktī un Viņu nenozog un neizpauž ļaudīm: Viņš ir no miroņiem augšāmcēlies. Pēdējā vilšana tad būtu lielāka nekā pirmā."

65 Pilāts sacīja uz tiem: "Jums ir sargi, eita un apsargait to, kā paši zināt."

66 Un tie aizgāja un pielika kapam sargus un aizzīmogoja akmeni.

Evaņģēlija lasījums.

27. / 9. aprīlis, ceturtdiena, gavēņa diena.

Lielā Ceturtdiena.

Apustuļu lasījums.

27. / 9. aprīlis, ceturtdiena, gavēņa diena.

Lielā Ceturtdiena.

Lielās Ceturtdienas lasījumi.

27. / 9. aprīlis, ceturtdiena, gavēņa diena.

Lielā Ceturtdiena.

27. / 9. aprīlis, ceturtdiena, gavēņa diena.

Lielā Ceturtdiena. Svētā Vakarēdiena iestādīšanas (Noslēpumu pilnā Vakariņa) atcere.

Kāju mazgāšanā: Jņ. 44. lekc. XIII, 1-11. Pēc kāju mazgāšanas: Jņ. 45. lekc. XIII, 12-17.

Rīta dievkalpojumā kafizmu nav (kafizmu lasīšanu atceļ līdz Toma svētdienai, izņemot 17. kafizmu Lielās Sestdienas rīta dievkalpojumā).

Kāju mazgāšanas kārta pēc tradīcijas notiek arhiereja dievkalpojuma laikā.

Ceturtdienas vakarā tiek kalpots Lielās Piektdienas rīta dievkalpojums ar 12 Evaņģēliju lasījumiem par mūsu Kunga Jēzus Kristus Svētajām Ciešanām.

Moc. Soluņas Matronas (III-IV).

Moc. Manuēla un Feodosija (304). Visl. Ēģiptes Jāņa gaišreģa (ap 395.).

Svt. Vasīlija Lielā liturģija.

Rīt. – Lk. 108. lekc. (no vidus) XXII, 1-39. Lit. – 1. Kor. 149. lekc. XI, 23-32. Ev. saliktais: Mt. 107. lekc. XXVI, 1-20; Jņ. 44. lekc. XIII, 3-17; Mt. 108. lekc. (no vidus) XXVI, 21-39; Lk. 109. lekc. XXII, 43-45; Mt. 108. lekc. XXVI, 40 – XXVII, 2:

17 Bet pirmajā Neraudzētās maizes dienā mācekļi nāca pie Jēzus un sacīja Viņam: "Kur Tu gribi, lai mēs Tev sataisām ēst Pashā jēru?"

18 Bet Viņš sacīja: "Noeita pilsētā pie kāda un sakait tam: Mācītājs saka: Mans laiks ir tuvu klāt, pie tevis Es turēšu Pashā ar Saviem mācekļiem."

19 Un mācekļi darīja tā, kā Jēzus bija tiem pavēlējis, un viņi sataisīja Pashā jēru.

20 Un, kad vakars metās, Viņš apsēdās ar divpadsmit mācekļiem,

21 un, tiem ēdot, Viņš sacīja: "Patiesi Es jums saku: viens no jums Mani nodos."

22 Un tie ļoti noskuma un sāka cits pēc cita Viņam sacīt: "Taču ne es, Kungs?"

23 Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Kas ar Mani mērc savu roku bļodā, tas Mani nodos.

24 Cilvēka Dēls gan aiziet, kā par Viņu rakstīts, bet vai tam cilvēkam, kas nodod Cilvēka Dēlu! Tam būtu labāk, ka nemaz nebūtu dzimis."

25 Bet Jūda, kas Viņu nodeva, atbildēja un sacīja: "Taču ne es, rabi?" Viņš saka uz to: "Tu to teici."

26 Bet, tiem vēl ēdot, Jēzus ņēma maizi, svētīja, pārlauza un deva to Saviem mācekļiem un sacīja: "Ņemiet, ēdiet, tā ir Mana miesa."

27 Un Viņš ņēma biķeri, pateicās un deva to tiem, un sacīja: "Dzeriet visi no tā.

28 Jo tās ir Manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai.

29 Bet Es jums saku: Es no šī laika vairs nedzeršu no šiem vīnakoka augļiem līdz tai dienai, kad Es to ar jums no jauna dzeršu Sava Tēva valstībā."

30 Un, pateicības dziesmu dziedājuši, tie aizgāja uz Eļļas kalnu.

31 Tad Jēzus saka tiem: "Jūs visi šinī naktī pret Mani apgrēcināsities, jo stāv rakstīts: Es sitīšu ganu, un ganāmā pulka avis izklīdīs.-

32 Bet pēc Manas augšāmcelšanās Es jums pa priekšu aiziešu uz Galileju."

33 Bet Pēteris atbildēja un uz to sacīja: "Kad visi pret Tevi apgrēcinātos, es nemūžam neapgrēcināšos."

34 Jēzus sacīja tam: "Patiesi Es tev saku: šinī naktī, pirms gailis dziedās, tu Mani trīs reizes aizliegsi."

35 Pēteris saka Viņam: "Jebšu man būtu jāmirst ar Tevi, taču nemūžam Tevi neaizliegšu." Tāpat arī visi citi mācekļi sacīja.

36 Tad Jēzus aiziet ar Saviem mācekļiem uz kādu vietu ar nosaukumu Ģetzemane un saka mācekļiem: "Nosēdieties šeit, Es paiešu tālāk un pielūgšu Dievu."

37 Un Viņš ņēma Sev līdzi Pēteri un abus Cebedeja dēlus un sāka skumt un baiļoties.

38 Tad Viņš saka tiem: "Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei: palieciet šeit un esiet ar Mani nomodā."

39 Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: "Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi."

40 Un Viņš nāk pie mācekļiem un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: "Tātad jūs nespējat nevienu pašu stundu būt ar Mani nomodā?

41 Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja."

42 Viņš atkal aizgāja otru reizi un lūdza Dievu, sacīdams: "Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar Man iet garām, lai nebūtu tas jādzer, tad lai notiek Tavs prāts."

43 Un Viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija pilnas miega.

44 Un Viņš tos atstāja un atkal nogāja un lūdza Dievu trešo reizi, tos pašus vārdus sacīdams.

45 Tad Viņš nāk pie Saviem mācekļiem un saka uz tiem: "Jūs arvien vēl guļat un dusat! Redzi, tā stunda ir klāt, Cilvēka Dēls tiek nodots grēcinieku rokās.

46 Celieties, ejam! Redzi, kas Mani nodod, ir klāt."

47 Un, Viņam vēl runājot, redzi, nāca Jūda, viens no divpadsmit, un viņam līdzi liels ļaužu pulks no augstajiem priesteriem un tautas vecajiem ar zobeniem un nūjām.

48 Bet nodevējs bija tiem devis tādu zīmi un sacījis: "Kuru es skūpstīšu, tas ir Tas, To gūstait."

49 Un tūdaļ viņš piegāja pie Jēzus un sacīja: "Esi sveicināts, rabi," - un skūpstīja Viņu.

50 Bet Jēzus tam sacīja: "Draugs, kāpēc tu esi šeit?" Tad tie piegāja pie Jēzus, pielika Tam rokas un To saņēma.

51 Un redzi, viens no tiem, kas bija pie Jēzus, izstiepa roku, izvilka zobenu, cirta augstā priestera kalpam un nocirta viņam ausi.

52 Tad Jēzus saka tam: "Bāz savu zobenu viņa vietā, jo visi, kas ņem zobenu, no zobena aizies bojā.

53 Jeb vai tu domā, ka Es nevarētu lūgt Savu Tēvu un Viņš Man nesūtītu tūlīt vairāk nekā divpadsmit leģionu eņģeļu?

54 Bet kā tad raksti lai piepildītos? Jo tam tā būs notikt."

55 Tanī pašā stundā Jēzus sacīja uz ļaužu pulku: "Kā pret slepkavu jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām Mani gūstīt. Ik dienas Es pie jums sēdēju Templī mācīdams, un jūs Mani neesat aiztikuši.

56 Bet tas viss noticis, lai praviešu raksti piepildītos." Tad visi mācekļi atstāja Viņu un bēga.

57 Bet tie Jēzu saņēma un aizveda pie augstā priestera Kajafas, kur rakstu mācītāji un vecaji bija sapulcējušies.

26./ 8. aprīlis, trešdiena, gavēņa diena.

Lielā Trešdiena.

Erceņģeļa Gabriela kopēja godināšana.

Liturģijā pēc «Slavēts lai ir Tā Kunga Vārds...» trīs lielās paklanīšanās, parasti ar sv. Efrēma Sīrieša lūgšanu, pēc kā paklanīšanās līdz zemei tiek pārtrauktas līdz Svētās Trijādības dienai (izņemot paklanīšanos pie Svētās Plašaņicas).

Svtmoc. Irineja, Sirmijas bīsk. (304). Moc. priest. Vafūsija un Verka, mūka Arpila, pasaulīgo Aviva, Agna, Reasa, Igafraksa, Īskoja, Sīlas, Sigica, Sonirila, Svimla, Ferma, Filla un moc. Annas, Allas, Larisas, Moiko, Mamikas, Virko, Animaīsas (Animaīdas), Gotu ķēniņienes Gaafas, un Duklīdas, Krimā (ap 375.). Visl. Sīrijas Malha, Halkīdā (IV). Visl. Vasīlija Jaunā (ap 944.).

Moc. Paraskevas Kočņevas (1939).

Iepriekšiesvētīto Dāvanu liturģija.

Rīt. – Jņ. 41. lekc. (no vidus) XII, 17-50.

Lit. – Mt. 108. lekc. XXVI, 6-16:

6 Bet, kad Jēzus bija Betānijā spitālīgā Sīmaņa namā,

7 viena sieva piegāja pie Viņa, tai bija akmens trauciņš ar dārgu svaidāmo eļļu, kuru tā izlēja Viņam uz galvu, Viņam sēžot pie galda.

8 Kad mācekļi to redzēja, tie apskaitās un sacīja: "Kamdēļ šī izšķērdība?

9 To varēja dārgi pārdot un naudu izdalīt nabagiem."

10 Bet Jēzus, to nomanījis, sacīja tiem: "Kam jūs apgrūtināt šo sievu? Viņa pie Manis ir padarījusi labu darbu.

11 Jo nabagi ir arvien pie jums, bet Es neesmu arvien.

12 Jo, izliedama šo eļļu uz Manu miesu, viņa gribējusi Mani kapam svaidīt.

13 Patiesi Es jums saku: kur vien visā pasaulē sludinās šo evaņģēliju, tur arī sacīs viņai par piemiņu, ko tā ir darījusi."

14 Tad viens no divpadsmit, saukts Jūda Iskariots, nogāja pie augstajiem priesteriem

15 un sacīja: "Ko jūs man dosit, es jums Viņu nodošu?" Un viņi iedeva tam trīsdesmit sudraba gabalus.

16 Un no tā laika tas meklēja izdevīgu brīdi, lai Viņu nodotu.

25. / 7. aprīlis, otrdiena, gavēņa diena.

Lielā Otrdiena.

Labās Vēsts Pasludināšana Vissvētajai Dievadzemdētājai.

Svt. Tihona apl., Maskavas un visas Krievzemes patriarha, nāves diena (1925). Visl. Savvas Jaunā (1948).

Dievmātes Pasludināšanas ikonas (XVI).

Sv. Jāņa Zeltamutes liturģija.

Maltītē atļauta eļļa.

Rīt. – Lk. 4. lekc. I, 39-49, 56. Lit. – Pasludināšanas: Ebr. 306. lekc. II, 11-18. Lk. 3. lekc. I, 24-38.

Lielās Otrdienas: Mt. 102. lekc. XXIV, 36 – XXVI, 2:

36 Bet dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs.

37 Jo, kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.

38 Jo, tā kā tanīs dienās priekš ūdens plūdiem tie rija un plītēja, precējās un devās laulībā līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā,

39 un tie nenāca pie saprašanas, tiekāms plūdi nāca un aizrāva visus, tāpat būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.

40 Tad divi būs laukā, vienu pieņems, otru atmetīs.

41 Divas mals dzirnavās, vienu pieņems, otru atmetīs.

42 Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs nāk.

43 Bet to saprotiet: ja nama kungs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad tas paliktu nomodā un neļautu ielauzties savā namā.

44 Tāpēc esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tanī stundā, kuru jūs nedomājat.

45 Kurš tad ir uzticīgais un gudrais kalps, ko kungs iecēlis pār savu saimi tiem dot barību savā laikā?

46 Svētīgs šis kalps, kad viņa kungs pārnākdams atradīs to tā darām.

47 Patiesi Es jums saku: viņš to iecels pār visām savām mantām.

48 Bet, ja ļaunais kalps sacīs savā sirdī: mans kungs kavējas nākt, -

49 un iesāks sist savus darba biedrus un rīt un plītēt ar plītniekiem,

50 tad šā kalpa kungs nāks tādā dienā, kurā viņš to negaida, un tādā stundā, kas viņam nav zināma,

51 un to satrieks un tam dos algu ar liekuļiem. Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.

24. / 6. aprīlis, pirmdiena, gavēņa diena.

Ciešanu nedēļa. Lielā Pirmdiena.

Ciešanu nedēļas Pirmdienā, Otrdienā, Trešdienā trešās, sestās un devītās stundas dievkalpojumā lasa Evaņģēliju.

Visl. mūka Zaharijas (IV). Svt. Artēmija (Artemona), Soluņas (Seleukijas) bīsk. (I-II).

Visl. Zaharijas, Pečoru gavētāja, Tālajās alās (XIII-XIV). Kazaņas moc. Stefana un Pētera (1552). Visl. bīsk. Jēkaba apl. (VIII-IX).

Svtmoc. priest. Vladimira Pankina (1920).

Dievmātes ikonas «Mākoņkalns».

Iepriekšiesvētīto Dāvanu liturģija.

Rīt. – Mt. 84. lekc. XXI, 18-43.

Lit. – Mt. 98. lekc. XXIV, 3-35:

3 Un, Viņam uz Eļļas kalna sēžot, mācekļi piegāja pie Viņa atsevišķi un sacīja: "Saki mums, kad šīs lietas notiks un kāda būs Tavas atnākšanas un pastarā laika zīme?"

4 Un Jēzus atbildēja tiem un sacīja: "Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ.

5 Jo tad daudzi nāks Manā Vārdā un sacīs: Es esmu Kristus, - un tie pievils daudzus.

6 Bet jūs dzirdēsit karus un karu daudzināšanu. Esiet nomodā, nebīstieties, jo tam jānotiek; bet tas nav vēl gals.

7 Jo tauta celsies pret tautu, valsts pret valsti, un būs bada laiki un zemestrīce dažās vietās.

8 Bet tas viss būs tikai lielo bēdu iesākums.

9 Tad tie jūs nodos mokās un jūs nokaus, un jūs būsit visu tautu ienīsti Mana Vārda dēļ.

10 Un tad daudzi apgrēcināsies un viens otru nodos, un viens otru nīdīs.

11 Un daudzi viltus pravieši celsies, un tie daudzus pievils.

12 Un, tāpēc ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs.

13 Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.

14 Un šis Valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.

15 Kad nu jūs redzēsit izpostīšanas negantību stāvam svētā vietā, par ko pravietis Daniēls sacījis - kas to lasa, lai uzmana, -

16 lai tad tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos.

17 Un, kas ir uz jumta, lai nekāpj zemē iznest mantas no sava nama.

18 Un, kas ir uz lauka, lai neatgriežas mājās paņemt savas drēbes.

19 Bet vai grūtajām un zīdītājām tanī laikā!

20 Bet lūdziet Dievu, lai jūsu bēgšana nenotiek ziemas laikā vai sabata dienā.

21 Jo tad būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam un kādas arī vairs nebūs.

22 Un, ja šīs dienas netiktu saīsinātas, tad neviens cilvēks neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas tiks saīsinātas.

23 Ja tad kas jums sacīs: redzi, še ir Kristus vai tur, - tad neticiet.

24 Jo uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja iespējams, arī izredzētos.

25 Redzi, Es jums to esmu teicis jau iepriekš.

26 Tāpēc, kad tie jums sacīs: redzi, Viņš ir tuksnesī, - tad neizeita ārā; redzi, Viņš ir kambaros, - tad neticiet.

27 Jo, kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.

28 Jo, kur maita, tur salasās ērgļi.

29 Bet tūdaļ pēc šā laika bēdām saule aptumšosies, mēness nedos sava spīduma, zvaigznes kritīs no debesīm un debess stiprumi kustēsies.

30 Un tad Cilvēka Dēla zīme parādīsies pie debesīm, un tad visas ciltis virs zemes vaimanās un redzēs Cilvēka Dēlu nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību.

31 Un Viņš izsūtīs Savus eņģeļus ar lielu bazūnes skaņu, un tie sakrās Viņa izredzētos no četriem vējiem, no viena debess gala līdz otram.

32 Mācaities līdzību no vīģes koka. Kad viņa zaros jau pumpuri metas un lapas plaukst, tad jūs zināt, ka vasara ir tuvu klāt.

33 Tā arīdzan jūs - kad jūs visu to redzat, tad ziniet, ka Viņš ir tuvu durvju priekšā.

34 Patiesi Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms tas viss notiek.

35 Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nekad nezudīs.

Aizlūguma fragments un pūpolu iesvētīšana.

23. / 5. aprīlis, Svētdienā, gavēņa diena. Maltītē atļauta zivs.

Lielā gavēņa 6. svētdiena – ziedu nešanas, Pūpolsvētdiena.

Kunga Ieiešana Jeruzālemē.

Evaņģēlija lasījums.

23. / 5. aprīlis, Svētdienā, gavēņa diena. Maltītē atļauta zivs.

Lielā gavēņa 6. svētdiena – ziedu nešanas, Pūpolsvētdiena.

Kunga Ieiešana Jeruzālemē.

Apustuļu lasījums.

23. / 5. aprīlis, Svētdienā, gavēņa diena. Maltītē atļauta zivs.

Lielā gavēņa 6. svētdiena – ziedu nešanas, Pūpolsvētdiena.

Kunga Ieiešana Jeruzālemē.

Dievkalpojumu saraksts Debesbraukšanas baznīcā Ciešanu nedēļā no 6.aprīļa līdz 12.aprīlim:

6.aprīlis Lielā Pirmdiena- 18:00 Labās Vēsts Pasludināšanas Vissvētajai Dievadzemdētājai Svētu priekšvakara dievkalpojums,

7.aprīlis Lielā Otrdiena- 8:00 Dievmātes Svētku stundas un Dievišķā Liturģija,

8.aprīlis Lielā Trešdiena- 8:00 Ciešanu nedēļas stundas un Iepriekšiesvētīto Dāvanu Liturģija,

-18:00 Lielās Ceturtdienas rīta dievkalpojums,

9.aprīlis Lielā Ceturtdiena- 8:00 stundas, Dievišķā Liturģija,

-18:00 Lielās Piektdienas rīta dievkalpojums ar Ciešanu Evaņģēliju lasīšanu,

10.aprīlis Lielā Piektdiena- 17:00 Lielās Piektdienas vakara un Lielās Sestdienas rīta dievkalpojums,

11.aprīlis Lielā Sestdiena- 8:00 stundas, vakara dievkalpojums un Dievišķā Liturģija,

- 20:00 Apustuļu Darbu grāmatas lasīšana un Pashas ēdienu iesvētīšana,

- 23:00 Kristus Gaišās Augšāmcelšanās pusnakts dievkalpojums,

12.aprīlis Svētdiena-00:00 Kristus Gaišā Augšāmcelšanās, Krusta gājiens, Pashas rīta dievkalpojums, nakts Dievišķā Pashas Liturģija,

-8:30 rīta Pashas Liturģija.

#dievkalpojumusaraksts

23. / 5. aprīlis, Svētdienā, gavēņa diena. Maltītē atļauta zivs.

Lielā gavēņa 6. svētdiena – ziedu nešanas, Pūpolsvētdiena.

Kunga Ieiešana Jeruzālemē.

Visl.moc. bīsk. Nikona un 199 viņa mācekļu (251).

Visl. Nikona, Kijevas Pečoru igumena (1088). Moc. Filīta Senatora, viņa sievas Lidijas, Maķedona, Teoprēpija, Kronīda, Amfilohija (117-138). Moc. Mangazejas Vasīlija (1600).

Svtmoc. priest. Konstantīna Sņatinovska (1918); svtmoc. priest. Makārija Kvitkina (1931); svtmoc. priest. Stefana Preobraženska (pēc 1937.); svtmoc. priest. Vasīlija Kokļina; visl.moc. Elijas Vjatļina, visl.moc. Anastasijas Bobkovas un Varvaras (Barbaras) Konkinas, moc. Aleksija Skorobogatova (1938); visl. Sergija Srebrjanska, apl. (1948).

Svt. Jāņa Zeltamutes liturģija.

Rīt. – Mt. 83. lekc. (pirmā) XXI, 1-11, 15-17. Lit. – Fil. 247. lekc. IV, 4-9.

Jņ. 41. lekc., XII, 1-18:

1 Bet Jēzus sešas dienas pirms Pashā nogāja uz Betāniju, kur bija Lācars, ko Viņš bija uzmodinājis no miroņiem.

2 Tur tie Viņam taisīja mielastu. Marta apkalpoja, bet Lācars bija viens no tiem, kas kopā ar Viņu sēdēja pie galda.

3 Tad Marija, paņēmusi mārciņu īstas, ļoti dārgas nardu eļļas, svaidīja Jēzus kājas un žāvēja viņa kājas ar saviem matiem. Un svaidāmās eļļas smarža piepildīja visu māju.

4 Bet viens no Viņa mācekļiem, Jūda Iskariots, kas vēlāk Viņu nodeva, sacīja:

5 "Kāpēc šī svaidāmā eļļa nav pārdota par trīs simti sudraba gabaliem un nauda nodota nabagiem?"

6 Bet to viņš sacīja nevis tāpēc, ka viņam rūpēja nabagi, bet tāpēc, ka viņš bija zaglis un, maku turēdams, piesavinājās iemaksas.

7 Tad Jēzus sacīja: "Laid viņu, to viņa manai bēru dienai ir pataupījusi!

8 Jo nabagi vienmēr ir pie jums, bet Es neesmu vienumēr."

9 Tad liels pulks jūdu dabūja zināt, ka Viņš ir tur, un atnāca ne vien Jēzus dēļ, bet arī lai Lācaru redzētu, ko Viņš bija uzmodinājis no miroņiem.

10 Bet augstie priesteri nolēma nokaut arī Lācaru,

11 jo viņa dēļ daudz jūdu nogāja un ticēja Jēzum.

12 Otrā dienā liels ļaužu pulks, kas bija nācis uz svētkiem, dabūjuši zināt, ka Jēzus nāk uz Jeruzālemi,

13 ņēma palmu zarus un izgāja Viņam pretim, kliegdami: "Ozianna, slavēts, kas nāk Dieva Tā Kunga Vārdā, Israēla Ķēniņš!"

14 Bet Jēzus, atradis jaunu ēzeli, uzsēdās tam virsū, kā rakstīts:

15 nebīsties, Ciānas meita, redzi, tavs Ķēniņš nāk, sēdēdams uz ēzeļa kumeļa! -

16 To visu Viņa mācekļi sākumā nesaprata, bet, kad Jēzus bija ticis apskaidrots, tad viņiem ienāca prātā, ka tas par Viņu bija rakstīts un ka tāpēc tie Viņam to bija darījuši.

17 Šādu liecību nodeva ļaudis, kas pie Viņa bija bijuši, kad Viņš Lācaru bija saucis no kapa un uzmodinājis no miroņiem.

18 Tāpēc arī tauta Viņam bija gājusi pretim, ka viņa bija dabūjusi zināt, ka Viņš šo zīmi bija darījis.

22. / 4. aprīlis, sestdiena, gavēņa diena.

Lācara sestdiena. Taisnā Lācara augšāmcelšana.

Svtmoc. Vasīlija, Ankiras priest. (362-363).

Moc. Drosīdas (104.-117.). Visl. Dalmācijas Īzākija apl. (383.).

Svt. Jāņa Zeltamutes liturģija.

Maltītē atļauti zivs ikri.

Rīta dievkalpojumā – «Slavēts esi Tu, Kungs» un «Kristus Augšāmcelšanos redzējuši».

Liturģijā Trīssvētā vietā – «Jūs visi Kristū kristītie...»

Ebr. 333. lekc. (no vidus) XII, 28 – XIII, 8.

Jņ. 39. lekc. XI, 1-45:

1 Bet kāds gulēja slims, Lācars vārdā, Betānijā, Marijas un viņas māsas Martas ciemā.

2 Bet šī Marija bija tā, kas Kungu bija svaidījusi ar svaidāmo eļļu un Viņa kājas ar saviem matiem nožāvējusi. Tās brālis Lācars gulēja slims.

3 Tad abas māsas sūtīja Viņam ziņu: "Kungs, redzi, tas, ko Tu mīli, guļ slims."

4 Jēzus, to dzirdējis, sacīja: "Šī slimība nav uz nāvi, bet Dievam par godu, lai Dieva Dēls ar to tiktu pagodināts."

5 Bet Jēzus mīlēja Martu, viņas māsu, un Lācaru.

6 Saņēmis ziņu, ka tas ir slims, Viņš vēl divi dienas palika tai vietā, kur Viņš atradās.

7 Un tikai pēc tam Viņš saka mācekļiem: "Iesim atkal uz Jūdeju!"

8 Mācekļi Viņam saka: "Rabi, nupat jūdi gribēja Tevi nomētāt akmeņiem, un Tu atkal jau dodies turp?"

9 Jēzus atbildēja: "Vai dienai nav divpadsmit stundu? Ja kāds staigā dienā, tas nepiedauzās, jo tas redz šīs pasaules gaismu.

10 Bet, ja kāds staigā naktī, tas piedauzās, jo viņam nav gaismas."

11 To Viņš teica un pēc tam saka viņiem: "Mūsu draugs Lācars ir aizmidzis, bet Es eimu viņu modināt."

12 Mācekļi Viņam sacīja: "Kungs, ja viņš aizmidzis, tad viņš izveseļosies."

13 Bet Jēzus to bija sacījis par viņa nāvi; viņi turpretim domāja, ka Viņš runā par miegu.

14 Pēc tam Jēzus viņiem skaidri saka: "Lācars nomiris;

15 un Es priecājos jūsu dēļ, ka Es nebiju tur, lai jūs ticētu; bet iesim pie viņa!"

16 Tad Toms, saukts dvīnis, sacīja pārējiem mācekļiem: "Iesim arī mēs, lai kopā ar Viņu mirtu!"

17 Kad Jēzus tur nonāca, Viņš to atrada jau četras dienas guļam kapā.

18 Bet Betānija bija netālu no Jeruzālemes, apmēram piecpadsmit stadiju.

19 Un daudz jūdu bija atnākuši pie Martas un Marijas, lai mierinātu viņas par viņu brāli.

20 Marta, dzirdējusi, ka Jēzus nāk, izgāja Viņam pretim, bet Marija palika mājās sēžot.

21 Tad Marta sacīja Jēzum: "Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu miris!

22 Bet arī tagad es zinu, ka visu, ko Tu no Dieva lūgsi, Dievs Tev dos."

23 Jēzus viņai saka: "Tavs brālis celsies augšām!"

24 Marta saka Viņam: "Es zinu, ka viņš celsies augšām, kad miroņi celsies augšām, pastarā dienā."

25 Jēzus viņai sacīja: "ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs,

26 un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! Vai tu to tici?"

27 Viņa saka: "Jā, Kungs, es ticu, ka Tu esi Kristus, Dieva Dēls, kam jānāk pasaulē."

28 Un, to sacījusi, viņa aizgāja un pasauca Mariju, savu māsu, tai paslepus sacīdama: "Mācītājs ir atnācis un tevi sauc."

29 Bet viņa, to dzirdējusi, steigšus ceļas un dodas pie Viņa.

30 Bet Jēzus vēl nebija iegājis ciemā, bet vēl atradās tanī vietā, kur Marta Viņu bija satikusi.

31 Tad jūdi, kas bija pie viņas mājā, lai viņu iepriecinātu, redzēdami, ka Marija steigšus cēlās un izgāja, sekoja tai, būdami tanīs domās, ka viņa iet uz kapu, lai tur raudātu.

32 Kad Marija nonāca tur, kur Jēzus bija, viņa, To ieraudzījusi, metās Tam pie kājām un sacīja Viņam: "Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu miris."

33 Tad Jēzus, redzēdams viņu raudam un arī jūdus raudam, kas viņai bija sekojuši, garā aizgrābts noskuma

34 un sacīja: "Kur jūs viņu esat likuši?" Tie Viņam saka: "Kungs, nāc un redzi!"

35 Jēzus raudāja.

36 Tad jūdi sacīja: "Redziet, cik ļoti Viņš to ir mīlējis!"

37 Bet daži viņu starpā sacīja: "Vai Viņš, kas atvēra aklā acis, nevarēja arī darīt, lai šis nenomirtu?"

38 Jēzus, atkal sirdī aizgrābts, nonāk pie kapa; tas bija alā, un akmens gulēja priekšā.

39 Jēzus saka: "Noņemiet akmeni!" Marta, mirēja māsa, saka Viņam: "Kungs, viņš jau ož, jo ir jau pagājušas četras dienas."

40 Jēzus viņai saka: "Vai Es tev nesacīju: ja tu ticēsi, tu redzēsi Dieva varenību?"

41 Tad viņi noņēma akmeni. Bet Jēzus pacēla acis augšup un sacīja: "Tēvs, Es Tev pateicos, ka Tu Mani esi paklausījis!

42 Es jau zināju, ka Tu katrā laikā Mani paklausi, bet apkārtstāvošo ļaužu dēļ Es to esmu sacījis, lai tie ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis."

43 Un, to sacījis, Viņš stiprā balsī sauca: "Lācar, nāc ārā!"

44 Un mirušais iznāca; kājas un rokas tam bija autiem sasietas un seja aizsegta ar sviedrautu. Bet Jēzus sacīja tiem: "Atraisait viņu un ļaujiet viņam iet."

45 Tad daudzi to jūdu starpā, kas bija nākuši pie Marijas un redzējuši, ko Viņš bija darījis, sāka Viņam ticēt.

Jau no 5. svētdienas vakara Triodione gatavo Tā Kunga Ieiešanas Jeruzalemē svinībām. Šī ir pēdējā askētiskā gavēņa nedēļa, jo 6. nedēļas piektdienā beidzas gavēņa 40 dienas, Ciešanu nedēļas gavēnis ir citāda rakstura – Tā Kunga Ciešanu atcerei.

Triodiones teksts sestdienas dievkalpojumā –

„Sesto cienījamā gavēņa nedēļu uzcītīgi sākdami, atnesīsim Tam Kungam Pūpolu svētdienas pirmssvētku dziesmas, ticīgie, Kurš nāks slavā, Dievības spēkā uz Jeruzālemi nonāvēt nāvi, tāpēc sagatavosim dievbijīgi uzvaras zīmes – labo tikumu zarus, ozianna, saukdami visa Radītājam” (5. svētdienas vakara „Kungs, piesaucu” 3. stihira ).

[Turpinot gavēt, tiek priekšsvinēta mūsu nāves nogalināšana, ko Kristus Dievs priekšnozīmēja ar četras dienas kapā gulējušā Sava drauga Lācara augšāmcelšanu un pēc nedēļas Pats mirdams pie Krusta un trešajā dienā augšāmceļoties. Garīgā mūžīgā nāve ir smagākais un cilvēkam pašam nekad nepārvaramais ienaidnieks un sods, ko Kristus ņēma uz Sevi un ar Savu Dievišķo spēku satrieca, vienalga atstājot katru cilvēku brīvu pieņemt Viņa Upura uzvaru un svētību un kopā ar Viņu uzvarēt nāvi un iemantot svētlaimīgo Mūžību Dievā. Taču cilvēkam jāsaprot, jāpieņem un jāseko šai Kristus uzvarai apzināti un brīvi, pārvarētam vienīgi ar Dieva neaptveramo mīlestību pret Savu kritušo radījumu. Cilvēks nevar auksti noskatīties uz Kristus Upuri, arī viņam ir jāiedegas atbildes mīlestībā uz Radītāju, parādot to dzīvē un darbos ar uzcītīgu un sirsnīgu visu labo tikumu uzmeklēšanu un uzņemšanu un to zariem dot slavu Pestītājam.]

„Kā ar akmeni esmu nospiests daudziem grēkiem, nevērības kapā guļu, Žēlsirdīgais, uzcel mani no tā sirdsžēlīgais Kungs” (Pūpolu nedēļas trešdienas rīta 2. sedalens ).

[Sedalens ir Lācara apglabāšanas garīgās uz sevi centrētas ekseģēzes piemērs, nevērība, neuzticība – kaps, grēku kopums – kapa akmens, bet Kungs ir Tas, Kurš spēj uzcelt no šī kapa, ja cilvēks pats to vēlas un pieliek sev piemītošo spēku, saucot Dievu palīgā – skaidrs pestīšanas sinerģisma piemērs.]

„Šodien nomirušai Lācars tiek apglabāts, viņa radinieki dzied raudu dziesmas, kā Tu, Paredzētājs un Dievs ciešanas esi priekšsludinājis, Lācars ir aizmidzis, mācekļiem sacīdams, bet tagad eju augšāmcelt to, ko esmu radījis, tāpēc visi Tev saucam: slava Tava stipruma varai” (Pūpolu nedēļas trešdienas rīta 3. sedalens ).

[Katrā šīs nedēļas dienā tiek vairākkārtīgi pieminēta Kristus drauga Lācara slimība, nomiršana, apglabāšana un brīnumainā un spēkpilnā augšāmcelšana, ar atkārtošanu panākot svarīgā vēstījuma nostiprināšanos apziņā, kā arī izmantojot šo vēstījumu garīgi-askētiskajā ekseģēzē, lai stiprināti gavētājos sevis patiesu redzēšanu Dieva priekšā, īpaši nostiprinot patiesā pazemībā un neatlaidīgā grēku nožēlas darbīgumā, nedodot vietu slinkumam, nolaidībai un grūtsirdībai.]

„Ar Tava Krusta spēku stiprini manu prātu, kurš novārdzināts no ļaunām domām, un vadi mani, Kungs, darīt pēc Tava prāta” (Pūpolu nedēļas trešdienas kanona 3. dz.1. tropārs, 492.lpp.).

[Tiek pievērsta uzmanība prātam, kuram ir ļoti liela nozīme cilvēka garīgajā dzīvē un askēzē gan motivācijas, gan mēra nozīmē. Tāpēc ļoti svarīgi turēt prātu saskaņotu Kunga gribā. Prāta ienaidnieki un verdzinātāji ir ļaunie nodomi un izlaidība, cīnoties pret kuriem palīgā aicina Kunga Krusta spēku.]

„Ar gavēšanu dvēseles apskaidrojuši, šķīsti iesim sagaidīt Kristu, Kurš miesā iet uz Jeruzālemi” (Pūpolu nedēļas trešd. kanona 3. dz.3. tropārs ).

[Redzam gavēņa mērķi – dvēseles apskaidrošana un šķīstīšana, kurš katram jācenšas sasniegt. Un mūsu kalpošana un tuvošanās Kristum tiks sasaistīta ar vēsturisko, jau pagājušo, un katru gadu pieminamo un svinamo Kristus Ieiešanu Jeruzalemē, lai uzņemtu pestījošās, labprātīgās Ciešanas cilvēces glābšanas dēļ.]

„Šodien nomirušais Lācars neapslēpās Jēzus visu redzošās acs priekšā, tāpēc saka, stāstot to mācekļiem: mūsu draugs Lācars ir aizmidzis, eju viņu augšāmcelt” (Pūpolu nedēļas trešd. kanona 3. dz.5. tropārs ).

[Kristus tiek parādīts kā Dievs – Visu redzošais, Kurš zina visu par katru Savu radību, īpaši par mīļoto radījumu – un vēl par īpaši mīlētiem starp tiem, kurus sauc par Saviem draugiem – kā Lācaru. Kristus gatavo mācekļus kopējo augšāmcelšanos nozīmējošajai Lācara augšāmcelšanai, gan ne uz mūžību, bet vēl uz apmēram 30 gadiem zemes dzīves pamazām atklājot, ka Viņš ir gan cilvēku garīgās nāves iznīcinātājs, gan arī miesas bojāejas uzvarētājs, jo cilvēkam Viņš bija sagatavojis Mūžīgo dzīvi tās pilnā sapratnē garam, dvēselei un miesai, cilvēks šo iespēju pazaudēja ar neuzticību Radītājam, bet tad Viņš dod otro iespēju, Pats pieņemot cilvēka sabojāto dabu un Sevī darot to pilnīgu caur iemiesošanos, ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos, un dodot iespēju katram brīvi un apzināti pieņemt Viņa Upuri un censties pildīt Viņa pilnīgu dzīvību nesošo Evaņģēlija Likumu. Lācara augšāmcelšana ir pilnīgi unikāls notikums cilvēces vēsturē un tam ir šī ļoti svarīgā praktiskā kopējās augšāmcelšanas apliecinājuma un pierādījuma nozīme.]

„Priecājies, Ciāna, lūk, nāk tavs Ķēniņš, lēnprātīgs kā pravietis sauca, un ēzeļa kumeļš nes Viņu, Kurš visu Savā rokā tur, teicam Viņa lielo varu” (Pūpolu nedēļas trešd. kanona 3. dz. 9. tropārs ).

[Vecās Derības pravieši Dieva Gara mācīti daudz un precīzi bija sludinājuši par Kristus Dieva atnākšanu, arī par Kristus svinīgo ieiešanu Jeruzalemē pirms ciešanām. Viņš piepilda pravietojumus pilnībā, tādā veidā apliecinot Savu patiesīgumu un neatstājot konstruktīvu iespēju apšaubīt Kristu kā pasludināto, apsolīto un atnākušo Mesiju un Glābēju. Šis pravietojums par Jēzus ieiešanu Jeruzalemē ir no pravieša Caharijas grāmatas 9. nodaļas 9.-10.panti.]

„Manas pazemīgās dvēseles smago nežēlīgās grūtsirdības akmeni novel, Kristu, un uzcel mani no nejūtības kapa Tev par slavu, Vārds” (Pūpolu ned. trešd. kanona 8. dz.1. tropārs ).

[Šeit atkal sastopam Lācara kapā guldīšanas un augšāmcelšanas vēstījuma ekseģēzi kristieša garīgās būtības un dzīves kontekstā. Smags ir grēcinieka stāvoklis, pilns grūtsirdības un nospiestības, tikai Kristus neatlaidīga sinerģiska ticības un askēzes cīniņa rezultātā spēj novelt nospiestības akmeni un uzcelt no garīgās nejūtības, sevis pareizas neapzināšanas kapa, lai cilvēka dzīve kļūtu jēgpilna, uz dzīvību centrēta un to sasniedzoša.]

„Kopā ar jaunekļiem arī mēs sagaidīsim Kristu Dievu, pūpolu vietā atnesdami žēlastību sirsnīgā lūgšanā ar zariem rokās, Ozianna, saukdami – slavējiet un augsti teiciet Viņu mūžīgi” (Pūpolu ned. trešd. kanona 8. dz.9. tropārs ).

[Šajā tropārā redzam Evaņģēlijā aprakstītās Kristus ieiešanas Jeruzalemē slavinājumu – jau svētku noskaņā, un ekseģēzi – līdzīgu kā iepriekšējā gadījumā. Mūsu sveiciens un dāvana Kristum, pirmkārt ir žēlastība pret tuvāko un arī pret savu nomocīto dvēseli, otrkārt, lūgšana – ticībā un no sirds. Ar šiem labo tikumu ziedošiem zariem tikai drīkstam atnest slavu un pagodinājumu mūsu dēļ Atnākušajam un Cietušajam.]

„Daniēls, gavēņa sargāts, zvēru rīkles aizdarīja, viņam cenzdamās sekot, mana dvēsele, ar Krusta palīdzību aizdzen rēcošo kā lauvu un mēģinošo aprīt katru dvēseli čūsku” (Pūpolu ned. trešd. kanona 9. dz.1. tropārs ).

[Tiek atsaukta atmiņā pravieša Daniēla Dievam tīkamā un atturīgā dzīve, pateicoties kurai viņš, kad tika apmelots, palika neskarts zvēru bedrē, ar kuriem tiek salīdzināts visu cilvēku ienaidnieks un pazudinātājs – sātans, no viņa ļaunajām viltībām ar ticības, grēku nožēlas, lūgšanas un gavēņa palīdzību cenšamies izglābties. Ienaidnieks tiek salīdzināts arī ar seno čūsku, caur kuru tika kārdināta Ieva.]

Pūpolu nedēļas piektdienā beidzās 40. gavēņa diena, nosacīti tās ir askētiskā gavēņa beigas. Nosacīti tāpēc, ka arī Ciešanu nedēļā ir stingrs gavēnis, kurš saglabā arī askētisko sastāvdaļu, bet tā vairs nav pirmajā vietā. Svētie gavēņa cīnītāji šajā piektdienā atgriežas klosteros no savām vientuļajām cīņas vietām, lai jau kopā ar brāļiem svinēt Lācara augšāmcelšanu un Kunga Ieiešanu Jeruzalemē ar sekojošām ciešanām, Krustu un Augšāmcelšanos. Šī piektdiena bija zināmā mērā atskaites punkts katram Dieva priekšā par padarīto 40 dienās, un vajadzēja būt kaut kādam atturības auglim – šķīstībai miesai un dvēselei, attīrītam prātam un pazemīgam, Dievu mīlošam garam.

„Pabeiguši dvēselēm derīgās četrdesmit gavēņa dienas un Tavu svēto Ciešanu nedēļu lūdzam redzēt Cilvēkumīļotāj, ka mēs tanī varam teikt Tavu godību un Tavu neizteicamo gādību par mums, vienprātīgi dziedādami: Kungs, gods Tevim” (Pūpolu nedēļas piektdienas rīta 3. pantu stihira, 513.lpp.).

[Pareizam gavēnim ir jāsniedz cilvēkam galvenais labums – nemirstīgās dvēseles šķīstīšana un apgaismošana, ko četrdesmit dienās pietiekamā mērā bija jāiegūst. Un tagad katram jānovērtē, cik izdevās aizliegt savu grēcīgumu un miesiskumu, bet tā kā šis process ir bezgalīgs, tad sevis teikšanai un paaugstināšanai nekad nevar būt pamata. Pazemībā konstatējam, ka, neskatoties uz pieliktajiem gavēņa pūliņiem, paliekam bezgalīgi parādnieki labajam Radītājam un grēka sēkla paliek mūsos. Šajā stihirā lūdzam arī par nākošajām Ciešanu nedēļas dienām, pavadīt tās atbilstoši viņu svētumam, apbrīnodami un apzinādami Dieva mīlestību uz mums.]

21. / 3. aprīlis, piektdiena, gavēņa diena.

Visl. Jēkaba apl., Studijas bīsk. (VIII-IX). Visl. Viricas Serafima (1949).

Svt. Kirila, Kataņas bīsk. (I-II). Svt. Toma, Konstantinopoles patriarha (610).

Svtmoc. priest. Vladimira Vvedenska (1931).

Iepriekšiesvētīto Dāvanu liturģija.

Sestā stunda: Jes. LXVI, 10-24. Vakara dievk.: 1. Moz. XLIX, 33 – L, 26.

Sālam. pam. XXXI, 8-32:

8 Atdari savu muti par labu tiem, kas paši ir it kā mēmi un savā labā runāt nespēj, un visu to lietas labā, kas ir atstāti!

9 Atdari savu muti, spried taisnu tiesu un atrieb nelaimīgos un nabagus!

10 Kam piešķirta augsti tikumīga sieva, tas lai apzinās, ka viņa ir cildenāka nekā visdārgākā pērle.

11 Viņas vīra sirds var uz viņu paļauties, un tam netrūks nekāda labuma.

12 Viņa dara viņam tikai labu un nesagādā viņam nekādas ciešanas visu savu mūžu.

13 Viņa prot rīkoties ar vilnu un liniem un veic labprāt rokdarbus.

14 Viņa ir kā tirgotāju kuģis, kas savu pārtiku atved no tālienes.

15 Viņa ceļas pirms dienas gaismas, gādā barību savai saimei un ierāda kalponēm viņu dienas darbu.

16 Viņa domā par tīrumu, nopērk to un iedēsta vīnadārzu par savu pašu roku pelnītiem līdzekļiem.

17 Viņa apjož savus gurnus ar spēku un dara stipras savas rokas.

18 Viņa novēro, ka viņas darbs atnes svētību, viņas gaismeklis neizdziest arī naktī.

19 Viņa izstiepj savu roku pēc kodeļas, un viņas pirksti satver vārpstu.

20 Viņa izstiepj savas rokas dāvinādama nabagiem pretī un sniedz palīdzīgu roku trūkumcietējiem.

21 Viņa nebaidās sava nama dēļ sniega, jo visai viņas saimei ir divējādas drēbes.

22 Viņa darina pati sev segas, smalks audekls un purpurs ir viņas tērps.

23 Viņas vīrs ir pazīstams sanāksmēs vārtu laukumā, kad viņš starp zemes vecajiem sēž.

24 Viņa darina smalkus svārkus un pārdod tos, viņa pārdod arī pircējiem jostu.

25 Spēks un skaistums ir viņas ietērps; viņa pati smaidīdama bez rūpēm raugās austošai dienai pretī.

26 Viņa ver vaļā savu muti ar gudrību, un mīlīga pamācība ir uz viņas mēles.

27 Viņa novēro, kā klājas viņas namam, un neēd savu maizi slinkumā.

28 Viņas dēli pieceļas viņas priekšā un daudzina viņu laimīgu esam; viņas vīrs nāk un teic viņu:

29 "Daudz meitu un jaunavu dzīvo tiklas un tikušas, bet tu pārspēj viņas visas!"

30 Daiļums viļ un skaistums paiet; sieva, kas To Kungu bīstas, ir jāteic un jādaudzina.

31 Viņu daudzinās viņas roku darba augļi, un viņas darbi viņu teiks un slavēs vārtu laukuma sanāksmēs!

20. / 2. aprīlis, ceturtdiena, gavēņa diena.

Visl. Jāņa, Sergija, Patrīkija un citu, kas nogalināti sv. Savvas klosterī (796).

Visl. Sinoezeras, Novgorodas Eufrosīna (1612). Moc. Fotīnas (Svetlanas) Samarietes, viņas dēlu moc. Viktora, saukta par Fotīnu, un Josijas; viņas māsu Fotas, Fotīdas, Paraskevas, Kiriakas un Domnēnas un moc. Sebastiāna (ap 66.); Moc. Aleksandras, Klaudijas, Eufrāsijas, Matronas, Juliānijas, Eufīmijas un Feodosijas (310). Svt. Nikitas apl., Apoloniādas arhibīsk. (ap 813.-820.).

Svtmoc. priestera Vladimira Piksanova (1918); svtmoc. diak. Vasīlija Sokolova (1938).

Sestā stunda: Jes. LXV, 8-16. Vakara dievk.: 1. Moz. XLVI, 1-7; Sālam. pam. XXIII, 15 – XXIV, 5:

15 Mans dēls, ja tava sirds ir gudra, tad mana sirds par to priecājas,

16 un manas īkstis ir līksmas, ja tavas lūpas runā to, kas ir pareizs.

17 Lai tava sirds neiekarst pret grēciniekiem, bet lai tā jo dienas paliek bijāšanā Tā Kunga priekšā.

18 Tavā priekšā ir droša nākotne, un tava gaidīšana tevi nevils.

19 Uzklausi, mans dēls, esi prātīgs un ievirzi savu sirdi pareizā ceļā!

20 Neesi starp dzērājiem, nedz arī starp tiem, kas rīdami paši rij savu miesu!

21 Jo dzērāji un uzdzīvotāji kļūst nabagi, un snaužam būs noplīsušas skrandas nēsāt.

22 Klausi savam tēvam, kas tevi ir dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad viņa kļūst veca!

23 Pērcies taisnību un patiesību un nepārdod tās atkal; centies iegūt gudrību, audzināšanu un saprātu.

24 Taisnīgā tēvs priecājas ar lielu prieku par savu dēlu, un, kas, dzemdinājis ar gudrību apveltītu bērnu, ir par viņu jo sevišķi līksms.

25 Lai tavs tēvs un tava māte priecājas, un lai līksmojas it īpaši viņa, kas tevi dzemdējusi!

26 Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mani ceļi tavām acīm labi patīk!

27 Jo netikle ir dziļa bedre, un laulības pārkāpēja ir šaura aka.

28 Arī glūnēt viņa glūn kā laupītāja, un negantniekus ļaužu starpā viņa savāc un pulcina ap sevi.

29 Kur ir sāpes un gaudas? Kur ir ciešanas? Kur ir asas nesaskaņas? Kur ir sūdzēšanās? Kur ir brūces bez kāda pamata? Kur ir neskaidras acis?

30 Pie tiem, kas vēlu sēž pie vīna kausa, lai izdzertu, kas ieliets.

31 Neuzlūko vīnu, ka tas ir tik sārts un kausā tik jauki zvīļo, ka tas tik vēlīgi un gludeni ierit cilvēkā!

32 Bet pēc tam tas kož kā čūska un dzeļ kā odze.

33 Tavas acis tad skatīsies pēc citām un svešām sievām, un tava sirds runās pavisam aplamas lietas,

34 un tu būsi kā tāds, kas jūras vidū guļ, un kā tāds, kas laivas masta galā guļ.

35 "Viņi sit mani, bet man tas nesagādā sāpes; viņi kuļ un slāna mani, bet es to nejūtu. Kad es pamodīšos? Tad es gribu atkal darīt tāpat un meklēt vīnu no jauna!"

19. / 1. aprīlis, trešdiena, gavēņa diena.

Moc. Hrisanta un Dārijas un kopā ar viņiem moc. Klaudija, tribūna, viņa sievas Ilārijas, viņu dēlu Jāsona un Maura, priest. Diodora un diak. Mariana (283). Visl. Sofijas, Sluckas kņ. (1612). Visl. Pleskavas-Pečoru Simeona (godināšanas iesākums 2003. g.)

Visl. Komeļskas un Vologdas Inokentija (1521). Moc. Panhārija (ap 302.). Visl. Pleskavas Pečoru Vassas (ap 1473.). Visl. Daibabes Simeona (1941) (Serbu).

Sv. Jāņa Bļinova apl. (1932); visl.moc. Matronas Aleksejevas (1938).

Dievmātes Smoļenskas ikonas «Aizkustinājums» (kr. «Umiļeņije») (1103).

Iepriekšiesvētīto Dāvanu liturģija.

Sestā stunda: Jes. LVIII, 1-11. Vakara dievk.: 1. Moz. XLIII, 26-31; XLV, 16;

Sālam. pam. XXI, 23 – XXII, 4:

23 Kas piesarga savu muti un savu mēli, tas pasarga no bailēm savu dvēseli.

24 Kas ir lepns un pārgalvīgs cilvēks, to īsteni saucam par zaimotāju, un viss, ko vien viņš dara, ir traka pārgalvība.

25 Sliņķis mirst, netikdams tālāk par savām iegribām, jo viņa rokas negrib neko strādāt.

26 Cauru dienu viņam gribas un gribas, bet taisnais dod un neatsakās dot.

27 Bezdievīgo upuris ir negantība, ja tas tiek pienests kāda kauna darba dēļ.

28 Melīgs liecinieks dabūs galu, bet vīram, kas ļaujas sev kaut ko iestāstīt, tam atļauts savukārt arī runāt.

29 Bezdievīgais izskrien ar galvu vai caur sienu, bet, kas ir rimtīgs, tā ceļš pastāvēs.

30 Pret To Kungu nepalīdz nekāda dziļāka gudrība, nekāds saprāts, nekāds padoms.

31 Zirgu gan sakopj kaujas dienai, bet uzvara nāk tikai no Tā Kunga.

1 Laba slava der vairāk nekā liela bagātība, un labvēlīga nostāja no ļaužu puses ir labāka par sudrabu un zeltu.

2 Bagātiem un nabagiem jābūt kopā jauktiem citam ar citu; Tas Kungs viņus visus ir radījis.

3 Gudrais paredz nelaimi un paglābjas, bet neprātīgie drāžas taisni tai cauri un dabū ciest.

4 Pazemības, proti, Dieva bijības alga ir bagātība, gods un dzīvība.

18. / 31. marts, otrdiena, gavēņa diena.

Svt. Kirila, Jeruzālemes arhibīsk. (386).

Moc. Trofima un Eukarpija (ap 300.). Visl. mūka Anīna.

Svtmoc. priest. Dimitrija Rozanova, visl.moc. Natālijas Baklanovas (1938).

Sestajā stundā: Jes. XLIX, 6-10. Vakara dievk.: 1.Moz. XXXI, 3-16. Sālam. pam. XXI, 3-21:

3 Tam Kungam labāk patīk, ja kāds dara ko labu un taisnīgu, nekā kad tas nes kaujamos upurus.

4 Augstprātīgas acis un lepna sirds - bezdievja spīdeklis - ir grēks.

5 Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību, bet, ja kāds ir pārmērīgi straujš un kustīgs, tam labuma pietrūks.

6 Kas mantu ar meliem krāj, tas ir tikpat kā zūdoša elpa tiem, kas nāvi meklē.

7 Bezdievīgo laupīšana izbiedēs viņus pašus, jo viņi liedzas darīt, kas bija taisnīgs.

8 Kam plecos grēku nasta, tas iet līkloču ceļus, bet, kas ir tīrs, tā darbs ir taisnīgs.

9 Ir labāk dzīvot jumta pažobeles kaktā nekā skaistā namā kopā ar nemitīgi rājošos sievu.

10 Bezdievīgā dvēsele kāro ļaunu; tuvākais neatrod žēlastību viņa acīs.

11 Ja nosoda kādu apsmējēju, tad nesaprašas kļūst gudri, bet, ja pamāca kādu gudro, tad viņš kļūst vēl dziļāks sava prāta gudrībā.

12 Ir viens Taisnais, kas skatās uz bezdievīgā namu, un Viņš nogāž bezdievīgos nelaimē.

13 Kas savas ausis aizbāž pret nabago, tas kādreiz pats sauks, bet neviens uz viņu neklausīsies.

14 Slepenībā pasniegta dāvana remdē dusmas, bet tieši klēpī ielikts dāvinājums mīkstina jau jo spēcīgu niknumu.

15 Taisnajam ir prieks darīt to, kas ir taisnīgs, bet darīt to ir bailes ļaundariem.

16 Cilvēks, kas nomaldījies projām no gudrības ceļa, nokļūs mirušo draudzē.

17 Kas labprāt dzīvo priekos, tam pietrūks, un, kas mīl vīnu un eļļu, tas nekļūst bagāts.

18 Bezdievim ir jākļūst atdotam taisnīgā un nelietim sirdsskaidrā vietā.

19 Ir labāk dzīvot izpostītā zemē nekā pie kašķīgas un dusmīgas sievas.

20 Īsteni gudra cilvēka namā ir mīlīgas iekārojamas lietas un eļļa, bet nepraša to visu izšķiež.

21 Kas dzenas pēc taisnības un lēnprātības, tas atrod dzīvību, taisnību un godu.

Aizlūguma fragments.

16. / 29. marts, svētdiena, gavēņa diena.

Lielā gavēņa 5. svētdiena. 1. balss.

Visl. Ēģiptes Marijas (pārejošas svinības Lielā gavēņa 5. svētdienā).

Evaņģēlija lasījums.

16. / 29. marts, svētdiena, gavēņa diena.

Lielā gavēņa 5. svētdiena. 1. balss.

Visl. Ēģiptes Marijas (pārejošas svinības Lielā gavēņa 5. svētdienā).

Apustuļu lasījums.

16. / 29. marts, svētdiena, gavēņa diena.

Lielā gavēņa 5. svētdiena. 1. balss.

Visl. Ēģiptes Marijas (pārejošas svinības Lielā gavēņa 5. svētdienā).

Dievkalpojumu saraksts Debesbraukšanas baznīcā 6. Lielā gavēņa nedēļā no 30.marta līdz 5.aprīlim:

1.aprīlis trešdiena- 8:00 Lielā gavēņa stundas un Iepriekšiesvētīto Dāvanu Liturģija,

18:00 Eljessvaidīšanas Noslēpums slimojošiem,

3.aprīlis piektdiena- 18:00 Lācara sestdienas priekšvakara dievkalpojums,

4.aprīlis sestdiena- 8:30 stundas un Dievišķā Liturģija,

17:00- Pūpolsvētdienas priekšvakara dievkalpojums,

5.aprīlis Svētdiena- 8:30 stundas un Dievišķā Liturģija, Pūpolsvētdiena.

#dievkalpojumusaraksts

16. / 29. marts, svētdiena, gavēņa diena.

Lielā gavēņa 5. svētdiena. 1. balss.

Visl. Ēģiptes Marijas (pārejošas svinības Lielā gavēņa 5. svētdienā). Moc. Savīna (287). Moc. Papa, Likonijā (305-311).

Svt. Serapiona, Novgorodas arhibīsk. (1516). Ap. Aristobula no 70 ap., Britānijas bīsk. (I). Svtmoc. Aleksandra, Romas pāvesta (119). Moc. Anazarvas Juliāna (305-311). Svtmoc. Trofima un Fala, Laodikejas priesteru (ap 300.).

Svt. Vasīlija Lielā liturģija.

Rīt. – 9. Ev. Jņ. 65. lekc. XX, 19-31. Lit. – Ebr. 321. lekc. (no vidus) IX, 11-14. Mk. 47. lekc. X, 32-45.

Visl.: Gal. 208. lekc. III, 23-29.

Lk. 33. lekc. VII, 36-50:

36 Bet kāds no farizejiem Viņu lūdza, lai Viņš pie tā ēstu, un Viņš, iegājis farizeja namā, apsēdās.

37 Un redzi, tanī pilsētā kāda sieva, kas bija grēciniece, dzirdējusi, ka Viņš sēžot farizeja namā pie galda, atnesa alabastra trauciņu ar svaidāmo eļļu

38 un stāvēja aiz Viņa pie Viņa kājām, raudāja un iesāka slacināt Viņa kājas ar savām asarām un nožāvēja ar saviem matiem, un skūpstīja Viņa kājas un tās svaidīja ar eļļu.

39 Bet farizejs, kas Viņu bija aicinājis, to redzēdams, runāja pats pie sevis: "Ja šis būtu pravietis, tad Viņš zinātu, kas šī sieva tāda ir, kas Viņu aizskar; jo tā ir grēciniece."

40 Un Jēzus, to uzrunādams, sacīja: "Sīmani, Man tev kas jāsaka." Viņš atbildēja: "Mācītāj, saki."

41 Jēzus sacīja: "Kādam naudas aizdevējam bija divi parādnieki, viens tam bija parādā pieci simti denāriju un otrs piecdesmit.

42 Kad nu tie nespēja atdot, viņš abiem atlaida parādu. Kurš no abiem to vairāk mīlēs?"

43 Bet Sīmanis atbildēdams sacīja: "Man šķiet, tas, kam viņš vairāk atlaidis." Bet Viņš tam sacīja: "Tu pareizi esi spriedis."

44 Un, pagriezies pie sievas, Viņš sacīja Sīmanim: "Vai tu redzi šo sievu? Es nācu tavā namā, tu Man ūdeni neesi devis Manām kājām, bet šī savām asarām Manas kājas slacījusi un ar saviem matiem nožāvējusi.

45 Tu Mani neesi skūpstījis, bet šī, kamēr Es še esmu, nav mitējusies skūpstīt Manas kājas.

46 Ar eļļu tu neesi svaidījis manu galvu, bet šī ar svaidāmo eļļu ir svaidījusi Manas kājas.

47 Tādēļ Es tev saku: viņas grēki, kuru bija daudz, ir piedoti, jo tā daudz mīlējusi; bet, kam maz piedod, tas mīl maz."

48 Un Viņš tai sacīja: "Tev tavi grēki piedoti."

49 Un tie, kas līdz pie galda sēdēja, sāka pie sevis runāt: "Kas Tas tāds, kas pat grēkus piedod?"

50 Bet Viņš sacīja uz sievu: "Tava ticība tev palīdzējusi, ej ar mieru."

15. / 28. marts, sestdiena, gavēņa diena.

Vissvētās Dievadzemdētājas Slavinājums (Akafista Sestdiena).

Rīta dievkalpojumā dzied Akafistu Vissvētajai Dievadzemdētājai (Akafista dziedāšanas kārtība norādīta Triodē).

Moc. Agāpija un ar viņu septiņu mocekļu: Pūblija, Timolaja, Romula, divu Aleksandru un divu Dionīsiju (303).

Svtmoc. Aleksandra, Sidas priest. (270-275). Moc. Nikandra (ap 302.). Svtmoc. priest. Aleksija Vinogradova (1938); svtmoc. priest. Mihaila Bogoslovska (1940).

Svt. Jāņa Zeltamutes liturģija.

Ebr. 322. lekc. IX, 24-28. Mk. 35. lekc. VIII, 27-31.

Dievadzemdētājai: Ebr. 320. lekc. IX, 1-7.

Lk. 54. lekc. X, 38-42, XI, 27-28:

38 Atgadījās, ka viņi, tālāk ejot, nonāca kādā ciemā. Tur kāda sieva, Marta vārdā, uzņēma Viņu savā namā.

39 Un viņai bija māsa, vārdā Marija, tā apsēdusies pie Tā Kunga kājām, klausījās Viņa vārdos.

40 Bet Marta, aizņemta ar daudzām rūpēm par to, kā Viņu apkalpot, pienāca un sacīja: "Kungs, vai Tu neko nesaki par to, ka mana māsa mani atstājusi, lai es viena kalpotu? Saki jel viņai, lai viņa man palīdz."

41 Bet Tas Kungs viņai atbildēja, sacīdams: "Marta, Marta, tu rūpējies un zūdies par daudzām lietām.

42 Bet tikai vienas lietas vajag, Marija sev izraudzījusies labo daļu, tā viņai netaps atņemta."

27 Un gadījās, kad Viņš tā runāja, tad kāda sieva paceltā balsī uz Viņu sacīja: "Svētīgas tās miesas, kas Tevi nesušas, un tās krūtis, ko Tu esi zīdis."

28 Bet Viņš sacīja: "Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."

14. / 27. marts, piektdiena, gavēņa diena.

Visl. Nursas Benedikta (543).

Svt. Feognosta, Kijevas un visas Krievzemes metr. (1353). Kijevas un Smoļenskas labt. lielkņ. Rostislava, sv. kristībā Mihaila (1167). Svt. Eushimona apl., Lampsakijas bīsk. (IX).

Dievmātes Feodora ikonas (1613).

Iepriekšiesvētīto Dāvanu liturģija.

Sestā stunda: Jes. XLV, 11-17. Vakara dievk.: 1. Moz. XXII, 1-18; Sālam. pam. XVII, 17 – XVIII, 5:

17 Draugs arvien mīl draugu un likstas gadījumā viņu izjūt kā brāli.

18 Nejēga ir tas, kas savu roku dod apsolījumam par savu tuvāku un kļūst viņam par galvinieku.

19 Kas mīl nesaskaņas, mīl grēku, un, kas savas durvis taisa pārmērīgi augstas, tas sagādā iespēju namam sabrukt.

20 Kam nelieša sirds, tas neatrod nekur nekā laba, un, kam greizi ievirzīta mēle, tas iekritīs nelaimē.

21 Kas dzemdina nejēgu, tam ir skumjas, un nejēgas tēvam nav nekāda prieka.

22 Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus.

23 Bezdievis labprāt pieņem slepeni dāvanas, lai apzinīgi locītu taisnības ceļus.

24 Sapratīgais izturas gudri un nosvērti, nejēga uztraukts raida savus skatus līdz zemes galiem.

25 Nepraša dēls ir sava tēva sēras un mātes, savas dzemdētājas, apbēdinājums.

26 Jau nav labi taisno sodīt, ne nu vēl dižciltīgo sist, kas rīkojas taisnīgi.

27 Sapratīgais savaldās savā runā, un sapratīgais ir cilvēks ar aukstu un apsvērīgu prātu.

28 Nejēgu atzītu par gudru, ja viņš klusētu, un par sapratīgu, ja viņš valdītu savu muti.

1 Kas norobežojas no citiem un turas pats par sevi, tas meklē savu iegribu un pretojas visam, kas labs.

2 Vientiesīgam nejēgam nav prieka par saprātu, bet viņam patīk izpaust to, kas mīt viņa sirdī.

3 Kur nokļūst bezdievis, tur ierodas arī nicināšana un negods ar izsmieklu.

4 Vārdi īsta vīra mutē ir kā dziļi ūdeņi, un gudrības avots ir kā plata un strauja upe.

5 Nav labi izrādīt cienību kādam bezdievim un tādēļ nodarīt pāri taisnajam tiesas priekšā.

12. / 25. marts, trešdiena, gavēņa diena.

Visl. Sigriānas Teofana apl. (818).

Taisnā Fineesa (ap 1500. g. pirms Kr. Piedz.). Svt. Grigorija Dialoga, Romas pāvesta (604). Visl. Simeona Jaunā Teologa (1021).

Sv. priest. Aleksandra Deržavina apl. (1933); svtmoc. priest. Jāņa Pļehanova, Konstantīna Sokolova, visl.moc. Vladimira Volkova (1938); svtmoc. priest. Sergija Skvorcova (1934).

Dievmātes Līdas Rokām Nedarinātās ikonas (uz staba) (I).

Vakara dievkalpojumā pie stihirām «Kungs, es tevi piesaucu» tiek pievienotas visl. Krētas Andreja Lielā kanona 24 stihiras.

Ceturtdienas rīta dievkalpojumā (parasti tiek kalpots trešdienas vakarā) lasa visl. Krētas Andreja Lielā kanonu («Visl. Ēģiptes Marijas stāvēšana»). Tiek lasīts visl. Ēģiptes Marijas dzīvesstāsts.

Iepriekšiesvētīto Dāvanu liturģija.

Sestā stunda: Jes. XLI, 4-14. Vakara dievk.: 1. Moz. XVII, 1-9; Sālam. pam. XV, 20 – XVI, 9:

20 Gudrs dēls iepriecina savu tēvu, bet nesapratīgs cilvēks ir savai mātei kauns.

21 Vientiesīgam neprašam neprātība sagādā prieku, bet sapratīgs cilvēks paliek uz īstenā ceļa.

22 Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā, bet, kur ir daudz padomdevēju, tur tie piepildās.

23 Vīram ir prieks, kad viņš pareizi atbild, un īstenā laikā teikts vārds - cik tas ir vērtīgs!

24 Dzīves ceļš gudrajam iet strauji augšup, lai viņš izvairītos no nāves valstības tā lejas galā.

25 Augstprātīgā namu Tas Kungs sagraus, bet nabaga atraitnes robežas apstiprinās.

26 Ļauna cilvēka nodomi un gudrojumi Tā Kunga acīs ir negantība, bet sirdsšķīstie runā uz Viņu laipnīgi.

27 Sīkstulis pats izposta savu namu, bet, kas ienīst uzpirkšanas dāvanas, tas dzīvos.

28 Taisnā cilvēka sirds apdomā, kā būtu jāatbild, bet bezdievja mute putodama izverd ļaunumu.

29 Tas Kungs ir tālu projām no bezdievjiem, bet taisno lūgšanas Viņš uzklausa.

30 Laipns skats iepriecina sirdi; laba vēsts atspirdzina kaulu serdi un pašus kaulus.

31 Auss, kas uzklausa dzīves pamācības, mitīs starp īsteni gudrajiem.

32 Kas negrib ļauties audzināties, tas neievēro savas dvēseles pestīšanu, bet, kas uzklausa pamācības, tas pieņemas gudrībā.

33 Tā Kunga bijāšana ir mācības ceļš, kā kļūt pie gudrības, un pazemība ved godā.

1 Gan cilvēks apņemas kaut ko savā sirdī, bet no Tā Kunga nāk, kas mēlei jāsaka.

2 Ikvienam cilvēkam viņa ceļi šķiet šķīsti, bet Tas Kungs sver cilvēka sirdi un garu.

3 Uztici Tam Kungam savus darbus, tad tavi nodomi sekmēsies.

4 Tas Kungs visu dara ar noteiktu nolūku, arī bezdievīgo Viņš taupa ļaunai dienai.

5 Lepna sirds Tā Kunga acīs ir negantība, patiešām tas tiesa, tā nepaliks nesodīta.

6 Ar labu un lēnu sirdi un uzticību noziegums tiek izlīdzināts, un ar Tā Kunga bijāšanu var izvairīties no ļaunuma.

7 Ja kāda ceļi Tam Kungam labi patīk, tad Viņš liek izlīdzināties viņam arī ar viņa ienaidniekiem.

8 Labāks ir mazumiņš, iegūts ar taisnību, nekā saņemt daudz ienākumu ar netaisnību.

9 Cilvēka sirds izdomā sev savu ceļu, bet vienīgi Tas Kungs pašķir viņa gājumu.

11. / 24. marts, otrdiena, gavēņa diena.

Svt. Sofronija, Jeruzālemes patriarha (638-644). Svt. Eufīmija, Novgorodas arhibīsk., brīnumdarītāja (1458).

Visl. Sofronija, Pečoru vientuļnieka, Tālajās alās (XIII). Svtmoc. Pionija, Smirnas priestera un citu kopā ar viņu (250). Svt. Sofronija, Vračanskas bīsk. (1813) (Bulg.).

Visl. Patrīkija Petrova, apl. (1933); sv. priest. Vasīlija Malahova apl. (1937).

Sestā stunda: Jes. XL, 18-31. Vakara dievk.: 1. Moz. XV, 1-15; Sālam. pam. XV, 7-19:

7 Zinīgu cilvēku lūpas pauž labus padomus, bet ģeķa sirds nebūt tāda nav.

8 Bezdievju upuris Tam Kungam ir negantība, bet rimto lūgšana Viņam patīkama.

9 Bezdievja ceļš Tam Kungam ir negantība, bet, kas dzenas pēc taisnības, to Viņš mīl.

10 Barga pārmācība sagaida to, kas novirzās no pareizā ceļa, bet, kas neievēro un ienīst uzliekamo sodu, tam jāmirst.

11 Elle un bezdibeņi stāv atklāti Tā Kunga priekšā, cik gan vēl jo vairāk tad cilvēku bērnu sirdis!

12 Smējējs nemīl to, kas viņu nosoda un dod viņam pareizus norādījumus, un tāpēc viņš nepiebiedrojas zinīgajiem.

13 Līksma sirds dara līksmu arī vaigu, bet, ja sirds noskumusi, tad zūd arī drosme.

14 Gudrā sirds rīkojas apdomīgi, bet neprašas mute klāsta muļķības.

15 Noskumušajam nav nevienas priecīgas dzīves dienas, bet laba noskaņa rada ik dienas patīkamu labsajūtu.

16 Labāks ir mazumiņš ar Tā Kunga bijāšanu nekā liela manta, kam nemiers un raizes klāt.

17 Ir labāk kāpostu virums ar mīlestību nekā barots vērsis ar naidu.

18 Dusmīgais cilvēks parasti uzsāk rāšanos, pacietīgais turpretī izlīdzina nesaskaņas.

19 Sliņķa ceļš ir kā ar ērkšķiem noklāts, bet taisno tekas ir līdzenas.

10. / 23. marts, pirmdiena,gavēņa diena.

Lielā gavēņa 5. nedēļa. Moc. Kodrata un kopā ar viņu Kipriāna, Dionīsija, Anekta, Pāvila, Kriskenta, Dionīsija, Viktorīna, Viktora, Nikifora, Klaudija, Diodora, Serapiona, Pāpija, Leonīda un moc. Hariesas, Nunehijas, Vasilisas, Nikas, Gaļas, Gaļinas, Feodoras un daudzu citu (258.).

Nikomīdijas moc. Kodrata, Satorīna, Rufīna un citu (III). Visl. Anastasijas (567-568).

Svtmoc. priest. Dimitrija Legeido (1938).

Sestā stunda: Jes. XXXVII, 33 – XXXVIII, 6. Vakara dievk.: 1. Moz. XIII, 12-18;

Sālam. pam. XIV, 27 – XV, 4:

27 Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots, lai izsargātos no nāves valgiem.

28 Kur valdniekam daudz kara tautas, tur viņa godība jo lielāka, bet, kur kara pulku maz, tur stāvoklis valdniekam rada bažas.

29 Kas ir pacietīgs, tas ir arī gudrs, bet, kas ir nepacietīgs, parāda savu negudrību.

30 Laba un mierīga sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs un kaislīgs prāts ir kā puveši kaulos.

31 Kas vājajam dara pāri, tas nonievā viņa Radītāju, bet, kas par grūtdieni apžēlojas, tas godā Dievu.

32 Bezdievīgais savā nelaimē iet viegli bojā, bet taisnais jūtas arī nāves brīdī spēcināts.

33 Sapratīga cilvēka sirdī gudrība dus mierīgi, bet neprašu starpā tā cenšas izpaust sevi jo strauji.

34 Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir tautu negods.

35 Gudrs kalps jo labi patīk savam ķēniņam, bet nelietīgam kalpam draud viņa dusmas.

1 Miermīlīga atbilde apklusina dusmas, bet skarbs vārds izraisa lielu niknumu.

2 Gudra cilvēka mēle padara viņa mācību mīļu, bet ģeķu mute izverd ģeķību.

3 Tā Kunga acis ir visur, un tās noraugās kā uz ļaunajiem, tā arī uz rimtajiem.

4 Lēnīga mēle ir dzīvības koks, bet melīga ievaino sirdi.

Aizlūguma fragments.

9. / 22. marts, svētdiena, gavēņa diena.

Lielā gavēņa 4. svētdiena. 8. balss.

Evaņģēlija lasījums.

9. / 22. marts, svētdiena, gavēņa diena.

Lielā gavēņa 4. svētdiena. 8. balss.

Apustuļu lasījums.

9. / 22. marts, svētdiena, gavēņa diena.

Lielā gavēņa 4. svētdiena. 8. balss.

Dievkalpojumu saraksts Debesbraukšanas baznīcā 5. Lielā gavēņa nedēļā no 23.marta līdz 29.martam:

25.marts trešdiena- 8:00 Lielā gavēņa stundas un Iepriekšiesvētīto Dāvanu Liturģija,

-18:00 rīta dievkalpojums ar Lielo grēku nožēlas kanonu un svētās Ēģiptes Marijas dzīvesstāstu,

27.marts piektdiena- 18:00 rīta dievkalpojums ar akafista dziedāšanu Vissvētajai Dievadzemdētājai,

28.marts sestdiena- 8:30 stundas un Dievišķā Liturģija,

- 17:00 Svētdienas priekšvakara dievkalpojums,

29.marts Svētdiena- 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija.

#dievkalpojumusaraksts

9. / 22. marts, svētdiena, gavēņa diena.

Lielā gavēņa 4. svētdiena. 8. balss.

Visl. Jāņa Pakāpnieka (pārejošas svinības Lielā gavēņa 4. svētdienā). 40 mocekļu, kas Sevastijas ezerā mocījušies: Kīriona, Kandida, Domna, Isīhija, Hēraklija, Smaragda, Eunoika, Valenta, Viviana, Klaudija, Priska, Teodula, Eutīhija, Jāņa, Ksanfija, Iliana, Sisīnija, Angija, Aetija, Flāvija, Akākija, Ekdīkija, Līsimaha, Aleksandra, Ēlija, Gorgonija, Teofila, Domeciāna, Gaja, Leontija, Afanasija, Kirila, Sacerdona, Nikolaja, Valērija, Filoktemona, Severiāna, Hudiona, Melitona un Aglaja (ap 320.).

Moc. Urpasiāna (ap 295.). Sv. Cēzareja, svētītāja Grigorija Teologa brāļa (ap 369.). Taisnā Tarāsija.

Svtmoc. priest. Mihaila Maslova, Aleksija Smirnova, Dimitrija Glivenko, Sergija Ļebedeva, Sergija Cvetkova un diak. Nikolaja Gorjunova, visl.moc. Joasafa Šahova un visl.moc. Natālijas Uļjanovas un Aleksandras Samoilovas (1938).

Dievmātes Albazinas ikonas «Vārds tapa miesa» (1666).

Svt. Vasīlija Lielā liturģija.

Rīt. – 8. Ev. Jņ. 64. lekc. XX, 11-18. Lit. – Ebr. 314. lekc. VI, 13-20.

Mk. 40. lekc. IX, 17-31:

17 Un viens no ļaudīm Tam atbildēja: "Mācītāj, es savu dēlu pie Tevis esmu atvedis, tam ir mēms gars.

18 Un, kad tas viņu sakampj, tad tas to rausta; un viņš puto un griež zobus un sastingst; un es Taviem mācekļiem esmu sacījis, lai tie to izdzen, bet viņi nevarēja."

19 Bet Viņš tiem atbildēja un sacīja: "Ak, tu neticīgā cilts! Cik ilgi Es pie jums būšu? Cik ilgi Es jūs panesīšu? Vediet to pie Manis."

20 Un tie to atveda pie Viņa. Un, kad Tas viņu redzēja, tad tas gars tūdaļ to raustīja, un tas, pie zemes krizdams, putodams vārtījās.

21 Un Viņš jautāja tā tēvam: "Cik ilgi viņam tas tā jau ir?" Bet tas Viņam sacīja: "No bērnības.

22 Un daudzkārt viņš to ir iemetis gan ugunī, gan ūdenī, lai to nogalinātu; bet, ja Tu ko spēj, tad palīdzi mums, apžēlojies par mums."

23 Bet Jēzus uz to sacīja: "Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic."

24 Un tūdaļ tā bērna tēvs brēca un sacīja: "Es ticu, palīdzi manai neticībai!"

25 Bet Jēzus, redzēdams, ka ļaudis satecēja, apdraudēja nešķīsto garu, uz to sacīdams: "Tu mēmais un kurlais gars, Es tev pavēlu: izej ārā no tā un neieej vairs viņā."

26 Un tas izgāja, brēkdams un to stipri raustīdams, un viņš kļuva līdzīgs mironim, tā ka daudzi sacīja: "Tas ir nomiris."

27 Bet Jēzus to ņēma pie rokas un piecēla, un tas uzcēlās.

28 Un, kad Viņš namā bija iegājis, Viņa mācekļi Tam savrup jautāja: "Kāpēc mēs nespējām to izdarīt?"

29 Un Viņš tiem sacīja: "Šī suga citādi nevar iziet kā vien ar Dieva lūgšanu un gavēšanu."

30 Un tie, no turienes izgājuši, pārstaigāja Galileju, un Viņš negribēja, ka to kāds zinātu,

31 jo Viņš Savus mācekļus mācīja un uz tiem sacīja: "Cilvēka Dēlu nodos cilvēku rokās, un tie Viņu nokaus, un nokauts Viņš pēc trim dienām celsies augšām."

8. / 21. marts, sestdiena, gavēņa diena.

Visl. Feofilakta apl., Nikomīdijas bīsk. (842-845).

Visl. Muromas (Murmanskas) Lācara (1391) un Afanasija (XV). Ap. Herma no 70 ap. (I). Svtmoc. Feodorīta, Antiohijas priest. (361-363). Visl. Domētija (363).

Svtmoc. priest. Jāņa Znamenska (1923). Moc. Vladimira Uškova (1942).

Dievmātes Kurskas Uz Saknēm atrastās ikonas «Zīme» (1898).

Mirušo piemiņas diena.

Svt. Jāņa Zeltamutes Dievišķā liturģija.

Ebr. 313. lekc. VI, 9-12.

Mk. 31. lekc. VII, 31-37:

30 Bet Sīmaņa sievasmāte gulēja drudzī, un tie Viņam tūdaļ par to sacīja.

31 Un piegājis Viņš to uzcēla un to ņēma pie rokas, un drudzis tūlīt no tās atstājās, un viņa tiem kalpoja.

32 Un, kad vakars metās un saule bija nogājusi, tad tie pie Viņa nesa visādus neveselus un ļaunu garu apsēstus.

33 Un visa pilsēta bija sapulcējusies durvju priekšā.

34 Un Viņš dziedināja daudzus, kas sirga ar dažādām kaitēm, un izdzina daudz ļaunu garu, un Viņš ļauniem gariem neļāva runāt, jo tie Viņu pazina.

35 Un, no rīta gaiļos cēlies, Viņš izgāja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza.

36 Un Sīmanis līdz ar tiem, kas pie viņa bija, Viņam steidzās pakaļ,

37 un, Viņu atraduši, tie Viņam saka: "Visi Tevi meklē."

6. / 19. marts, ceturtdiena, gavēņa diena.

42 moc. Ammorejā: Konstantīna, Aētija, Teofila, Teodora, Melissēna, Kallista, Vāsoja un citu ar viņiem (ap 845.). Visl. Anzeras Ījaba, shimas kārtā Jēzus (1720).

Imperatores Helēnas Svētā Kristus Krusta un naglu atrašana Jeruzālemē (326). Visl.moc. Konona un viņa dēla Konona (270-275). Visl. Kipras Arkādija (ap 361).

Dievmātes Čenstohovas, Šestokovas ikonu un Dievmātes ikonas «Svētīgā Debess».

Sestā stunda: Jes. XXVIII, 14-22. Vakara dievk.: Sālam. pam. XIII, 20 – XIV, 6.

Moz. X, 32 – XI, 9:

32 Un šīs ir Noas dēlu ciltis pēc savām dzimtām savās tautās, un no tiem pēc plūdiem izplatījās šīs tautas zemes virsū.

1 Visai pasaulei toreiz bija viena mēle un vienāda valoda.

2 Un, kad nu tie savas teltis pārcēla austrumu virzienā, tad tie atrada līdzenumu Sineāras zemē un tur apmetās,

3 un teica cits citam: "Iesim un taisīsim ķieģeļus un dedzināt tos dedzināsim," - jo ķieģeļi tiem noderēja akmeņu vietā un zemes piķis kaļķu vietā.

4 Un tie teica: "Celsim sev pilsētu ar torni, kura virsotne sniedzas debesīs! Ar to mēs sev sagādāsim vārdu un netiksim izkaisīti pa visu zemi."

5 Un Tas Kungs nonāca, lai apraudzītu pilsētu un torni, ko cilvēku bērni cēla.

6 Un Tas Kungs sacīja: "Lūk, tā ir viena tauta, un tiem visiem ir viena valoda. Tas ir tikai sākums viņu rīcībai, un turpmāk nekas, ko tie nodomājuši, vairs nebūs tiem neiespējams.

7 Iesim, nolaidīsimies un sajauksim viņu valodu, ka tie vairs nesaprot cits cita valodu."

8 Un Tas Kungs tos izklīdināja no tās vietas pa visu zemes virsu, un viņi mitējās celt pilsētu.

9 Tāpēc tās vietas vārds tika nosaukts: Bābele, jo tur Tas Kungs sajauca visas zemes valodas, un no turienes Viņš tos izklīdināja pa visu zemes virsu.

Dievkalpojumu saraksts Debesbraukšanas baznīcā 4. Lielā gavēņa nedēļā no 16.marta līdz 22.martam:

18.marts trešdiena- 8:00 Lielā gavēņa stundas un Iepriekšiesvētīto Dāvanu Liturģija,

18:00 Lielā pavakare ar aizlūgumu,

20.marts piektdiena- 18:00 panihida, aizmigušo ticības brāļu un māsu pieminēšana,

21.marts sestdiena- 8:30 stundas un Dievišķā Liturģija, panihida,

17:00 Svētdienas priekšvakara dievkalpojums, vislīdzīgā Jāņa Pakāpnieka piemiņa,

22.marts Svētdiena- 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija,

17:00 vakara dievkalpojums ar Ciešanu Evaņģēlija lasījumu.

#dievkalpojumusaraksts

5. / 18. marts, trešdiena, gavēņa diena.

Moc. Izaurijas Konona (I).

Labt. Smoļenskas kņ. Feodora un viņa bērnu Dāvida un Konstantīna, Jaroslavļas brīnumdaru, sv. relikviju iegūšana (1463). Visl. moc. Jaroslavļas, Pošehonskas Adriāna (1550). Moc. Onisija (I). Moc. Konona dārznieka (251). Moc. Iraīdas. Moc. Eulogija, kas Palestīnā. Moc. Eulampija. Visl. Marka (V). Visl. Isīhija (ap 790.).

Svtmoc. priest. Nikolaja Pokrovska (1919); svtmoc. priest. Jāņa Mirotvorceva un visl.moc. Mardārija Isajeva un Feofana Grafova (1938). Svt. Lūkas, Simferopoles arhibīsk., apl., svēto relikviju iegūšana (1996).

Dievmātes ikonas «Audzināšana».

Krusta godināšana pirmās stundas laikā.

Iepriekšiesvētīto Dāvanu liturģija.

Sestā stunda: Jes. XXVI, 21 – XXVII, 9. Vakara dievk.:

Sālam. pam. XII, 23 – XIII, 9

Moz. IX, 18 – X, 1:

18 Un Noas dēli, kas iznāca no šķirsta, bija Šems, Hams un Jafets. Un Hams ir Kānaāna tēvs.

19 Šie trīs ir Noas dēli, un no viņiem cēlušies visi zemes iedzīvotāji.

20 Noa sāka kopt zemi un iestādīja vīna dārzu.

21 Un Noa dzēra vīnu, un viņš piedzērās un gulēja kails savā teltī.

22 Kad Hams, Kānaāna tēvs, redzēja sava tēva kailumu, viņš to pateica saviem divi brāļiem.

23 Tad Šems un Jafets paņēma tēva virsvalku, un abi uzlika to uz saviem pleciem un atmuguriski iegāja un apsedza sava tēva kailumu, savas sejas nogriezdami, tā ka tie sava tēva kailumu neredzēja.

24 Kad Noa pamodās no sava skurbuma, tad viņš dabūja zināt, ko viņa jaunākais dēls tam bija nodarījis.

25 Un viņš sacīja: "Lai Kānaāns ir nolādēts; viņš lai kļūst par vergu savu brāļu vergiem."

26 Un viņš sacīja: "Svētīts lai ir Tas Kungs, Šema Dievs, bet Kānaāns lai top tam par vergu.

27 Dievs lai vairo Jafetu, ka viņš mīt Šema teltīs, bet Kānaāns lai ir viņam vergs."

28 Un Noa dzīvoja pēc ūdensplūdiem trīs simti piecdesmit gadus.

29 Un visi Noas mūža gadi bija deviņi simti piecdesmit, tad viņš nomira.

4. / 17. marts, otrdiena, gavēņa diena.

Visl. Gerasima, kas pie Jordānas (475). Visl. Vologdas Gerasima (1178). Labt. Maskavas kņ. Daniēla (1303).

Labt. Rostovas kņ. Vasīlija (Vasiļko) (1238). Visl. Sņetogorskas, Pleskavas Joasafa (1299). Moc. Pāvila un viņa māsas Juliānijas (ap 273.). Visl. Jēkaba gavētāja (VI). Labt. čehu kņ. Vjačeslava (935) sv. relikviju pārnešana (938). Svt. Gregorija, Kipras Konstances bīsk.

Svtmoc. priest. Aleksandra Ļihareva (1938).

Sestā stunda: Jes. XXV 1-9. Vakara dievkalpojumā: Sālam. pam. XII, 8-22.

1.Moz. IX, 8-17:

1. Mozus 9

1Un Dievs svētīja Nou un viņa dēlus un sacīja: "Augļojieties, vairojieties un piepildiet zemi. 2Bailes un izbīšanās jūsu priekšā lai pārņem visus zemes zvērus, visus putnus gaisā un visus tos, kas vien kust zemes virsū, un visas zivis jūrā. Jūsu rokās tie ir nodoti. 3Viss, kas vien kust un kam ir dzīvība, lai jums ir par barību. Es jums to visu nododu, tāpat kā zaļos augus, lai tie jums noder barībai. 4Vienīgi miesu tās dzīvībā, tās asinīs, jums nebūs ēst. 5Bet par jūsu asinīm, jūsu dzīvību, Es prasīšu atbildību: no ikviena zvēra Es to prasīšu un no katra cilvēka, no ikviena jūsu vidū Es to prasīšu; cilvēka dzīvību Es atprasīšu. 6Kas izlej cilvēka asinis, tā asinis caur cilvēkiem tiks izlietas, jo pēc Dieva tēla Viņš cilvēku ir radījis. 7Bet jūs augļojieties, vairojieties un piepildiet zemi lieliem pulkiem." 8Un Dievs sacīja Noam un viņa dēliem, kas bija kopā ar viņu, teikdams: 9"Redzi, Es tagad ceļu Savu derību ar jums un ar jūsu pēcnācējiem pēc jums, 10arī ar visiem dzīviem radījumiem, kas pie jums: ar putniem, lopiem un visiem zemes zvēriem, kas pie jums; ar visiem, kas iznākuši no šķirsta, ar ikvienu zemes zvēru. 11Es ceļu Savu derību ar jums, ka visa radība vairs netiks izdeldēta ūdens plūdos un ka plūdi vairs nemaitās zemi." 12Tad Dievs sacīja: "Šī ir Mana derības zīme, ko Es celšu starp Sevi un jums un ikvienu dzīvu radījumu, kas ir ar jums, uz mūžu mūžiem. 13Savu varavīksni Es lieku padebešos, tā lai ir par derības zīmi starp Mani un pasauli. 14Ja Es ar mākoņiem pārklāšu zemi un padebešos parādīsies varavīksne, 15tad Es pieminēšu Savu derību, kas ir starp Mani un jums un ikvienu dzīvu radījumu, ikvienu miesu; un ūdeņi nekad vairs nekļūs par plūdiem, kas visu radību izdeldēs. 16Kad varavīksne pacelsies mākoņos un Es to ieraudzīšu, tad Es arī pieminēšu mūžīgo derību starp Dievu un ikvienu dzīvu radījumu, ikvienu miesu, kāda vien ir pasaulē." 17Un Dievs sacīja Noam: "Tā ir derības zīme, ko Es ceļu starp Sevi un ikvienu radību, kāda vien ir pasaulē."