17. / 30. aprīlis, ceturtdiena

Svtmoc. Simeona, Persijas bīsk. un ar viņu mocekļu Avdelaja un Ananijas, priesteru. Husdazata (Usfazana), einuka, Fusika, Azata, moc. Askitrejas un daudzu citu (344). Visl. Akakija, Melitinas bīsk. (ap 435.). Visl. Zosimas, Solovku igumena (1478).

Visl. Sviras Aleksandra relikviju iegūšana (1641). Moc. Adriāna (251). Svt. Agapita, Romas pāvesta (536).

Sv. Mihaila Novicka, apl., priestera (1935); svtmoc. Feodora Nedosekina, priestera (1942).

Ap. d. 20. lekc. VIII, 26-39.

Jņ. 22. lekc. VI, 40-44:

40 Jo tāda ir Mana Tēva griba, lai ikvienam, kas skata Dēlu un Viņam tic, būtu mūžīgā dzīvība un Es viņu celtu augšā pastarā dienā."

41 Tad jūdi sāka kurnēt par Viņu, ka Viņš bija sacījis: Es esmu maize, kas no debesīm nākusi, -

42 un sacīja: "Vai Šis nav Jēzus, Jāzepa dēls, kā tēvu un māti mēs pazīstam? Kā tad nu Viņš saka: Es esmu nācis no debesīm."

43 Bet Jēzus atbildēja viņiem: "Nekurniet savā starpā!

44 Neviens nevar nākt pie Manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas Mani sūtījis, un Es viņu celšu augšā pastarā dienā.

16. / 29. aprīlis, trešdiena, gavēņa diena.

Moc. Agapijas, Irīnas un Hionijas (304).

Moc. Leonīda un moc. Hariesas, Nikas, Gaļinas, Kalisas, Nunehijas, Vasilisas, Teodoras, Irīnas, Kristiānas, Lotas un citu Korintā (258).

Svtmoc. Konstantīna Ždanova, priestera (1919).

Dievmātes Iļjinas Čerņigovas (1658) un Tambovas (1692) ikonu.

Ap. d. 19. lekc. VIII, 18-25.

Jņ. 21. lekc. VI, 35-39:

35 Jēzus sacīja viņiem: "ES ESMU dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam.

36 Bet Es jums to esmu sacījis: jūs to esat redzējuši, bet neticat.

37 Katrs, ko Tēvs Man dod, nāk pie Manis, un, kas nāk pie Manis, to Es tiešām neatstumšu.

38 Jo Es esmu no debesīm nācis, lai darītu, nevis ko Es gribu, bet ko grib Tas, kas Mani sūtījis,

39 bet tā ir Mana sūtītāja griba, lai no visa, ko Viņš Man devis, Es nenieka nezaudētu, bet to celtu augšā - pastarā dienā.

Vislīdzīgais Paīsijs Svētkalnietis- par ģimenes dzīvi (turpinājums)

Jaunieši dzīves krustcelēs

Gan ģimenes, gan mūku dzīve ir svētīta.

-Geronda, ko lai atbild jauniešiem, kuri vaicā vai mūku dzīve ir pārāka par ģimenes dzīvi?

-Vispirms jāliek viņiem saprast, kāda ir cilvēka sūtība un viņa dzīves jēga.

Pēc tam vajadzētu jaunajiem izskaidrot, ka abi mūsu Baznīcas iezīmētie ceļi ir svētīti, jo, ja tie, kas izdarījuši izvēli dzīvo Dievā, tad abi šie ceļi var aizvest uz Paradīzi.

Iedomāsimies, ka divi cilvēki dodas svētceļojumā. Viens iet pa iebrauktu ceļu, otrs pa taciņu. Un tomēr abiem gājējiem ir viens mērķis. Dievs priecājās par vienu un arī otrs viņam ir tīkams. Lieta kļūs slikta (vienīgi) tajā gadījumā, kad tas, kurš iet pa taciņu savā sirdī sāks nosodīt to, kurš iet pa lielceļu, vai otrādi.

Labi, ka tie jaunie, kuri domā par mūka kārtu, zinātu, ka mūka nozīme ir ļoti liela. Mūka aicinājums ir kļūt par Enģeli. „Citā dzīvē, debesīs mēs dzīvosim kā Eņģeļi”, - teica Kristus saduķejam. Tādēļ daži ļoti godbijīgi jaunekļi un jaunavas kļūst par mūkiem un sāk dzīvot enģeļiem līdzīgu dzīvi jau zemes dzīvē.

Taču nevajag domāt, ka visi kas aiziet klosterī, izglābsies tikai tādēļ, ka kļuvuši par mūkiem.

Katrs cilvēks Dievam atbildēs par to, vai iesvētīja sevis izvēlēto dzīvi. Ikvienā dzīvē nepieciešama godbijība.

Dievs nerada cilvēkus nolemtus sasniegumiem vai neveiksmei. Tam, kam nav godbijības, negūs panākumus – lai kādu ceļu arī izvēlētos. Turpretī godbijīgs cilvēks gūs panākumus, lai kur arī atrastos, jo ar viņu ir Dievišķā Svētība.

Daži ģimenes cilvēki dzīvo ļoti labā tikumā un tiek iesvētīti. Ja ģimenes galva mīl Dievu, ja viņu pārņem dievišķā dedzība, tad garīgā ziņā viņš var gūt ievērojamus panākumus. Bez tam, tāds cilvēks apvelta savus bērnus ar tikumiem, rada labu ģimeni un saņem no Dieva dubultu atmaksu.

Tādēļ ikvienam jauneklim savā priekšā ir jāliek sekojošs mērķis: godbijīgi un bez dvēseles nemiera pūlēties- tā, lai iesvētītu sevis izvēlēto dzīvi. Viņam ir vēlēšanās stāties laulībā? Lai precās, bet ar sirdsdegsmi lai cenšas kļūt par labu ģimenes galvu un dzīvot svēti.

Viņam gribas pieņemt mūka kārtu? Lai kļūst par mūku un ar sirdsdegsmi cenšas kļūt par labu mūku. Lai izsver savus spēkus, samēro kāda dzīve viņam ir pa spēkam un atbilstoši izdarītajiem secinājumiem, iet pa izvēlēto ceļu.

Piemēram, ja meitene redz, ka viņai trūkst spēka kļūt par mūķeni, viņai vajadzētu pazemībā palūgt Dievu: „Mans Dievs, es esmu vājš cilvēks un kā mūķene dzīvot nespēšu. Sūti man cilvēku, lai viņš man palīdzētu, (lai mēs stātos laulībā), es izveidotu labu ģimeni un dzīvotu garīgi”. Šajā gadījumā Dievs viņu neatstās. Ja, stājoties laulībā un radot labu ģimeni, viņa dzīvos pēc Evanģēlija, tad Dievs ko vairāk no viņas nepaprasīs.

Protams, ir tādi jaunieši, no kuriem Dievs daudz neprasa. Taču, godbijības dēļ uzņemas lielu varoņdarbu, un izvēloties mūka dzīvi, pienes Viņam ko vairāk ( nekā Viņš no tiem sagaida). Tādi tiek dubultīgi vainagoti. Proti, ja kāds, kuram ir nosliece izveidot ģimeni, godbijības dēļ vēlēsies visu upurēt un stāties uz mūka dzīves ceļa, tāds ieved Dievu lielā aizkustinājumā.

Taču tādam cilvēkam vajag uzmanīgi sekot līdzi tam, lai šīs izvēles veicinošie iemesli būtu ļoti tīri: viņš nedrīkst tā rīkoties lepnības dēļ. Ja cilvēks ievēros šos nosacījumus, Dievs izkliedēs visas viņa grūtības.

Jauniešu bažas attiecībā uz izvēlēto ceļu.

-Geronda, ja jauneklis, vai jaunava uztraucas attiecībā uz savu laulību, vai aiziešanu klosterī, vai iemesls ir viņu neticība?

-Ne vienmēr. Bieži jaunieši pārdzīvo domājot par to, kā labāk nostāties uz izvēlētā ceļa un iet pa viņu, vienmēr esot Dievā. Tā ir garīgās veselības pazīme. Ja jauneklis nedomā un neuztraucas par savu izvēli, tas visupirms liecina par to, ka viņš ir vienaldzīgs cilvēks, kā rezultātā, pavisam dabīgi, arī negūs panākumus. Taču jābūt uzmanīgiem, lai bažas attiecībā uz laulības dzīvi vai mūka kārtu nekļūtu pārmērīgas, jo velns cenšas izkropļot šīs bažas un pārvērst tās dvēseles nemierā un jaunekļu un jaunavu prātus turēt pastāvīgā samulsumā.

Lai paliktu mierpilniem, jauniešiem vajadzētu sevi uzticēt Dievam.

Jo Labais Dievs, kā maigs Tēvs, darbojas tur, kur mēs vairs nevaram neko izdarīt ar cilvēciskiem spēkiem. Jauniem cilvēkiem nevajadzētu steigties un pieņemt nenobriedušus lēmumus attiecībā uz ceļu, kuru tie ies. Es zinu jaunus cilvēkus, kuri ļoti uztraucas un cenšas atrisināt visas savas problēmas uzreiz. Beigu galā viņi sapinās un pamet mācības. Piemēram, viņiem jāpabeidz universitāte, taču viņi pārmērīgi uztraucās par ģimenes veidošanu vai aiziešanu klosterī. Rezultātā, viņi atpaliek mācībās un sapinās vēl vairāk. Nav iespējams visu izdarīt uzreiz un problēmas tādā veidā neatrisinās. Lai sev palīdzētu, viņiem vajadzētu tikt ar sevi skaidrībā un salikt visu pa plauktiņiem. Vispirms jāsaņem diploms, tad jāatrod darbs (jaunekļiem vēl būtu jāpabeidz dienests armijā). Un tikai pēc tam, būdami nobrieduši, tie varētu pieņemt lēmumu un ar Dieva palīdzību vai nu stātie laulībā un veidot labu ģimeni, vai, ja cilvēks izvēlējies mūka kārtu – stāties izvēlētajā klosterī.

Tādēļ, tiem jauniešiem, kuri mācās un kuriem ir līdzīgas bažas, es iesaku turpināt studijas, jo viņos vēl nav nobriedis lēmums, kādu ceļu izvēlēties.

Es iesaku pieņemt to lēmumu, kurš viņos vēlāk nobriedīs un būs viņu dvēselei tīkams.

Ja viņi ir labvēlīgi noskaņoti, tad ar Dieva palīdzību, palēnām tiekot skaidrībā kā viņiem dzīvot- laulībā, vai klosterī – viņi sajutīs dvēseles mieru.

15. / 28. aprīlis, otrdiena

Ap. Aristarha, Puda, un Trofima no 70 ap. (ap 67).

Moc. Romas Vasilisas un Anastasijas (ap 68). Moc. Sūhija un viņa karadraudzes – Mesuhevijas mocekļu: Andreja, Anastasija, Talales, Teodorīta, Iuhēriona, Jordāna, Kondrata, Lukiāna, Mimnenosa, Nerangiosa, Poliekta, Jēkaba, Fokas, Domentiāna, Viktora un Zosimas (100-130) (Gruz.). Moc. Gotu Savvas (372).

Svtmoc. priest. Aleksandra Gnevuševa (1930).

Ap. d. 18. lekc. VIII, 5-17.

Jņ. 20. lekc. VI, 27-33:

27 Uzņemiet sevī nevis iznīkstošo barību, bet barību, kas paliek mūžīgai dzīvībai, kuru jums dos Cilvēka Dēls, jo Dievs Tēvs Viņu ir apzīmogojis."

28 Tad tie Viņam sacīja: "Ko lai darām, lai mums būtu daļa pie Dieva darbiem?"

29 Jēzus atbildēja viņiem: "Tas ir Dieva darbs, ka jūs ticat Tam, ko Viņš ir sūtījis."

30 Tad tie sacīja Viņam: "Kādu zīmi Tu rādi, lai mēs, to redzēdami, Tev ticam? Ko Tu darīsi?

31 Mūsu tēvi mannu ir ēduši tuksnesī, kā ir rakstīts: Viņš tiem ir devis ēst maizi no debesīm."

32 Jēzus viņiem sacīja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: nevis Mozus jums ir devis maizi no debesīm, bet Mans Tēvs jums dod īsto maizi no debesīm:

33 jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību."

Vislīdzīgais Paīsijs Svētkalnietis par ģimenes dzīvi.

Ceturtais sējums turpina svētlaimīgā Gerondas Paīsija „Vārdu” publikāciju. Šajā grāmatā ir apkopotas Gerondas pamācības par ģimeni un tiem pārbaudījumiem, kuriem ir pakļauts cilvēks krīzes dēļ, ko mūsu laikmetā pārdzīvo ģimene. Geronda teica, ka visvairāk vēstuļu viņš saņem no cilvēkiem, kuriem ir problēmas ģimenes dzīvē, un uzsvēra, ka šo problēmu iemesls, - cilvēku attālināšanās no Dieva un viņu patmīlība. „Agrākajos laikos – viņš teica, - dzīve bija vairāk miera un cilvēki izrādīja pacietību. Bet šodien, ņem kuru gribi – līdzinās šķiltavai: [met dzirksteles un] nevar paciest nevienu vārdu. Un pēc tā automātiski seko šķiršanās”.

Agrīnā vecumā ienākot Baznīcas varenajā ģimenē, tās uzcītīgais loceklis, Geronda juta, ka jau vairāk nepieder savai mazajai (miesiskajai) ģimenei. Iemantojis Dievišķo mīlestību, viņš kļuva par Dieva bērnu un tādēļ – sajutis visus cilvēkus par saviem brāļiem un māsām – mīlēja katru „ ilgojos pēc jums visiem ar Kristus Jēzus sirsnību” (Fil.1,8) „Redzot vecu cilvēku, - teica mums Geronda, - es saku sev, ka tas ir mans tēvs. Redzot vecenīti, es saku, ka tā ir mana māte. Satiekot bērnu, skatos uz viņu kā savu mazo radinieku. Es mīlu visus. Par vieniem man ir priecīgi, par citiem – sāpīgi. Vai tev ir pazīstams līdzīgs stāvoklis?” Un arī pats Geronda katrā konkrētā gadījumā tapa priekš katra cilvēka par dēlu, brāli, tēvu, vecotēvu.

Šī neliekuļotā mīlestība palīdzēja cilvēkam, kurš satuvinājās ar Gerondu, mainīties uz labo pusi un, pieņemot Dieva vārdu, dzīvot saskaņā ar viņu. Esot Kristus Miesas loceklis, Geronda ne vien ar sāpēm lūdzās par cilvēkiem, kuriem bija grūtības ģimenes dzīvē, bet – atsaucoties uz viņu lūgumiem – palīdzēja viņiem arī ar savu vārdu. Viņš palīdzēja cilvēkiem pat pašos delikātākajos dzīves jautājumos, neskatoties uz to, ka kā mūks pats vadīja garīgā cīnītāja dzīvi.

Kārdinājumu ugunī pārbaudīts un norūdīts slimības ceplī, kura viņu piemeklēja dažādās formās jau no 1947. gada līdz pašām viņa nāvei 1994.gadā, Geronda juta līdzi katram cietējam un ar sāpēm lūdzās par tiem, kuri cieta sāpes. Par sava paša veselību viņš rūpējās tik daudz lai aprūpētu pats sevi un palīdzētu tiem, kuri pie viņa nāca. Viņš ticēja, ka, ja kāds lūdzas par citiem slimojošajiem, nepievēršot vērību paša sāpēm, tas aizkustina Dievu un Viņš dzird tādu lūgšanu. Tomēr Geronda ieteica slimojošajiem cilvēkiem vispirms izdarīt visu kas cilvēka spēkos sevis dziedināšanai, un visu to, kas augstāks par cilvēka spēkiem, - atstāt Dievam. Vienlaicīgi viņš stiprināja cilvēkos ticību, lai viņi attiektos pret savu slimību ar paļāvību uz Dievu, neaizmirstot, ka zemes dzīves laikā mēs visi esam – „piedzīvotāji un svešinieki (1.Pēt.2:11), un gatavotos mūžīgai dzīvei.

Šīs sējums tiek izdots ar mūsu Visaugstisvētītā Kasandras Metropolīta Nikodīma svētību. Grāmata sastāv no ievadnodaļas un sešām daļām. Daudzus jautājumus Gerondam uzdeva mūsu klostera Igumene un dažas mūsu klostera māsas. Geronda svētīja mūs sūtīt cilvēkus, kuri lūdza mūsu garīgo palīdzību, pie priestera, tomēr bieži sarunās ar Igumeni vai ar kādu no vecākajām māsām, ļaudis kuri bija grūtību nospiesti, runā par savām sāpēm un lūdz padomu. Dažreiz, lai būtu pārliecināti par to, ka mēs pareizi atbildējām uz to vai citu nopietnu vai sarežģītu jautājumu, mēs griezāmies pie Gerondas, un viņš mums teica, kā risināt to vai citu problēmu pēc Dieva prāta. Tomēr arī pats Geronda klostera kopējo sapulču laikā un personīgājās sarunās ar māsam, izmantojot kā iemeslu kādu no mūsu klostera kopienas gadījumu vai kādu no uzdotajiem jautājumiem, nereti runāja par grūtībām, ar kurām saskaras kristieši pasauē. Viņš to darīja tādēļ, lai mēs ar sāpēm lūgtos par pasauli. Bez tam, Geronda minēja piemērus no tēvu un māšu dzīvēm, kuriem nebija labvēlīgu garīgu iespēju, kādas ir mūkiem, bet viņi dzīvoja svētu dzīvi.

Tādā veidā tēvs Paīsījs mudināja mūs garīgi cīnīties ar lielu godbijību. Dažas no Gerondas atbildēm ir bagātinātas ar fragmentiem no viņa vēstulēm, kuras mums nodeva tie svētkalpotāji un godbijīgie ticīgie, kuriem tās bija adresētas.

Sējumu iesāk ievada nodaļa ar virsrakstu „Jaunie dzīves krustcelēs”, kuras mērķis ir palīdzēt jauniešiem un meitenēm , kuri svārstās dzīves ceļa izvēlē. Šajā nodaļā ir īpaši atzīmets, ka abi ceļi kurus iezīmē mūsu Baznīca – ģimenes un mūku dzīve - ir svētīti. Jauniešiem ir jāizvēlas viens no ceļiem, atbilstoši savam aicinājumam, spēkiem un godbijībai. Viņiem tas ir jāizdara neatkarīgi no citu „spiediena”, bet ar uzticību Dievam. Šķīsta un garīga jauniešu dzīve – ir pamata priekšnosacījums, lai viņi gūtu panākumus izvēletajā ceļā - vai tā būtu mūka vai ģimenes dzīve.

Pirmajā no sešām šīs grāmatas daļām, tiek noteikti pamati uz kuriem balstās ģimenes: cēla un augstsirdīga mīlestība un laulāto cieņa vienam pret otru. Pacietība grūtībās, kuru pavada lūgšana, glābj ģimeni no izjukšanas.

Otrajā daļā ir runa par vecāku pienākumiem un atbildību par pareizu bērnu audzināšanu un īpaši tiek uzsvērts vecāku piemēra svarīgums, vecāku “klusās pamācības”, kā arī mātes loma ģimenē. Geronda uzsver arī to, ka vecāku maigums, mīlestība pret bērniem – ir pamata priekšnosacījums viņu dabīgai un normālai attīstībai.

Trešā sējuma nodaļa ir veltīta bērniem. Tajā ir runa par viņu priekiem un grūtībām- no dzimšanas līdz briedumam, kā arī par viņu pienākumiem pret vecākiem. Bērnu cieņa un mīlestībapret vecākiem – ne tikai bērna, bet arī brieduma gados – ir ķīla tam, ka viņi saņems Dieva svētību.

Ceturtaja nodaļā Geronda dod lasītājiem vienkāršus un praktiskus padomus par garīgo dzīvi ģimenē. Šie padomi palīdz bērniem un vecākiem ikdienā caur pieredzi pārdzīvot Evaņģēliju – neatkarīgi no tā vai tie atrodas mājās vai darbā. Geronda runā par to, ka darbam, ar kuru nodarbojas cilvēks, nevajadzētu viņu patstāvīgi nomocīt ar dvēseles garīgu nemieru, bet palīdzēt viņa garīgajai pilnveidošanai.

Piektā nodaļa ir veltīta dažādiem pārbaudījumie, kuriem ir pakļauti cilvēki savā dzīvē. Geronda uzsver to, kādu [varenu] mierinājumu un spēku Dievs dod cilvēkiem, ja viņi ne tikai vienkārši pacieš viņiem sūtītos pārbaudījumus, bet arī slavē Dievu par to. Slimība, ievainojumi, apmelojumi – tā ir svētība cilvēkam, kas ir notvēris dzīves dziļāko jēgu. Ar ciešanu panešanu cilvēks maksā par saviem grēkiem vai arī pelna sev debesu algu .

Un visbeidzot, sestajā nodaļā ir apkopoti Gerondas atbildes uz jautājumiem, kā pareizi izturēties pret nāvi un kā tai gatavoties. Geronda izskaidro, kur slēpjas patiesais mierinājums cilvēkiem, kuri sēro par tuvinieku nāvi un uzsver, cik ļoti aizmigušajiem palīdz Baznīcas dievkalpojumi par viņiem, lūgšanas un žēlsirdības dāvanas, kuras tiek pienestas par viņu dvēseļu mieru. Vienkārši un tēlaini Geronda zīmē Pastarās Tiesas un mūžīgās dzīves ainu.

Šajā sējumā apkopotās Gerondas pamācības var, no vienas puses, palīdzēt ar uzcītību pasaulē dzīvojošajiem ticīgajiem pareizāk turpināt savu „labo cīņu ” (1.Tim. 6:12). No otras puses viņi var atmodināt to cilvēku sirdsapziņu, kuri mokās tālumā no Dieva, iedegt viņos vēlēšanos kļūt par apzinīgiem Baznīcas locekļiem un priecāties savas ģimenes mazajā kopienā par to mieru, kuru sniedz garīgā dzīve. Vienlacīgi Geronda uzsver, ka laulībā ir nepieciešams ievērot visus Dieva baušļus, kuri „ nav grūti” (1.Jņ. 5:3). Piemēram, ja viens no laulātajiem ziedo savu gribu un izrādā paklausību otram, tad tā viņš rīkojas aiz mīlestības un tādēļ nejūtas apspiests, bet izjūt saldu iepriecinājumu.

Iespējams, mūsdienu cilvēkam, kurš ir pieradis pie mūsdienu sabiedrības „izlaidīgajiem likumiem” , daži Gerondas Paīsija spriedumu liksies maksimālistiski un neizpildāmi. Bet, palūkojoties uz Gerondas vārdiem Eveņģēlija gaismā, lasītājs pārliecināsies, ka tie ir precīzi, bezkompromisa Tā atspoguļojums. Tas uz ko vienmēr tiecas Geronda, - tā ir pilnība Kristū. Tomēr viņa Dieva apgaismotā garīgā vadība ilgi pacieš cilvēku nespēku un seko svēto Tēvu garīgajai ikonomijai, protams, nenolaižoties tajā līdz kompromisam ar grēku. Ar piemēriem no aizgājušo laiku dzīves Geronda palīdz mūsdienu cilvēkam saprast, ka Dievs ir Dzīvais Dievs un „kas dod visas spējas visiem” (1.Kor. 12:6). Viņš darbojas ne tikai nākamajā dzīvē kā Atmaksātājs , bet arī tagadējā dzīvē – kā maigs, mīlošs Tēvs. Tomēr cilvēkam ir jāparāda sava labā griba un jāuzņemas savs mazais varoņdarbs. Nedaudz papūlēdamies, mēs daudz saņemam. Uzņemties šo mazo darbu cilvēkam ir nepieciešams – lai dotu Dievam „tiesības iejaukties” savā dzīvē ar lielu dievišķu palīdzību.

Pateicamies tiem, kuri, izlasot šī sējuma melnrakstu pirms izdošanas, ar cieņu izteica savas piezīmes un palīdzēja grāmatu padarīt labāku.

Lūgšanās vēlam, lai Gerondas Vārdi palīdz ģimenei, kura – mūsu dienās īpaši – cieš aizmiršanas vai Dieva baušļu neievērošanas dēļ, atrast Pareizticīgās Baznīcas dzīlēs savu patieso aicinājumu, lai vecāki un bērni sāktu dzīvot Paradīzē jau šajā dzīvē. Āmen.

16.09. 2002.

Svētās Lielmocekles Efrēmijas piemiņa

Svētā Apustuļa un Evaņģelista Jāņa Teologa klostera igumene mūķene Filofeja ar māsām Kristū.

Dievkalpojumu saraksts Debesbraukšanas baznīcā

3.nedēļā pēc Pashas no 27.aprīļa līdz 3.maijam:

29.aprīlis trešdiena- 18:00 akafists Kristum Dievam ar aizlūgumu;

1.maijs piektdiena- 18:00 akafists Dievmātei ar aizlūgumu;

2.maijs sestdiena- 8:30 stundas un Dievišķā Liturģija,

17:00 Svētdienas priekšvakara dievkalpojums;

3.maijs Svētdiena - 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija ar Krusta gājienu.

#dievkalpojumusaraksts

13. / 26. aprīlis, svētdiena

3. svētdiena pēc Pashas, svēto mirru nesēju sievu.

Svēto mirru nesēju sievu: Marijas Magdalēnas, Marijas Kleopas, Salomes, Joannas, Martas un Marijas, Suzannas un citu; taisnā Arimatijas Jāzepa un Nikodēma (pārejošas svinības 3. svētdienā pēc Pashas).

Svtmoc. Artemona, Laodikejas priest.(303).

Moc. Kriskenta no Likijas Mirām (III). Moc. Ēģiptes Fomaīdas (476). Labt. Tamāras, Gruzijas ķēniņienes (pārejošas svinības Svēto mirru nesēju sievu svētdienā).

Visl.moc. Martas Testovas (1941).

Rīt. – Rīt. – 3. Ev. Mk. 71. lekc. XVI, 9-20.

Lit. – Ap. d. 16. lekc. VI, 1-7.

Mk. 69. lekc. XV, 43 – XVI, 8:

43 Jāzeps no Arimatijas, cienīts runas kungs, kas pats arīdzan gaidīja Dieva valstību, iegāja droši pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas.

44 Bet Pilāts brīnījās, ka Viņš jau bija nomiris, un, virsnieku aicinājis, tam jautāja, vai jau ilgi, kamēr Viņš miris?

45 Un, to no virsnieka dabūjis zināt, viņš atvēlēja Jāzepam Jēzus miesas.

46 Un tas, nopircis smalku audeklu, Jēzu noņēma un ietina tai audeklā un ielika Viņu kapā, kas klintī bija izcirsts, un akmeni pievēla pie kapa durvīm.

47 Bet Marija Magdalēna un Marija, Jozēta māte, skatījās, kur Viņš tapa nolikts.

1 Un, kad sabata diena bija pagājusi, tad Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome pirka dārgas svaidāmās zāles, lai ietu un Jēzu svaidītu.

2 Un pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, saulei lecot, tās gāja uz kapu

3 un runāja savā starpā: "Kas mums novels akmeni no kapa durvīm?"

4 Un paskatīdamās tās redzēja, ka akmens bija novelts; tas bija ļoti liels.

5 Un, kapā iegājušas, tās redzēja kādu jaunekli pa labo roku sēžam, apģērbtu garās baltās drēbēs. Un tās izbijās.

6 Viņš tām sacīja: "Nebīstieties! Jūs meklējat Jēzu no Nacaretes, kas bija krustā sists; Viņš ir augšāmcēlies, Viņa nav šeit: redziet še to vietu, kur Viņu nolika;

7 bet noeita un sakait to Viņa mācekļiem un Pēterim, ka Viņš jums pa priekšu noies uz Galileju, tur jūs Viņu redzēsit, kā Viņš jums ir sacījis."

8 Un tās izgāja ārā un bēga no kapa, jo drebēšana un bailes tās bija pārņēmušas, tās nesacīja nevienam nenieka, jo tās bijās.

12. / 25. aprīlis, sestdiena

Visl. Vasīlija apl., Parijas bīsk. (pēc 754.).

Svtmoc. Zenona, Veronas bīsk. (ap 260.). Visl. Īzaka Sīrieša, Spoleto Itālijā (550). Visl.moc. Mīnas, Dāvida un Jāņa (pēc 636.). Visl. jaunavas Anfusas (801). Visl. igumenes Afanasijas (860).

Visl.moc. Sergija Krestņikova (1938).

Dievmātes Muromas (XII) un Beliničas (XIII) ikonu.

Ap. d. 15. lekc. V, 21-33.

Jņ. 19. lekc. VI, 14-27:

kas bija ēduši.

14 Kad nu ļaudis redzēja, kādu zīmi Viņš bija darījis, tie sacīja: "Šis tiešām ir tas pravietis, kam jānāk pasaulē."

15 Bet, Jēzus manīdams, ka viņi taisās nākt, lai Viņu ar varu ņemtu un celtu par ķēniņu, viens pats atkal uzkāpa kalnā.

16 Kad nu vakars metās, Viņa mācekļi nogāja pie jūras,

17 un, iekāpuši laivā, aizbrauca pāri jūrai uz Kapernaumu. Bija iestājusies jau tumsa, bet Jēzus vēl nebija pie tiem atnācis.

18 Un jūra cēlās, stipram vējam pūšot.

19 Kad nu viņi bija nobraukuši divdesmit piecas vai trīsdesmit stadijas, tie redzēja Jēzu pa jūru staigājam un tuvojamies laivai un izbijās.

20 Bet Viņš sacīja tiem: "Es tas esmu, nebīstieties!"

21 Tad viņiem gribējās Viņu ņemt laivā, un tūdaļ laiva sasniedza malu, kurp tie brauca.

22 Otrā dienā ļaudis, kas bija palikuši viņpus jūras, uz krasta stāvēdami, noprata, ka tur citas laivas nebija bijis kā tikai viena un ka Jēzus nebija kopā ar mācekļiem kāpis laivā, bet mācekļi bija aizbraukuši vieni paši.

23 Tanī laikā no Tiberijas nāca citas laivas pie tās vietas, kur tie bija ēduši maizi, ko Tas Kungs bija svētījis.

24 Kad nu ļaudis noprata, ka ne Jēzus, ne Viņa mācekļi nav vairs tur, tie iekāpa laivās un aizbrauca uz Kapernaumu, meklēdami Jēzu.

25 Un, atraduši Viņu otrā malā, tie Viņam sacīja: "Rabi, kad Tu esi atnācis šurp?"

26 Jēzus viņiem atbildēja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: jūs Mani meklējat nevis tāpēc, ka esat redzējuši zīmes, bet ka esat baudījuši no maizēm un paēduši.

27 Uzņemiet sevī nevis iznīkstošo barību, bet barību, kas paliek mūžīgai dzīvībai, kuru jums dos Cilvēka Dēls, jo Dievs Tēvs Viņu ir apzīmogojis."

11. / 24. aprīlis, piektdiena, gavēņa diena.

Svtmoc. Antipas, Pergamas Asijā bīsk. (ap 68)..

Visl. Žeļeznoborovas Jēkaba (1442) un viņa līdzgaitnieka Jēkaba Briļejevska (XV). Svt. Barsanufija, Tveras bīsk. (1576). Moc. Prokessa un Martiniāna, Romā (ap 67.). Visl. Farmufija (V). Visl. Jāņa (820), visl. Dekapoles Gregorija mācekļa. Svt. Čerņikskas Kallinika (1868) (Rum.).

Svtmoc. priest. Nikolaja Gavarina (1938).

Ap. d. 13. lekc. V, 1-11.

Jņ. 17. lekc. V, 30 – VI, 2:

30 Es no Sevis nespēju darīt nekā. Kā Es dzirdu, tā Es spriežu, un Mans spriedums ir taisns, jo Es nemeklēju Savu gribu, bet Tā gribu, kas Mani ir sūtījis.

31 Ja Es viens pats liecinu par Sevi, tad Mana liecība nav pareiza.

32 Ir cits, kas liecina par Mani, un Es zinu, ka liecība, kuru Viņš dod par Mani, ir pareiza.

33 Jūs esat izsūtījuši pie Jāņa, un viņš patiesībai ir devis liecību.

34 Tomēr Es nepieņemu liecību no cilvēka, bet to pieminu, lai jūs tiktu izglābti.

35 Viņš bija svece, kas īsu brīdi deg un spīd, bet jūs gribējāt līksmoties viņa gaismā.

36 Bet Man ir lielāka liecība nekā Jāņa: tie darbi, ko Tēvs Man ir devis, lai Es tos pabeidzu, šie paši darbi, ko Es daru, liecina par Mani, ka Tēvs Mani ir sūtījis.

37 Un Tēvs, kas Mani ir sūtījis, pats ir liecību devis par Mani. Bet jūs Viņa balsi nekad neesat dzirdējuši, nedz Viņa seju redzējuši,

38 un Viņa vārds nemīt jūsos, tāpēc ka jūs neticat Tam, ko Viņš sūtījis.

39 Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani!

40 Bet jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību.

41 No cilvēkiem Es godu nepieņemu.

42 Bet Es jūs pazīstu, ka Dieva mīlestība nav jūsos.

43 Es esmu nācis Sava Tēva Vārdā, un jūs Mani nepieņemat. Ja cits nāks savā paša vārdā, to jūs pieņemsit.

44 Kā jūs varat kļūt ticīgi, cits no cita godu pieņemdami, bet nemeklēdami godu, kas nāk no vienīgā Dieva?

45 Nedomājiet, ka Es jūs apsūdzēšu pie Tēva. Jums ir savs apsūdzētājs, Mozus, uz ko jūs esat likuši savu cerību.

46 Jo, ja jūs ticētu Mozum, jūs ticētu arī Man, jo par Mani viņš ir rakstījis.

47 Bet, ja jūs neticat viņa rakstiem, kā jūs ticēsit Maniem vārdiem?"

10. / 23. aprīlis, ceturtdiena

Moc. Terentija, Pompeja, Afrikāna, Maksima, Zenona, Aleksandra, Tedora un 33 citu (ap 249-251).

Persijas moc. priest. Jēkaba, diak. Azadana un Audēkija (ap 380.). Svtmoc. Gregorija V, Konstantinopoles patriarha (1821).

Svtmoc. priestera Flegonta Pongiļska (1938); moc. Dimitrija Vdovina (1942).

Ap. d. 12. lekc. IV, 23-31.

Jņ. 16. lekc. V, 24-30:

24 Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā.

25 Patiesi, patiesi Es jums saku: nāk stunda un viņa ir jau klāt, kad mirušie dzirdēs Dieva Dēla balsi un, kas būs dzirdējuši, dzīvos.

26 Jo, itin kā Tēvam ir dzīvība pašam Sevī, tāpat Viņš arī Dēlam ir devis, lai Tam būtu dzīvība pašam Sevī.

27 Un Viņš Tam ir devis varu turēt tiesu, tāpēc ka Viņš ir Cilvēka Dēls.

28 Nebrīnieties par to! Jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs Viņa balsi

29 un nāks ārā: tie, kas labu darījuši, lai celtos augšām dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, lai celtos augšām sodam.

30 Es no Sevis nespēju darīt nekā. Kā Es dzirdu, tā Es spriežu, un Mans spriedums ir taisns, jo Es nemeklēju Savu gribu, bet Tā gribu, kas Mani ir sūtījis.

9. / 22. aprīlis, trešdiena, gavēņa diena.

Moc. Eupsīhija (362).

Persijas mocekļu bīsk. Desana, priest. Marjāva, Audiesa un citu 270 ar viņiem (362-364). Visl.moc. Persijas arhimandrīta Vadima (376).

Moc. Gabriēla Fomina (1942).

Ap. d. 11. lekc. IV, 13-22.

Jņ. 15. lekc. V, 17 –24:

17 Bet Viņš tiem atbildēja: "Mans Tēvs aizvien vēl darbojas, tāpēc arī Es darbojos."

18 Šo vārdu dēļ jūdi vēl vairāk meklēja Viņu nokaut, tāpēc ka Viņš ne vien sabatu neievēroja, bet arī Dievu sauca par Savu Tēvu, Sevi pielīdzinādams Dievam.

19 Tad Jēzus turpināja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat,

20 jo Tēvs mīl Dēlu un Tam rāda visu, ko pats dara; un Viņš Tam rādīs vēl lielākus darbus nekā šos, ka jūs brīnīsities.

21 Jo, itin kā Tēvs uzmodina miroņus un dara tos dzīvus, tā arī Dēls dara dzīvus, ko Viņš grib.

22 Jo Tēvs vairs nespriež tiesu ne par vienu, bet visu tiesu ir nodevis Dēlam,

23 lai visi godātu Dēlu, tāpat kā viņi godā Tēvu. Kas Dēlu negodā, negodā Tēvu, kas Viņu sūtījis.

24 Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā.

8. / 21. aprīlis, otrdiena

Radoņica.

Visu mirušo piemiņas diena.

Mirušo pieminēšana notiek panihīdas aizlūgumā.

Ap. Hērodiona, Agava, Asinkrita, Rufa, Flēgonta, Erma no 70 ap. un citu ar viņiem (I).

Svt. Nifonta, Novgorodas bīsk. (1156). Visl. Rufa, Pečoru vientuļnieka, Tālajās alās (XIV). Moc. Pausilipa (117-138). Svt. moc. Kelestīna, Romas pāvesta (432).

Svtmoc. priest. Sergija Rodakovska (1933).

Ap. d. 10. lekc. IV, 1-10.

Jņ. 10. lekc. III, 16-21:

Viņā iegūtu mūžīgo dzīvību.

16 Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību,

17 jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta.

18 Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla Vārdam.

19 Bet šī ir tā tiesa, ka gaisma ir nākusi pasaulē, bet cilvēkiem tumsība ir bijusi mīļāka par gaismu, tāpēc ka viņu darbi bija ļauni.

20 Jo ikviens, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un nenāk pie gaismas, lai viņa darbi netiktu atklāti.

21 Bet, kas dara patiesību, nāk pie gaismas, lai būtu redzami viņa darbi, ka tie Dievā darīti."

Evaņģēlija lasījums.

6. / 19. aprīlis, svētdiena

Antipasha.

2. svētdiena pēc Pashas, apustuļa Toma.

Apustuļu lasījums.

6. / 19. aprīlis, svētdiena

Antipasha.

2. svētdiena pēc Pashas, apustuļa Toma.

Dievkalpojumu saraksts Debesbraukšanas baznīcā 2.nedēļā pēc Pashas no 20.aprīļa līdz 26.aprīlim:

21.aprīlis otrdiena, Radonica, mirušo piemiņas diena- 8:00 stundas, Dievišķā Liturģija, panihida;

22.aprīlis trešdiena- 18:00 akafists Kristum Dievam ar aizlūgumu;

24.aprīlis piektdiena- 18:00 akafists Dievmātei ar aizlūgumu;

25.aprīlis sestdiena- 8:30 stundas un Dievišķā Liturģija,

17:00 Svētdienas priekšvakara dievkalpojums;

26.aprīlis Svētdiena (svēto mirrunesēju sievu)- 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija ar Krusta gājienu.

#dievkalpojumusaraksts

6. / 19. aprīlis, svētdiena

Antipasha.

2. svētdiena pēc Pashas, apustuļa Toma.

Rīta dievkalpojumā augstiteikšana: «Mēs augsti teicam Tevi, Dzīvībasdevēj Kristu, Kas mūsu labad ellē nokāpi un Sev līdzi visus uzcēli». Svētdienas tropārus «Slavēts esi Tu, Kungs...» nedzied. Pēc Evaņģēlija lasījuma – «Kristus Augšāmcelšanos redzējuši» trīsreiz (tā visās svētdienas dienās līdz Pashas svētku atsvētei).

Lūgšanu «Debesu Ķēniņ» līdz Trijādības svētkiem nelasa un nedzied.

Svt. Eutīhija, Konstantinopoles arhibīsk. (582).

Svt. ap. piel. Mefodija, Morāvijas arhibīsk.(885). Visl. Sīras Platonīdas (308). 120 Persijas mocekļu (344-347). Moc. Jeremijas un priest. Arhileja (III).

Moc. Pētera Žukova un Prohora Mihailova (1918); svtmoc. priest. Jāņa Boikova (1934); svtmoc. priest. Jēkaba (Jakova) Boikova (1943); visl. Sebastiāna Fomina apl. (1966).

Rīt. – 1. Ev. Mt. 116. lekc. XXVIII, 16-20. Lit. – Ap. d. 14. lekc. V, 12-20.

Jņ. 65. lekc. XX, 19-31:

19 Šinī pašā pirmajā nedēļas dienā, vakarā, kad mācekļi, bīdamies no jūdiem, bija sapulcējušies aiz aizslēgtām durvīm, nāca Jēzus, stājās viņu vidū un saka viņiem: "Miers ar jums!"

20 Un, to sacījis, Viņš tiem rādīja Savas rokas un sānus. Tad mācekļi kļuva līksmi, savu Kungu redzēdami.

21 Tad Jēzus vēlreiz viņiem saka: "Miers ar jums! Kā Tēvs Mani sūtījis, tā Es jūs sūtu."

22 Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: "Ņemiet Svēto Garu!

23 Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks."

24 Bet Toms, viens no divpadsmit, saukts dvīnis, nebija pie viņiem, kad nāca Jēzus.

25 Tad pārējie mācekļi viņam stāstīja: "Mēs To Kungu esam redzējuši." Bet viņš tiem sacīja: "Ja es neredzu naglu zīmes Viņa rokās un savu pirkstu nelieku naglu rētās un savu roku nelieku Viņa sānos, es neticēšu."

26 Un pēc astoņām dienām mācekļi atkal bija kopā un arī Toms pie viņiem. Un durvis bija aizslēgtas. Tad Jēzus nāk un stājas viņu vidū un saka: "Miers ar jums!"

27 Pēc tam Viņš Tomam saka: "Stiep šurp savu pirkstu un aplūko Manas rokas un dod šurp savu roku un liec to Manos sānos, un neesi neticīgs, bet ticīgs!"

28 Toms atbildēja un sacīja Viņam: "Mans Kungs un Mans Dievs!"

29 Jēzus viņam saka: "Tāpēc ka tu Mani redzēji, tu ticēji. Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic!"

30 Vēl daudz citu zīmju Jēzus darīja Savu mācekļu priekšā, kas nav aprakstītas šinī grāmatā.

31 Bet šīs ir rakstītas, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs, pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa Vārdā.

5. / 18. aprīlis, sestdiena

Gaišās nedēļas sestdiena.

Pēc aizamvona lūgšanas liturģijā lasa lūgšanu par artosa sadalīšanu, tas tiek sadalīts un izdalīts dievlūdzējiem.

Pirms devītās stundas dievkalpojuma aizver Ķēniņa Vārtus.

Moc. diak. Agafopoda, lasītāja Feodula un daudzu ar viņiem Soluņā (Tesalonikos) (ap 303.). Svt. Ījaba, Maskavas un visas Krievzemes patriarha, sv. relikviju pārnešana (1652).

Visl. Ēģiptes Pullija (IV). Visl. Feonas, Simeona un Forvina (IV). Visl. Atēnu, Traķijas Marka (ap 400.). Visl. Platona, Studijas apl. (814). Visl. Soluņas Teodoras (892).

Svtmoc. priest. Aleksija Krotenkova (1930); svtmoc. priest. Nikolaja Simo (1931).

Ap. d. 8. lekc. III, 11-16.

Jņ.11. lekc. III, 22-33:

22 Pēc tam Jēzus un Viņa mācekļi nogāja Jūdejas zemē. Tur Viņš ar tiem kādu laiku uzkavējās un kristīja.

23 Bet arī Jānis kristīja Ainonā netālu no Salimas, jo tur bija daudz ūdens; un ļaudis gāja un likās kristīties.

24 Jo Jānis vēl nebija iemests cietumā.

25 Tad izcēlās vārdu maiņa starp Jāņa mācekļiem un kādu jūdu par šķīstīšanos.

26 Tie griezās pie Jāņa un sacīja viņam: "Rabi, kas bija pie tevis viņpus Jordānas, par ko tu esi nodevis liecību, Tas, lūk, kristī, un visi iet pie Viņa."

27 Jānis atbildēja: "Cilvēks nekā nevar ņemt, ja tas viņam nav dots no debesīm.

28 Jūs paši esat mani liecinieki, ka es esmu sacījis: es neesmu Kristus, bet esmu sūtīts Viņa priekšā.

29 Kam pieder līgava, tas ir līgavainis; bet līgavaiņa draugs, kas stāv un klausās viņa vārdos, no sirds priecājas par līgavaiņa balsi. Šis mans prieks nu ir piepildījies.

30 Viņam vajag augt, bet man iet mazumā.

31 Kas nāk no augšienes, tas ir pār visiem; kas ir no zemes, ir no zemes, un viņa runa ir no zemes. Kas nāk no debesīm, tas ir pār visiem.

32 Ko Viņš skatījis un dzirdējis, par to Viņš dod liecību, bet Viņa liecību neviens nepieņem.

33 Bet, kas Viņa liecību pieņēmis, tas ir apliecinājis, ka Dievs ir patiesīgs.

4. / 17. aprīlis, piektdiena

Gaišās nedēļas piektdiena.

Kārta par godu Vissvētās Dievadzemdētājas ikonai «Dzīvudarošais Avots».

Dievmātes ikonas «Dzīvudarošais Avots» (pārejošas svinības Gaišās nedēļas piektdienā).

Visl. Jāzepa Dziesminieka (883). Visl. Georgija Malejā (IX).

Visl. Pečoru Daudzslimojošā Jāzepa, Tālajās alās (XIV). Visl. Vorbozomas Zosimas (ap 1550.). Visl. Zosimas, kurš atrada visl. Ēģiptes Mariju Jordānijas tuksnesī (ap 560.). Moc. jaunavas Tervutas, viņas māsas un kalpu (341-343).

Visl.moc. arhimandrīta Benjamina Kononova un hieromūka Nikifora Kučina (1928); svtmoc. Nikolaja, Veļskas bīsk., visl.moc. Marijas Leļjanovas (1932); svtmoc. priest. Jāņa Večorko (1933); moc. Jāņa Koļesņikova (1943).

Dievmātes ikonas «Gerondisa».

Ap. d. 7. lekc. III, 1-8.

Jņ. 7. lekc. II, 12-22.

Dievmātei: Fil. 240.lekc. II, 5-11.

Lk. 54.lekc. X, 38-42; XI, 27-28:

38 Atgadījās, ka viņi, tālāk ejot, nonāca kādā ciemā. Tur kāda sieva, Marta vārdā, uzņēma Viņu savā namā.

39 Un viņai bija māsa, vārdā Marija, tā apsēdusies pie Tā Kunga kājām, klausījās Viņa vārdos.

40 Bet Marta, aizņemta ar daudzām rūpēm par to, kā Viņu apkalpot, pienāca un sacīja: "Kungs, vai Tu neko nesaki par to, ka mana māsa mani atstājusi, lai es viena kalpotu? Saki jel viņai, lai viņa man palīdz."

41 Bet Tas Kungs viņai atbildēja, sacīdams: "Marta, Marta, tu rūpējies un zūdies par daudzām lietām.

42 Bet tikai vienas lietas vajag, Marija sev izraudzījusies labo daļu, tā viņai netaps atņemta."

27 Un gadījās, kad Viņš tā runāja, tad kāda sieva paceltā balsī uz Viņu sacīja: "Svētīgas tās miesas, kas Tevi nesušas, un tās krūtis, ko Tu esi zīdis."

28 Bet Viņš sacīja: "Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."

3. / 16. aprīlis, ceturtdiena

Gaišās nedēļas Ceturtdiena.

Visl. Nikitas apl., Midikijas klostera igumena (824).

Moc. Feodosijas jaunavas (307-308). Visl. Illirika. Moc. Elpidifora, Dija, Vifonija un Galika.

Dievmātes ikonas «Nevīstošais Zieds».

Ap. 6. lekc. II, 38-43.

Jņ. 8. lekc. III, 1-15:

1 Bet tur bija kāds cilvēks no farizejiem, vārdā Nikodēms, jūdu valdības vīrs.

2 Tas nāca pie Jēzus naktī un sacīja Viņam: "Rabi, mēs zinām, ka Tu esi Mācītājs, no Dieva nācis. Jo neviens nevar tādas zīmes darīt, kā Tu dari, ja Dievs nav ar to."

3 Jēzus atbildēja: "Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības."

4 Nikodēms saka Viņam: "Kā cilvēks var piedzimt, vecs būdams? Vai tad viņš var atgriezties savas mātes miesās un atkal piedzimt?"

5 Jēzus atbildēja: "Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!

6 Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars.

7 Nebrīnies, ka Es tev esmu sacījis: tev jāpiedzimst no augšienes.

8 Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara."

9 Nikodēms atbildēja un Viņam sacīja: "Kā tas var notikt?"

10 Jēzus atbildēja un viņam sacīja: "Tu esi Israēla mācītājs un to nezini?

11 Patiesi, patiesi Es tev saku: mēs runājam, ko zinām un liecinām, ko esam redzējuši, bet jūs mūsu liecību nepieņemat.

12 Ja jūs neticat, kad Es jums stāstu par zemes lietām, kā jūs ticēsit, kad Es jums stāstīšu par debess lietām?

13 Jo neviens nav uzkāpis debesīs kā vienīgi Tas, kas no debesīm nācis, Cilvēka Dēls.

14 Un, kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam,

15 lai ikviens, kas tic, Viņā iegūtu mūžīgo dzīvību.

2. / 15. aprīlis, trešdiena

Gaišās nedēļas trešdiena.

Visl. Tita brīnumdarītāja (IX).

Moc. Amfiāna un viņa brāļa Edesija (306). Moc. Polikarpa (IV).

Vislīdzīgo Sinaja kalna svēto tēvu kopēja godināšana (pārejošas svinības Gaišās nedēļas trešdienā).

Dievmātes Kasperovas ikonas (pārejošas svinības Gaišās nedēļas trešdienā).

Ap. d. 5. lekc. II, 22-36.

Jņ. 4. lekc. I, 35-51:

35 Otrā dienā Jānis atkal stāvēja un divi no viņa mācekļiem.

36 Ieraudzījis Jēzu staigājam, viņš saka: "Redzi, Dieva Jērs!"

37 Šos vārdus dzirdēja abi mācekļi un sekoja Jēzum.

38 Bet Jēzus apgriezies redzēja viņus sekojam un saka viņiem: "Ko jūs meklējat?" Tie Viņam atbildēja: "Rabi (tulkojumā: mācītājs), kur Tu mājo?"

39 Viņš tiem sacīja: "Nāciet, tad redzēsit." Tad tie nogāja un redzēja, kur Viņš mājo, un palika to dienu pie Viņa. Tas bija ap desmito stundu.

40 Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, bija viens no tiem diviem, kas to no Jāņa bija dzirdējuši un bija Viņam sekojuši.

41 Viņš vispirms atrod savu brāli Sīmani un viņam saka: "Mēs esam atraduši Mesiju" (tulkojumā: svaidītais).

42 Viņš to aizveda pie Jēzus. Jēzus, viņu uzlūkojis, sacīja: "Tu esi Sīmanis, Jāņa dēls; tevi sauks Kēfa" (tulkojumā: Pēteris - klints).

43 Otrā dienā Jēzus gribēja doties uz Galileju. Viņš atrod Filipu un viņam saka: "Seko Man!"

44 Bet Filips bija no Betsaidas, Andreja un Pētera pilsētas.

45 Filips atrod Nātānaēlu un saka viņam: "Mēs esam To atraduši, par ko Mozus bauslībā un pravieši rakstījuši, Jēzu no Nacaretes, Jāzepa dēlu."

46 Nātānaēls viņam sacīja: "Vai no Nacaretes var nākt kas labs?" Filips viņam atbild: "Nāc un redzi!"

47 Jēzus redzēja Nātānaēlu nākam un saka par viņu: "Redzi, patiesi israēlietis, kurā nav viltības!"

48 Nātānaēls sacīja Viņam: "Kā Tu mani pazīsti?" Jēzus atbildēja viņam: "Pirms Filips tevi sauca, kad tu biji zem vīģes koka, Es tevi redzēju."

49 Nātānaēls atbildēja Viņam: "Rabi, Tu esi Dieva Dēls, Tu esi Israēla Ķēniņš!"

50 Jēzus viņam atbildēja: "Tu tici tāpēc, ka Es tev sacīju, ka redzēju tevi zem vīģes koka. Tu redzēsi lielākas lietas par šīm.

51 Patiesi, patiesi Es jums saku: jūs redzēsit debesis atvērtas un Dieva eņģeļus uzkāpjam un nokāpjam uz Cilvēka Dēlu."

Pashas stunda dziedama rīta un vakara lūgšanu vietā Gaišajā nedēļā.

Pashas stunda dziedama rīta un vakara lūgšanu vietā Gaišajā nedēļā.

1. / 14. aprīlis, otrdiena

Gaišās nedēļas otrdiena. Dievmātes Ibērijas ikonas (pārejošas svinības Gaišās nedēļas otrdienā).

Visl. Ēģiptes Marijas (522). Visl. Eufīmija, Suzdaļas arhimandrīta, brīnumdarītāja (1404). Visl. Optinas Barsanufija (1913).

Moc. Bulgāru Ābramija, Vladimiras brīnumdarītāja (1229). Visl. Gerontija, Pečoru kanonarha, Tālajās alās (XIV). Visl. Makārija apl., Pelikitas klostera igumena (ap 830.). Moc. Gerontija un Vasilīda (III). Taisnā Ahaza. Moc. Patras Hristodula un Anastasijas, kas nogalināti Ahajā (pārejošas svinības Gaišās nedēļas otrdienā). Garedžijas Dāvida klostera tēvu-vislīdzīgo mocekļu (Gruz.) (pārejošas svinības Gaišās nedēļas otrdienā).

Svtmoc. Sergija Zavarina priestera (1938).

Dievmātes Šujas (Šuiskas) ikonas (pārejošas svinības Gaišās nedēļas otrdienā).

Ap. d. 4. lekc. II, 14-21.

Lk. 113. lekc. XXIV, 12-35:

12 Bet Pēteris cēlās un aizskrēja pie kapa. Tur viņš noliecies paskatījās iekšā un redzēja noliktus tik autus vien un aizgāja, brīnīdamies par to, kas bija noticis.

13 Un redzi, divi no tiem gāja tai pašā dienā uz kādu pilsētiņu, tā bija sešdesmit stadijas no Jeruzālemes, vārdā Emava.

14 Un tie sarunājās par visām tām lietām, kas bija notikušas.

15 Un gadījās, kad tie tā savā starpā runāja un apspriedās, arī pats Jēzus tiem tuvojās un gāja ar viņiem.

16 Bet viņu acis tapa turētas, ka tie Viņu nepazina.

17 Un Viņš tiem sacīja: "Kādas tās runas, ko jūs runājat savā starpā uz ceļa?" Un viņi apstājās bēdu pilnām sirdīm.

18 Tad viens, vārdā Kleops, atbildēja un Viņam sacīja: "Vai Tu viens esi tāds svešinieks Jeruzālemē, kas nezina, kas šinīs dienās tur noticis?"

19 Un Viņš tiem sacīja: "Kas tad?" Un tie Viņam sacīja: "Tas ar Jēzu no Nacaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visas tautas priekšā,

20 ka To mūsu augstie priesteri un virsnieki nodevuši pazudināšanai uz nāvi un Viņu situši krustā.

21 Bet mēs cerējām, ka Viņš ir Tas, kas Israēlu atpestīs; un turklāt šodien ir tieši trešā diena, kopš šīs lietas notikušas.

22 Tad arī kādas no mūsu sievām mūs izbiedēja; tās agri bijušas pie kapa

23 un, Viņa miesas neatradušas, nāk un saka, ka esot redzējušas eņģeļu parādīšanos, kas saka, Viņš esot dzīvs.

24 Un kādi no mums nogāja pie kapa un atrada tā, kā sievas sacīja, bet Viņu pašu tie neredzēja."

25 Tad Viņš tiem sacīja: "Ak, jūs nesaprašas un sirdī kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko pravieši sludinājuši!

26 Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet Savā godībā?"

27 Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja visus rakstus, kas par Viņu rakstīti.

28 Un tie tuvojās pilsētiņai, kurp tie gāja, bet Viņš likās ejot tālāk.

29 Un viņi To gauži lūdza un sacīja: "Paliec pie mums, jo vakars metas, un diena jau pagalam!" Un Viņš iegāja pie tiem palikt.

30 Un notika, ka Viņš, ar tiem pie galda sēdēdams, maizi ņēma, pateicās, pārlauza un tiem to deva,

31 tad viņu acis tapa atvērtas un tie Viņu pazina; bet Viņš no tiem nozuda.

32 Un tie sacīja savā starpā: "Vai mūsu sirds mūsos nedega, kad Viņš ar mums runāja ceļā, mums rakstus izskaidrodams?"

33 Un tai pašā stundā viņi cēlās, griezās atpakaļ uz Jeruzālemi un atrada tos vienpadsmit sapulcējušos un tos, kas pie tiem bija.

34 Tie sacīja: "Tas Kungs patiesi augšāmcēlies un Sīmanim parādījies."

35 Un viņi šiem stāstīja, kas bija noticis ceļā un kā Tas viņu pazīts, maizi laužot.

Kristus Svētā PASHA Nītaures Kristus Piedzimšanas Baznīcā

31. / 13. aprīlis, pirmdiena

Gaišā nedēļa – nepārtrauktā. Gaišās nedēļas pirmdiena. Svtmoc. Ipātija brīnumdarītāja, Gangras bīsk. (ap 326.). Svt. Jonas, Maskavas un visas Krievzemes metr., brīnumdarītāja (1461). Svt. Inokentija, Maskavas metr. (1879).

Visl. Pečoru Ipātija dziedinātāja, Tālajās alās (XIV). Visl. Ēģiptes Apollonija (IV). Svtmoc. Auda, Persijas bīsk., un diak. Benjamīna (418-424). Visl. Ipātija, Rufiānas klostera igumena (ap 446.).

Svtmoc. priest. Jāņa Bļumoviča (1938).

Ap. d. 2. lekc. I, 12-17, 21-26.

Jņ. 2. lekc. I, 18-28:

18 Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu.

19 Šī ir Jāņa liecība, kad jūdi no Jeruzālemes sūtīja pie viņa priesterus un levītus, lai viņam jautātu: "Kas tu esi?"

20 Viņš atzinās un neliedzās, bet apliecināja: "Es neesmu Kristus."

21 Tad tie viņam jautāja: "Kas tad? Vai tu esi Ēlija?" Bet viņš saka: "Es tas neesmu." - "Vai tu esi gaidāmais pravietis?" Viņš atbildēja: "Nē."

22 Tad tie viņam sacīja: "Kas tu esi? Mums atbilde jādod tiem, kas mūs sūtījuši. Ko tu pats saki par sevi?"

23 Viņš teica: "Es esmu vēstneša balss, kas tuksnesī sauc: sataisait Tā Kunga ceļu, kā pravietis Jesaja ir sacījis."

24 Tos bija sūtījuši farizeji,

25 un tie viņam jautāja: "Ko tad tu kristī, ja tu neesi ne Kristus, ne Ēlija, ne gaidāmais pravietis?"

26 Jānis viņiem atbildēja: "Es kristīju ar ūdeni. Jūsu vidū stāv viens, ko jūs nepazīstat,

27 kas pēc manis nāk, kuram es neesmu cienīgs atraisīt kurpes siksnu."

28 Tas notika Betānijā, viņpus Jordānas, kur Jānis kristīja.

Dievkalpojumu saraksts Debesbraukšanas baznīcā Pashas Gaišajā nedēļā no 13.aprīļa līdz 19.aprīlim:

14.aprīlis otrdiena- 18:00 Gaišās nedēļas vakara dievkalpojums;

15.aprīlis trešdiena - 8:00 Gaišās nedēļas stundas un Liturģija ar Krusta gājienu;

15.aprīlis trešdiena- 18:00 Gaišās nedēļas vakara dievkalpojums;

17.aprīlis piektdiena- 18:00 Gaišās nedēļas vakara dievkalpojums;

18.aprīlis sestdiena- 8:30 Gaišās nedēļas stundas un Dievišķā Liturģija ar Krusta gājienu,

17:00 Svētdienas priekšvakara dievkalpojums;

19.aprīlis Svētdiena (Antipasha)- 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija ar Krusta gājienu.

#dievkalpojumusaraksts

https://www.youtube.com/live/IpaVejjyi1Q?si=6zaoWpLQPjb4p9cY

Kristus ir Augšāmcēlies!

Lielās Sestdienas irmoss.

29. / 11. aprīlis, sestdiena, gavēņa diena.

Lielā Sestdiena.

Svt. Vasīlija Lielā liturģija sākas ar vakara dievkalpojumu. Ieiešana ar Evaņģēliju. Prokimena nav, bet uzreiz tiek lasītas 15 parēmijas ar piedziedājumiem.

Visos dievnamos Lielās Sestdienas Dievišķās liturģijas noslēgumā pienākas lūgties īpašu lūgšanu «Par mieru Svētajā Zemē»

Svt. Vasīlija Lielā Dievišķā liturģija.

Rīt. – Saliktais apustuļu darbu lasījums: 1. Kor. 133. lekc. V, 6-8; Gal. 206. lekc. III, 13-14. Mt. 114. lekc. XXVII, 62-66. Lit. - Rom. 91. lekc. VI, 3-11.

Mt. 115. lekc. XXVIII, 1-20:

1 Bet pēc sabata, pirmajai nedēļas dienai austot, Marija Magdalēna un otra Marija nāca kapu apraudzīt.

2 Un redzi, notika liela zemestrīce, jo Tā Kunga eņģelis nāca no debesīm, piegājis novēla akmeni no durvīm un sēdās tam virsū.

3 Un viņa izskats bija kā zibens un viņa drēbes baltas kā sniegs.

4 Bet sargi drebēja aiz bailēm un kļuva kā miruši.

5 Bet eņģelis uzrunāja sievas, sacīdams: "Nebīstieties, jo es zinu, ka jūs meklējat Jēzu, krustā sisto.

6 Viņš nav šeitan, jo Viņš ir augšāmcēlies, kā Viņš sacījis. Nāciet šurp un raugait to vietu, kur Viņš gulēja.

7 Un eita steigšus un sakait Viņa mācekļiem, ka Viņš ir no miroņiem augšāmcēlies; un redzi, Viņš jums pa priekšu noiesuz Galileju, tur jūs Viņu redzēsit. Redzi, es jums to esmu sacījis."

8 Un tās steigšus izgāja no kapa ar bailēm un ar lielu prieku un tecēja to vēstīt Viņa mācekļiem.

9 Un redzi, Jēzus nāca tām pretim un sacīja: "Esiet sveicinātas!" Bet tās piegāja pie Viņa, apkampa Viņa kājas un krita Viņa priekšā pie zemes.

10 Tad Jēzus saka uz tām: "Nebīstieties, eita un sakait to Maniem brāļiem, lai viņi noiet uz Galileju, un tur viņi Mani redzēs."

11 Bet, Viņam aizejot, redzi, kādi no sargiem atnāca pilsētā un pastāstīja augstajiem priesteriem visu, kas bija noticis.

12 Un tie sapulcējās ar vecajiem, nolēma bagātīgi dot kareivjiem naudu

13 un tos pamācīja: "Sakiet, ka Viņa mācekļi naktī atnāca un, mums guļot, Viņu nozaga.

14 Un, ja tas zemes pārvaldniekam taptu zināms, mēs viņu gan nomierināsim un gādāsim par to, ka jums nekas nenotiek."

15 Un sargi ņēma naudu un darīja, kā bija mācīti. Un šī valoda ir izpaudusies starp jūdiem līdz šai dienai.

16 Bet Viņa vienpadsmit mācekļi nogāja uz Galileju, uz to kalnu, kur Jēzus tiem bija pavēlējis.

17 Un, kad tie Viņu redzēja, tie nokrita Viņa priekšā ceļos, bet citi šaubījās.

18 Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes.

19 Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā,

20 tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam."

28. / 10. aprīlis, piektdiena,stigrā gavēņa diena.

Lielā Piektdiena. Mūsu Kunga Jēzus Kristus Svēto pestījošo Ciešanu atcere.

Liturģija netiek kalpota. Lielās Ķēniņa stundas.

Stingrais gavēnis.

Dienas otrajā pusē kalpo vakara dievkalpojumu, kura noslēgumā tropāru dziedāšanas laikā, kuri seko pēc «Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā...», no altāra caur ziemeļu vārtiem iznes Svēto Līķautu (Plašaņicu). Stundu dievkalpojumu (ar Izobraziteļni) un vakara dievkalpojuma atlaišana kā Lielajā Piektdienā: «Kam mūsu, cilvēku, un mūsu pestīšanas dēļ labpatika pieņemt briesmīgās Ciešanas, Dzīvudarošo Krustu un labprātīgo miesas aprakšanu, Kristus, mūsu patiesais Dievs...». Pēc vakara dievkalpojuma atlaišanas – mazais pavakara dievkalpojums ar kanonu «Par Kunga krustā sišanu un Vissvētās Dievadzemdētājas raudām». Mazā pavakara dievkalpojuma atlaišana.

Līķauta skūpstīšanas laikā pieņemts dziedāt stihiru: «Nāciet, godināsim Jāzepu mūžam pieminamo...».

Pirmā stunda: Gal. 215. lekc. (no vidus) VI, 14-18; Mt. 110. lekc. XXVII, 1-56. Trešā stunda: Rom. 88. lekc. (no vidus) V, 6-11; Mk. 67. lekc. XV, 16-41. Sestā stunda: Ebr. 306. lekc. II, 11-18; Lk. 111. lekc. XXIII, 32-49. Devītā stunda: Ebr. 324. lekc. X, 19-31; Jņ. 59. lekc. XVIII, 28 – XIX, 37. Vakara dievk.: 1. Kor. 125. lekc. I, 18 – II, 2. Ev. saliktais: Mt. 110. lekc. XXVII, 1-44; Lk. XXIII, 39-43; Mt. XXVII, 45-54; Jņ. XIX, 31-37; Mt. XXVII, 55-61:1 Bet rīta agrumā visi augstie priesteri un ļaužu vecaji pieņēma lēmumu Jēzu nonāvēt.

2 Un tie saistīja Viņu, aizveda un nodeva to zemes pārvaldniekam Pilātam.

3 Tad Jūda, Viņa nodevējs, redzēdams, ka Viņš pazudināts, nožēloja to, atnesa atpakaļ trīsdesmit sudraba gabalus augstajiem priesteriem un vecajiem

4 un sacīja: "Es esmu grēkojis, nododams nenoziedzīgas asinis." Bet tie sacīja: "Kas mums par daļu? Raugi tu pats!"

5 Un viņš nometa sudraba gabalus Templī, aizgāja un pakārās.

6 Bet augstie priesteri paņēma sudraba gabalus un sacīja: "Nepieklājas tos likt Dieva šķirstā, jo tā ir asins nauda."

7 Bet viņi nolēma pirkt par tiem podnieka tīrumu svešiniekiem par kapsētu.

8 Tāpēc šis tīrums ir nosaukts par asins tīrumu līdz šai dienai.

9 Tā ir piepildīts tas vārds, ko pravietis Jeremija runājis, sacīdams: un tie saņēma no Israēla bērniem trīsdesmit sudraba gabalus - tik dārgu maksu tie bija noteikuši -

10 un deva tos par podnieka tīrumu, kā Tas Kungs man ir pavēlējis.-

11 Bet Jēzu veda zemes pārvaldnieka priekšā. Un pārvaldnieks viņam jautāja: "Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?" Bet Jēzus sacīja uz viņu: "Tu to saki."

12 Un, kad augstie priesteri un vecaji Viņu apsūdzēja, Viņš neatbildēja nenieka.

13 Tad Pilāts saka Viņam: "Vai Tu nedzirdi, cik smagi tie liecina pret Tevi?"

14 Un Viņš tam neatbildēja neviena paša vārda, tā ka pārvaldnieks ļoti brīnījās.

15 Bet svētkos zemes pārvaldnieks mēdza atlaist tautai vienu cietumnieku, kuru tā vēlējās.

16 Un tanī laikā tiem bija kāds sevišķi bīstams cietumnieks, vārdā Baraba.

17 Un, kad tie bija sapulcējušies, Pilāts sacīja uz tiem: "Kuru jūs gribat, lai es jums atlaižu, vai Barabu vai Jēzu, kuru sauc par Kristu?"

18 Jo viņš zināja, ka tie To bija nodevuši aiz skaudības.

19 Bet, viņam sēžot uz soģa krēsla, viņa sieva sūtīja pie tā un lika sacīt: "Liec mierā šo taisno, jo es šonakt sapnī daudz cietu Viņa dēļ."

20 Bet augstie priesteri un vecaji pierunāja ļaudis, ka tie izlūgtos Barabu, bet Jēzu nokautu.

21 Un zemes pārvaldnieks atbildēja un sacīja tiem: "Kuru jūs gribat no šiem abiem, lai es jums atlaižu?" Bet tie sacīja: "Barabu."

22 Tad Pilāts saka tiem: "Ko tad es lai daru ar Jēzu, kuru sauc par Kristu?" Viņi visi saka: "Sist Viņu krustā!"

23 Bet viņš sacīja: "Ko tad Viņš ļauna darījis?" Bet tie brēca vēl vairāk: "Sist Viņu krustā!"

24 Bet, kad Pilāts redzēja, ka viņš nekā nevar izdarīt, bet troksnis kļuva vēl lielāks, tad viņš ņēma ūdeni un mazgāja rokas ļaužu priekšā, sacīdams: "Es esmu nevainīgs pie šī taisnā asinīm. Raugait jūs paši!"

25 Un visi ļaudis atbildēja un sacīja: "Viņa asinis lai nāk pār mums un mūsu bērniem."

26 Tad viņš tiem atlaida Barabu, bet Jēzu šauta un nodeva, lai Viņu sistu krustā.

27 Tad zemes pārvaldnieka karavīri ņēma Jēzu, veda to pārvaldnieka pilī un sasauca ap Viņu visu pulku.

28 Un tie novilka Viņam drēbes un apvilka Viņam purpura apmetni.

29 Tie nopina ērkšķu vainagu un lika to Viņam galvā, un deva Viņam niedri labajā rokā, un locīja ceļus Viņa priekšā, Viņu apsmiedami, un sacīja: "Sveiks, Jūdu ķēniņ!"

30 Un tie spļāva Viņam virsū, ņēma niedri un sita Viņam pa galvu.

31 Un, kad tie bija Viņu apsmējuši, tad tie novilka Viņam apmetni un apvilka Viņam paša drēbes un aizveda Viņu, lai sistu krustā.

32 Bet iziedami tie sastapa cilvēku no Kirēnas, vārdā Sīmani; tie piespieda to nest Viņa krustu.

33 Un, nonākuši tai vietā, ko sauc par Golgatu, tas ir, pieres vietu,

34 tie Viņam deva dzert etiķi, maisītu ar žulti; un, kad Viņš to nobaudīja, Viņš negribēja to dzert.

35 Un tie sita Viņu krustā un izdalīja Viņa drēbes savā starpā ar mesliem.

36 Un tie sēdēja tur un apsargāja Viņu.

37 Un virs Viņa galvas tie pielika Viņa vainas uzrakstu: ŠIS IR JĒZUS, JŪDU ĶĒNIŅŠ.

38 Tad divi slepkavas tika kopā ar Viņu krustā sisti; viens pa labo, otrs pa kreiso roku.

39 Bet garāmgājēji zaimoja Viņu, galvas kratīdami,

40 un sacīja: "Viņš gribēja noplēst Templi un to atkal uzcelt trijās dienās; palīdzi pats Sev; ja Tu esi Dieva Dēls, kāp no krusta zemē."

41 Tāpat augstie priesteri līdz ar rakstu mācītājiem un vecajiem apsmēja Viņu, sacīdami:

42 "Citiem Viņš palīdzējis, bet pats Sev nevar palīdzēt. Ja Viņš ir Israēla Ķēniņš, lai nokāpj no krusta, tad mēs ticēsim uz Viņu.

43 Viņš Dievam uzticējies, Tas lai glābj Viņu, ja grib; jo Viņš ir sacījis: Es esmu Dieva Dēls."

44 Tāpat arī slepkavas, kas līdz ar Viņu bija krustā sisti, zaimoja Viņu.

45 Bet no sestās stundas tapa tumšs pār visu zemi līdz devītai stundai.

46 Bet ap devīto stundu Jēzus sauca stiprā balsī: "Ēli, Ēli, lamā zabahtani?" Tas ir: "Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu esi Mani atstājis?"

47 Bet daži no tiem, kas tur stāvēja, kad tie to dzirdēja, sacīja: "Šis sauc Ēliju."

48 Un tūlīt viens no tiem aizskrēja, paņēma sūkli, pildīja to ar etiķi, uzsprauda to niedrē un dzirdīja Viņu.

49 Bet citi sacīja: "Pagaidi, redzēsim, vai Ēlija nāks un glābs Viņu."

50 Bet Jēzus atkal iekliedzās stiprā balsī un izlaida Savu garu.

51 Un redzi, Tempļa priekškars pārplīsa no augšas līdz apakšai divos gabalos, un zeme trīcēja, un klintis šķēlās,

52 un kapi atdarījās, un daudzu svēto miesas, kas dusēja, cēlās augšām.

53 Un tie izgāja no kapiem pēc Viņa augšāmcelšanās, nāca svētajā pilsētā un parādījās daudziem.

54 Bet virsnieks un tie, kas bija pie Viņa un sargāja Jēzu, redzēdami zemestrīci un visu, kas tur notika, ļoti izbijās un sacīja: "Patiesi Šis bija Dieva Dēls."

55 Bet tur bija daudz sievu, kas no Galilejas bija sekojušas Jēzum un Viņam kalpojušas, tās skatījās no tālienes.

56 Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un Cebedeja dēlu māte.

57 Bet vakarā nāca kāds bagāts cilvēks no Arimatijas, vārdā Jāzeps, kas arī bija kļuvis par Jēzus mācekli.

58 Šis nogāja pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas. Tad Pilāts pavēlēja tās viņam atdot.

59 Un Jāzeps ņēma miesas, ietina tās tīrā audeklā

60 un ielika tās savā jaunajā kapā, ko viņš bija izcirtis klintī, un viņš pievēla lielu akmeni pie kapa durvīm un aizgāja.

61 Bet tur bija Marija Magdalēna un otra Marija, viņas sēdēja pretim kapam.

62 Bet otrā dienā, kas nāk pēc sataisāmās dienas, augstie priesteri un farizeji sapulcējās pie Pilāta

63 un sacīja: "Kungs, mēs atminamies, ka šis viltnieks, vēl dzīvs būdams, sacīja: pēc trim dienām Es celšos augšām.

64 Tāpēc pavēli kapu apsargāt līdz trešajai dienai, ka Viņa mācekļi nenāk naktī un Viņu nenozog un neizpauž ļaudīm: Viņš ir no miroņiem augšāmcēlies. Pēdējā vilšana tad būtu lielāka nekā pirmā."

65 Pilāts sacīja uz tiem: "Jums ir sargi, eita un apsargait to, kā paši zināt."

66 Un tie aizgāja un pielika kapam sargus un aizzīmogoja akmeni.

Evaņģēlija lasījums.

27. / 9. aprīlis, ceturtdiena, gavēņa diena.

Lielā Ceturtdiena.

Apustuļu lasījums.

27. / 9. aprīlis, ceturtdiena, gavēņa diena.

Lielā Ceturtdiena.

Lielās Ceturtdienas lasījumi.

27. / 9. aprīlis, ceturtdiena, gavēņa diena.

Lielā Ceturtdiena.

27. / 9. aprīlis, ceturtdiena, gavēņa diena.

Lielā Ceturtdiena. Svētā Vakarēdiena iestādīšanas (Noslēpumu pilnā Vakariņa) atcere.

Kāju mazgāšanā: Jņ. 44. lekc. XIII, 1-11. Pēc kāju mazgāšanas: Jņ. 45. lekc. XIII, 12-17.

Rīta dievkalpojumā kafizmu nav (kafizmu lasīšanu atceļ līdz Toma svētdienai, izņemot 17. kafizmu Lielās Sestdienas rīta dievkalpojumā).

Kāju mazgāšanas kārta pēc tradīcijas notiek arhiereja dievkalpojuma laikā.

Ceturtdienas vakarā tiek kalpots Lielās Piektdienas rīta dievkalpojums ar 12 Evaņģēliju lasījumiem par mūsu Kunga Jēzus Kristus Svētajām Ciešanām.

Moc. Soluņas Matronas (III-IV).

Moc. Manuēla un Feodosija (304). Visl. Ēģiptes Jāņa gaišreģa (ap 395.).

Svt. Vasīlija Lielā liturģija.

Rīt. – Lk. 108. lekc. (no vidus) XXII, 1-39. Lit. – 1. Kor. 149. lekc. XI, 23-32. Ev. saliktais: Mt. 107. lekc. XXVI, 1-20; Jņ. 44. lekc. XIII, 3-17; Mt. 108. lekc. (no vidus) XXVI, 21-39; Lk. 109. lekc. XXII, 43-45; Mt. 108. lekc. XXVI, 40 – XXVII, 2:

17 Bet pirmajā Neraudzētās maizes dienā mācekļi nāca pie Jēzus un sacīja Viņam: "Kur Tu gribi, lai mēs Tev sataisām ēst Pashā jēru?"

18 Bet Viņš sacīja: "Noeita pilsētā pie kāda un sakait tam: Mācītājs saka: Mans laiks ir tuvu klāt, pie tevis Es turēšu Pashā ar Saviem mācekļiem."

19 Un mācekļi darīja tā, kā Jēzus bija tiem pavēlējis, un viņi sataisīja Pashā jēru.

20 Un, kad vakars metās, Viņš apsēdās ar divpadsmit mācekļiem,

21 un, tiem ēdot, Viņš sacīja: "Patiesi Es jums saku: viens no jums Mani nodos."

22 Un tie ļoti noskuma un sāka cits pēc cita Viņam sacīt: "Taču ne es, Kungs?"

23 Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Kas ar Mani mērc savu roku bļodā, tas Mani nodos.

24 Cilvēka Dēls gan aiziet, kā par Viņu rakstīts, bet vai tam cilvēkam, kas nodod Cilvēka Dēlu! Tam būtu labāk, ka nemaz nebūtu dzimis."

25 Bet Jūda, kas Viņu nodeva, atbildēja un sacīja: "Taču ne es, rabi?" Viņš saka uz to: "Tu to teici."

26 Bet, tiem vēl ēdot, Jēzus ņēma maizi, svētīja, pārlauza un deva to Saviem mācekļiem un sacīja: "Ņemiet, ēdiet, tā ir Mana miesa."

27 Un Viņš ņēma biķeri, pateicās un deva to tiem, un sacīja: "Dzeriet visi no tā.

28 Jo tās ir Manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai.

29 Bet Es jums saku: Es no šī laika vairs nedzeršu no šiem vīnakoka augļiem līdz tai dienai, kad Es to ar jums no jauna dzeršu Sava Tēva valstībā."

30 Un, pateicības dziesmu dziedājuši, tie aizgāja uz Eļļas kalnu.

31 Tad Jēzus saka tiem: "Jūs visi šinī naktī pret Mani apgrēcināsities, jo stāv rakstīts: Es sitīšu ganu, un ganāmā pulka avis izklīdīs.-

32 Bet pēc Manas augšāmcelšanās Es jums pa priekšu aiziešu uz Galileju."

33 Bet Pēteris atbildēja un uz to sacīja: "Kad visi pret Tevi apgrēcinātos, es nemūžam neapgrēcināšos."

34 Jēzus sacīja tam: "Patiesi Es tev saku: šinī naktī, pirms gailis dziedās, tu Mani trīs reizes aizliegsi."

35 Pēteris saka Viņam: "Jebšu man būtu jāmirst ar Tevi, taču nemūžam Tevi neaizliegšu." Tāpat arī visi citi mācekļi sacīja.

36 Tad Jēzus aiziet ar Saviem mācekļiem uz kādu vietu ar nosaukumu Ģetzemane un saka mācekļiem: "Nosēdieties šeit, Es paiešu tālāk un pielūgšu Dievu."

37 Un Viņš ņēma Sev līdzi Pēteri un abus Cebedeja dēlus un sāka skumt un baiļoties.

38 Tad Viņš saka tiem: "Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei: palieciet šeit un esiet ar Mani nomodā."

39 Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: "Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi."

40 Un Viņš nāk pie mācekļiem un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: "Tātad jūs nespējat nevienu pašu stundu būt ar Mani nomodā?

41 Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja."

42 Viņš atkal aizgāja otru reizi un lūdza Dievu, sacīdams: "Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar Man iet garām, lai nebūtu tas jādzer, tad lai notiek Tavs prāts."

43 Un Viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija pilnas miega.

44 Un Viņš tos atstāja un atkal nogāja un lūdza Dievu trešo reizi, tos pašus vārdus sacīdams.

45 Tad Viņš nāk pie Saviem mācekļiem un saka uz tiem: "Jūs arvien vēl guļat un dusat! Redzi, tā stunda ir klāt, Cilvēka Dēls tiek nodots grēcinieku rokās.

46 Celieties, ejam! Redzi, kas Mani nodod, ir klāt."

47 Un, Viņam vēl runājot, redzi, nāca Jūda, viens no divpadsmit, un viņam līdzi liels ļaužu pulks no augstajiem priesteriem un tautas vecajiem ar zobeniem un nūjām.

48 Bet nodevējs bija tiem devis tādu zīmi un sacījis: "Kuru es skūpstīšu, tas ir Tas, To gūstait."

49 Un tūdaļ viņš piegāja pie Jēzus un sacīja: "Esi sveicināts, rabi," - un skūpstīja Viņu.

50 Bet Jēzus tam sacīja: "Draugs, kāpēc tu esi šeit?" Tad tie piegāja pie Jēzus, pielika Tam rokas un To saņēma.

51 Un redzi, viens no tiem, kas bija pie Jēzus, izstiepa roku, izvilka zobenu, cirta augstā priestera kalpam un nocirta viņam ausi.

52 Tad Jēzus saka tam: "Bāz savu zobenu viņa vietā, jo visi, kas ņem zobenu, no zobena aizies bojā.

53 Jeb vai tu domā, ka Es nevarētu lūgt Savu Tēvu un Viņš Man nesūtītu tūlīt vairāk nekā divpadsmit leģionu eņģeļu?

54 Bet kā tad raksti lai piepildītos? Jo tam tā būs notikt."

55 Tanī pašā stundā Jēzus sacīja uz ļaužu pulku: "Kā pret slepkavu jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām Mani gūstīt. Ik dienas Es pie jums sēdēju Templī mācīdams, un jūs Mani neesat aiztikuši.

56 Bet tas viss noticis, lai praviešu raksti piepildītos." Tad visi mācekļi atstāja Viņu un bēga.

57 Bet tie Jēzu saņēma un aizveda pie augstā priestera Kajafas, kur rakstu mācītāji un vecaji bija sapulcējušies.

26./ 8. aprīlis, trešdiena, gavēņa diena.

Lielā Trešdiena.

Erceņģeļa Gabriela kopēja godināšana.

Liturģijā pēc «Slavēts lai ir Tā Kunga Vārds...» trīs lielās paklanīšanās, parasti ar sv. Efrēma Sīrieša lūgšanu, pēc kā paklanīšanās līdz zemei tiek pārtrauktas līdz Svētās Trijādības dienai (izņemot paklanīšanos pie Svētās Plašaņicas).

Svtmoc. Irineja, Sirmijas bīsk. (304). Moc. priest. Vafūsija un Verka, mūka Arpila, pasaulīgo Aviva, Agna, Reasa, Igafraksa, Īskoja, Sīlas, Sigica, Sonirila, Svimla, Ferma, Filla un moc. Annas, Allas, Larisas, Moiko, Mamikas, Virko, Animaīsas (Animaīdas), Gotu ķēniņienes Gaafas, un Duklīdas, Krimā (ap 375.). Visl. Sīrijas Malha, Halkīdā (IV). Visl. Vasīlija Jaunā (ap 944.).

Moc. Paraskevas Kočņevas (1939).

Iepriekšiesvētīto Dāvanu liturģija.

Rīt. – Jņ. 41. lekc. (no vidus) XII, 17-50.

Lit. – Mt. 108. lekc. XXVI, 6-16:

6 Bet, kad Jēzus bija Betānijā spitālīgā Sīmaņa namā,

7 viena sieva piegāja pie Viņa, tai bija akmens trauciņš ar dārgu svaidāmo eļļu, kuru tā izlēja Viņam uz galvu, Viņam sēžot pie galda.

8 Kad mācekļi to redzēja, tie apskaitās un sacīja: "Kamdēļ šī izšķērdība?

9 To varēja dārgi pārdot un naudu izdalīt nabagiem."

10 Bet Jēzus, to nomanījis, sacīja tiem: "Kam jūs apgrūtināt šo sievu? Viņa pie Manis ir padarījusi labu darbu.

11 Jo nabagi ir arvien pie jums, bet Es neesmu arvien.

12 Jo, izliedama šo eļļu uz Manu miesu, viņa gribējusi Mani kapam svaidīt.

13 Patiesi Es jums saku: kur vien visā pasaulē sludinās šo evaņģēliju, tur arī sacīs viņai par piemiņu, ko tā ir darījusi."

14 Tad viens no divpadsmit, saukts Jūda Iskariots, nogāja pie augstajiem priesteriem

15 un sacīja: "Ko jūs man dosit, es jums Viņu nodošu?" Un viņi iedeva tam trīsdesmit sudraba gabalus.

16 Un no tā laika tas meklēja izdevīgu brīdi, lai Viņu nodotu.

25. / 7. aprīlis, otrdiena, gavēņa diena.

Lielā Otrdiena.

Labās Vēsts Pasludināšana Vissvētajai Dievadzemdētājai.

Svt. Tihona apl., Maskavas un visas Krievzemes patriarha, nāves diena (1925). Visl. Savvas Jaunā (1948).

Dievmātes Pasludināšanas ikonas (XVI).

Sv. Jāņa Zeltamutes liturģija.

Maltītē atļauta eļļa.

Rīt. – Lk. 4. lekc. I, 39-49, 56. Lit. – Pasludināšanas: Ebr. 306. lekc. II, 11-18. Lk. 3. lekc. I, 24-38.

Lielās Otrdienas: Mt. 102. lekc. XXIV, 36 – XXVI, 2:

36 Bet dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs.

37 Jo, kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.

38 Jo, tā kā tanīs dienās priekš ūdens plūdiem tie rija un plītēja, precējās un devās laulībā līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā,

39 un tie nenāca pie saprašanas, tiekāms plūdi nāca un aizrāva visus, tāpat būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.

40 Tad divi būs laukā, vienu pieņems, otru atmetīs.

41 Divas mals dzirnavās, vienu pieņems, otru atmetīs.

42 Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs nāk.

43 Bet to saprotiet: ja nama kungs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad tas paliktu nomodā un neļautu ielauzties savā namā.

44 Tāpēc esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tanī stundā, kuru jūs nedomājat.

45 Kurš tad ir uzticīgais un gudrais kalps, ko kungs iecēlis pār savu saimi tiem dot barību savā laikā?

46 Svētīgs šis kalps, kad viņa kungs pārnākdams atradīs to tā darām.

47 Patiesi Es jums saku: viņš to iecels pār visām savām mantām.

48 Bet, ja ļaunais kalps sacīs savā sirdī: mans kungs kavējas nākt, -

49 un iesāks sist savus darba biedrus un rīt un plītēt ar plītniekiem,

50 tad šā kalpa kungs nāks tādā dienā, kurā viņš to negaida, un tādā stundā, kas viņam nav zināma,

51 un to satrieks un tam dos algu ar liekuļiem. Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.

24. / 6. aprīlis, pirmdiena, gavēņa diena.

Ciešanu nedēļa. Lielā Pirmdiena.

Ciešanu nedēļas Pirmdienā, Otrdienā, Trešdienā trešās, sestās un devītās stundas dievkalpojumā lasa Evaņģēliju.

Visl. mūka Zaharijas (IV). Svt. Artēmija (Artemona), Soluņas (Seleukijas) bīsk. (I-II).

Visl. Zaharijas, Pečoru gavētāja, Tālajās alās (XIII-XIV). Kazaņas moc. Stefana un Pētera (1552). Visl. bīsk. Jēkaba apl. (VIII-IX).

Svtmoc. priest. Vladimira Pankina (1920).

Dievmātes ikonas «Mākoņkalns».

Iepriekšiesvētīto Dāvanu liturģija.

Rīt. – Mt. 84. lekc. XXI, 18-43.

Lit. – Mt. 98. lekc. XXIV, 3-35:

3 Un, Viņam uz Eļļas kalna sēžot, mācekļi piegāja pie Viņa atsevišķi un sacīja: "Saki mums, kad šīs lietas notiks un kāda būs Tavas atnākšanas un pastarā laika zīme?"

4 Un Jēzus atbildēja tiem un sacīja: "Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ.

5 Jo tad daudzi nāks Manā Vārdā un sacīs: Es esmu Kristus, - un tie pievils daudzus.

6 Bet jūs dzirdēsit karus un karu daudzināšanu. Esiet nomodā, nebīstieties, jo tam jānotiek; bet tas nav vēl gals.

7 Jo tauta celsies pret tautu, valsts pret valsti, un būs bada laiki un zemestrīce dažās vietās.

8 Bet tas viss būs tikai lielo bēdu iesākums.

9 Tad tie jūs nodos mokās un jūs nokaus, un jūs būsit visu tautu ienīsti Mana Vārda dēļ.

10 Un tad daudzi apgrēcināsies un viens otru nodos, un viens otru nīdīs.

11 Un daudzi viltus pravieši celsies, un tie daudzus pievils.

12 Un, tāpēc ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs.

13 Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.

14 Un šis Valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.

15 Kad nu jūs redzēsit izpostīšanas negantību stāvam svētā vietā, par ko pravietis Daniēls sacījis - kas to lasa, lai uzmana, -

16 lai tad tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos.

17 Un, kas ir uz jumta, lai nekāpj zemē iznest mantas no sava nama.

18 Un, kas ir uz lauka, lai neatgriežas mājās paņemt savas drēbes.

19 Bet vai grūtajām un zīdītājām tanī laikā!

20 Bet lūdziet Dievu, lai jūsu bēgšana nenotiek ziemas laikā vai sabata dienā.

21 Jo tad būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam un kādas arī vairs nebūs.

22 Un, ja šīs dienas netiktu saīsinātas, tad neviens cilvēks neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas tiks saīsinātas.

23 Ja tad kas jums sacīs: redzi, še ir Kristus vai tur, - tad neticiet.

24 Jo uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja iespējams, arī izredzētos.

25 Redzi, Es jums to esmu teicis jau iepriekš.

26 Tāpēc, kad tie jums sacīs: redzi, Viņš ir tuksnesī, - tad neizeita ārā; redzi, Viņš ir kambaros, - tad neticiet.

27 Jo, kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.

28 Jo, kur maita, tur salasās ērgļi.

29 Bet tūdaļ pēc šā laika bēdām saule aptumšosies, mēness nedos sava spīduma, zvaigznes kritīs no debesīm un debess stiprumi kustēsies.

30 Un tad Cilvēka Dēla zīme parādīsies pie debesīm, un tad visas ciltis virs zemes vaimanās un redzēs Cilvēka Dēlu nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību.

31 Un Viņš izsūtīs Savus eņģeļus ar lielu bazūnes skaņu, un tie sakrās Viņa izredzētos no četriem vējiem, no viena debess gala līdz otram.

32 Mācaities līdzību no vīģes koka. Kad viņa zaros jau pumpuri metas un lapas plaukst, tad jūs zināt, ka vasara ir tuvu klāt.

33 Tā arīdzan jūs - kad jūs visu to redzat, tad ziniet, ka Viņš ir tuvu durvju priekšā.

34 Patiesi Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms tas viss notiek.

35 Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nekad nezudīs.

Aizlūguma fragments un pūpolu iesvētīšana.

23. / 5. aprīlis, Svētdienā, gavēņa diena. Maltītē atļauta zivs.

Lielā gavēņa 6. svētdiena – ziedu nešanas, Pūpolsvētdiena.

Kunga Ieiešana Jeruzālemē.

Evaņģēlija lasījums.

23. / 5. aprīlis, Svētdienā, gavēņa diena. Maltītē atļauta zivs.

Lielā gavēņa 6. svētdiena – ziedu nešanas, Pūpolsvētdiena.

Kunga Ieiešana Jeruzālemē.

Apustuļu lasījums.

23. / 5. aprīlis, Svētdienā, gavēņa diena. Maltītē atļauta zivs.

Lielā gavēņa 6. svētdiena – ziedu nešanas, Pūpolsvētdiena.

Kunga Ieiešana Jeruzālemē.

Dievkalpojumu saraksts Debesbraukšanas baznīcā Ciešanu nedēļā no 6.aprīļa līdz 12.aprīlim:

6.aprīlis Lielā Pirmdiena- 18:00 Labās Vēsts Pasludināšanas Vissvētajai Dievadzemdētājai Svētu priekšvakara dievkalpojums,

7.aprīlis Lielā Otrdiena- 8:00 Dievmātes Svētku stundas un Dievišķā Liturģija,

8.aprīlis Lielā Trešdiena- 8:00 Ciešanu nedēļas stundas un Iepriekšiesvētīto Dāvanu Liturģija,

-18:00 Lielās Ceturtdienas rīta dievkalpojums,

9.aprīlis Lielā Ceturtdiena- 8:00 stundas, Dievišķā Liturģija,

-18:00 Lielās Piektdienas rīta dievkalpojums ar Ciešanu Evaņģēliju lasīšanu,

10.aprīlis Lielā Piektdiena- 17:00 Lielās Piektdienas vakara un Lielās Sestdienas rīta dievkalpojums,

11.aprīlis Lielā Sestdiena- 8:00 stundas, vakara dievkalpojums un Dievišķā Liturģija,

- 20:00 Apustuļu Darbu grāmatas lasīšana un Pashas ēdienu iesvētīšana,

- 23:00 Kristus Gaišās Augšāmcelšanās pusnakts dievkalpojums,

12.aprīlis Svētdiena-00:00 Kristus Gaišā Augšāmcelšanās, Krusta gājiens, Pashas rīta dievkalpojums, nakts Dievišķā Pashas Liturģija,

-8:30 rīta Pashas Liturģija.

#dievkalpojumusaraksts

23. / 5. aprīlis, Svētdienā, gavēņa diena. Maltītē atļauta zivs.

Lielā gavēņa 6. svētdiena – ziedu nešanas, Pūpolsvētdiena.

Kunga Ieiešana Jeruzālemē.

Visl.moc. bīsk. Nikona un 199 viņa mācekļu (251).

Visl. Nikona, Kijevas Pečoru igumena (1088). Moc. Filīta Senatora, viņa sievas Lidijas, Maķedona, Teoprēpija, Kronīda, Amfilohija (117-138). Moc. Mangazejas Vasīlija (1600).

Svtmoc. priest. Konstantīna Sņatinovska (1918); svtmoc. priest. Makārija Kvitkina (1931); svtmoc. priest. Stefana Preobraženska (pēc 1937.); svtmoc. priest. Vasīlija Kokļina; visl.moc. Elijas Vjatļina, visl.moc. Anastasijas Bobkovas un Varvaras (Barbaras) Konkinas, moc. Aleksija Skorobogatova (1938); visl. Sergija Srebrjanska, apl. (1948).

Svt. Jāņa Zeltamutes liturģija.

Rīt. – Mt. 83. lekc. (pirmā) XXI, 1-11, 15-17. Lit. – Fil. 247. lekc. IV, 4-9.

Jņ. 41. lekc., XII, 1-18:

1 Bet Jēzus sešas dienas pirms Pashā nogāja uz Betāniju, kur bija Lācars, ko Viņš bija uzmodinājis no miroņiem.

2 Tur tie Viņam taisīja mielastu. Marta apkalpoja, bet Lācars bija viens no tiem, kas kopā ar Viņu sēdēja pie galda.

3 Tad Marija, paņēmusi mārciņu īstas, ļoti dārgas nardu eļļas, svaidīja Jēzus kājas un žāvēja viņa kājas ar saviem matiem. Un svaidāmās eļļas smarža piepildīja visu māju.

4 Bet viens no Viņa mācekļiem, Jūda Iskariots, kas vēlāk Viņu nodeva, sacīja:

5 "Kāpēc šī svaidāmā eļļa nav pārdota par trīs simti sudraba gabaliem un nauda nodota nabagiem?"

6 Bet to viņš sacīja nevis tāpēc, ka viņam rūpēja nabagi, bet tāpēc, ka viņš bija zaglis un, maku turēdams, piesavinājās iemaksas.

7 Tad Jēzus sacīja: "Laid viņu, to viņa manai bēru dienai ir pataupījusi!

8 Jo nabagi vienmēr ir pie jums, bet Es neesmu vienumēr."

9 Tad liels pulks jūdu dabūja zināt, ka Viņš ir tur, un atnāca ne vien Jēzus dēļ, bet arī lai Lācaru redzētu, ko Viņš bija uzmodinājis no miroņiem.

10 Bet augstie priesteri nolēma nokaut arī Lācaru,

11 jo viņa dēļ daudz jūdu nogāja un ticēja Jēzum.

12 Otrā dienā liels ļaužu pulks, kas bija nācis uz svētkiem, dabūjuši zināt, ka Jēzus nāk uz Jeruzālemi,

13 ņēma palmu zarus un izgāja Viņam pretim, kliegdami: "Ozianna, slavēts, kas nāk Dieva Tā Kunga Vārdā, Israēla Ķēniņš!"

14 Bet Jēzus, atradis jaunu ēzeli, uzsēdās tam virsū, kā rakstīts:

15 nebīsties, Ciānas meita, redzi, tavs Ķēniņš nāk, sēdēdams uz ēzeļa kumeļa! -

16 To visu Viņa mācekļi sākumā nesaprata, bet, kad Jēzus bija ticis apskaidrots, tad viņiem ienāca prātā, ka tas par Viņu bija rakstīts un ka tāpēc tie Viņam to bija darījuši.

17 Šādu liecību nodeva ļaudis, kas pie Viņa bija bijuši, kad Viņš Lācaru bija saucis no kapa un uzmodinājis no miroņiem.

18 Tāpēc arī tauta Viņam bija gājusi pretim, ka viņa bija dabūjusi zināt, ka Viņš šo zīmi bija darījis.

22. / 4. aprīlis, sestdiena, gavēņa diena.

Lācara sestdiena. Taisnā Lācara augšāmcelšana.

Svtmoc. Vasīlija, Ankiras priest. (362-363).

Moc. Drosīdas (104.-117.). Visl. Dalmācijas Īzākija apl. (383.).

Svt. Jāņa Zeltamutes liturģija.

Maltītē atļauti zivs ikri.

Rīta dievkalpojumā – «Slavēts esi Tu, Kungs» un «Kristus Augšāmcelšanos redzējuši».

Liturģijā Trīssvētā vietā – «Jūs visi Kristū kristītie...»

Ebr. 333. lekc. (no vidus) XII, 28 – XIII, 8.

Jņ. 39. lekc. XI, 1-45:

1 Bet kāds gulēja slims, Lācars vārdā, Betānijā, Marijas un viņas māsas Martas ciemā.

2 Bet šī Marija bija tā, kas Kungu bija svaidījusi ar svaidāmo eļļu un Viņa kājas ar saviem matiem nožāvējusi. Tās brālis Lācars gulēja slims.

3 Tad abas māsas sūtīja Viņam ziņu: "Kungs, redzi, tas, ko Tu mīli, guļ slims."

4 Jēzus, to dzirdējis, sacīja: "Šī slimība nav uz nāvi, bet Dievam par godu, lai Dieva Dēls ar to tiktu pagodināts."

5 Bet Jēzus mīlēja Martu, viņas māsu, un Lācaru.

6 Saņēmis ziņu, ka tas ir slims, Viņš vēl divi dienas palika tai vietā, kur Viņš atradās.

7 Un tikai pēc tam Viņš saka mācekļiem: "Iesim atkal uz Jūdeju!"

8 Mācekļi Viņam saka: "Rabi, nupat jūdi gribēja Tevi nomētāt akmeņiem, un Tu atkal jau dodies turp?"

9 Jēzus atbildēja: "Vai dienai nav divpadsmit stundu? Ja kāds staigā dienā, tas nepiedauzās, jo tas redz šīs pasaules gaismu.

10 Bet, ja kāds staigā naktī, tas piedauzās, jo viņam nav gaismas."

11 To Viņš teica un pēc tam saka viņiem: "Mūsu draugs Lācars ir aizmidzis, bet Es eimu viņu modināt."

12 Mācekļi Viņam sacīja: "Kungs, ja viņš aizmidzis, tad viņš izveseļosies."

13 Bet Jēzus to bija sacījis par viņa nāvi; viņi turpretim domāja, ka Viņš runā par miegu.

14 Pēc tam Jēzus viņiem skaidri saka: "Lācars nomiris;

15 un Es priecājos jūsu dēļ, ka Es nebiju tur, lai jūs ticētu; bet iesim pie viņa!"

16 Tad Toms, saukts dvīnis, sacīja pārējiem mācekļiem: "Iesim arī mēs, lai kopā ar Viņu mirtu!"

17 Kad Jēzus tur nonāca, Viņš to atrada jau četras dienas guļam kapā.

18 Bet Betānija bija netālu no Jeruzālemes, apmēram piecpadsmit stadiju.

19 Un daudz jūdu bija atnākuši pie Martas un Marijas, lai mierinātu viņas par viņu brāli.

20 Marta, dzirdējusi, ka Jēzus nāk, izgāja Viņam pretim, bet Marija palika mājās sēžot.

21 Tad Marta sacīja Jēzum: "Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu miris!

22 Bet arī tagad es zinu, ka visu, ko Tu no Dieva lūgsi, Dievs Tev dos."

23 Jēzus viņai saka: "Tavs brālis celsies augšām!"

24 Marta saka Viņam: "Es zinu, ka viņš celsies augšām, kad miroņi celsies augšām, pastarā dienā."

25 Jēzus viņai sacīja: "ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs,

26 un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! Vai tu to tici?"

27 Viņa saka: "Jā, Kungs, es ticu, ka Tu esi Kristus, Dieva Dēls, kam jānāk pasaulē."

28 Un, to sacījusi, viņa aizgāja un pasauca Mariju, savu māsu, tai paslepus sacīdama: "Mācītājs ir atnācis un tevi sauc."

29 Bet viņa, to dzirdējusi, steigšus ceļas un dodas pie Viņa.

30 Bet Jēzus vēl nebija iegājis ciemā, bet vēl atradās tanī vietā, kur Marta Viņu bija satikusi.

31 Tad jūdi, kas bija pie viņas mājā, lai viņu iepriecinātu, redzēdami, ka Marija steigšus cēlās un izgāja, sekoja tai, būdami tanīs domās, ka viņa iet uz kapu, lai tur raudātu.

32 Kad Marija nonāca tur, kur Jēzus bija, viņa, To ieraudzījusi, metās Tam pie kājām un sacīja Viņam: "Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu miris."

33 Tad Jēzus, redzēdams viņu raudam un arī jūdus raudam, kas viņai bija sekojuši, garā aizgrābts noskuma

34 un sacīja: "Kur jūs viņu esat likuši?" Tie Viņam saka: "Kungs, nāc un redzi!"

35 Jēzus raudāja.

36 Tad jūdi sacīja: "Redziet, cik ļoti Viņš to ir mīlējis!"

37 Bet daži viņu starpā sacīja: "Vai Viņš, kas atvēra aklā acis, nevarēja arī darīt, lai šis nenomirtu?"

38 Jēzus, atkal sirdī aizgrābts, nonāk pie kapa; tas bija alā, un akmens gulēja priekšā.

39 Jēzus saka: "Noņemiet akmeni!" Marta, mirēja māsa, saka Viņam: "Kungs, viņš jau ož, jo ir jau pagājušas četras dienas."

40 Jēzus viņai saka: "Vai Es tev nesacīju: ja tu ticēsi, tu redzēsi Dieva varenību?"

41 Tad viņi noņēma akmeni. Bet Jēzus pacēla acis augšup un sacīja: "Tēvs, Es Tev pateicos, ka Tu Mani esi paklausījis!

42 Es jau zināju, ka Tu katrā laikā Mani paklausi, bet apkārtstāvošo ļaužu dēļ Es to esmu sacījis, lai tie ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis."

43 Un, to sacījis, Viņš stiprā balsī sauca: "Lācar, nāc ārā!"

44 Un mirušais iznāca; kājas un rokas tam bija autiem sasietas un seja aizsegta ar sviedrautu. Bet Jēzus sacīja tiem: "Atraisait viņu un ļaujiet viņam iet."

45 Tad daudzi to jūdu starpā, kas bija nākuši pie Marijas un redzējuši, ko Viņš bija darījis, sāka Viņam ticēt.

Jau no 5. svētdienas vakara Triodione gatavo Tā Kunga Ieiešanas Jeruzalemē svinībām. Šī ir pēdējā askētiskā gavēņa nedēļa, jo 6. nedēļas piektdienā beidzas gavēņa 40 dienas, Ciešanu nedēļas gavēnis ir citāda rakstura – Tā Kunga Ciešanu atcerei.

Triodiones teksts sestdienas dievkalpojumā –

„Sesto cienījamā gavēņa nedēļu uzcītīgi sākdami, atnesīsim Tam Kungam Pūpolu svētdienas pirmssvētku dziesmas, ticīgie, Kurš nāks slavā, Dievības spēkā uz Jeruzālemi nonāvēt nāvi, tāpēc sagatavosim dievbijīgi uzvaras zīmes – labo tikumu zarus, ozianna, saukdami visa Radītājam” (5. svētdienas vakara „Kungs, piesaucu” 3. stihira ).

[Turpinot gavēt, tiek priekšsvinēta mūsu nāves nogalināšana, ko Kristus Dievs priekšnozīmēja ar četras dienas kapā gulējušā Sava drauga Lācara augšāmcelšanu un pēc nedēļas Pats mirdams pie Krusta un trešajā dienā augšāmceļoties. Garīgā mūžīgā nāve ir smagākais un cilvēkam pašam nekad nepārvaramais ienaidnieks un sods, ko Kristus ņēma uz Sevi un ar Savu Dievišķo spēku satrieca, vienalga atstājot katru cilvēku brīvu pieņemt Viņa Upura uzvaru un svētību un kopā ar Viņu uzvarēt nāvi un iemantot svētlaimīgo Mūžību Dievā. Taču cilvēkam jāsaprot, jāpieņem un jāseko šai Kristus uzvarai apzināti un brīvi, pārvarētam vienīgi ar Dieva neaptveramo mīlestību pret Savu kritušo radījumu. Cilvēks nevar auksti noskatīties uz Kristus Upuri, arī viņam ir jāiedegas atbildes mīlestībā uz Radītāju, parādot to dzīvē un darbos ar uzcītīgu un sirsnīgu visu labo tikumu uzmeklēšanu un uzņemšanu un to zariem dot slavu Pestītājam.]

„Kā ar akmeni esmu nospiests daudziem grēkiem, nevērības kapā guļu, Žēlsirdīgais, uzcel mani no tā sirdsžēlīgais Kungs” (Pūpolu nedēļas trešdienas rīta 2. sedalens ).

[Sedalens ir Lācara apglabāšanas garīgās uz sevi centrētas ekseģēzes piemērs, nevērība, neuzticība – kaps, grēku kopums – kapa akmens, bet Kungs ir Tas, Kurš spēj uzcelt no šī kapa, ja cilvēks pats to vēlas un pieliek sev piemītošo spēku, saucot Dievu palīgā – skaidrs pestīšanas sinerģisma piemērs.]

„Šodien nomirušai Lācars tiek apglabāts, viņa radinieki dzied raudu dziesmas, kā Tu, Paredzētājs un Dievs ciešanas esi priekšsludinājis, Lācars ir aizmidzis, mācekļiem sacīdams, bet tagad eju augšāmcelt to, ko esmu radījis, tāpēc visi Tev saucam: slava Tava stipruma varai” (Pūpolu nedēļas trešdienas rīta 3. sedalens ).

[Katrā šīs nedēļas dienā tiek vairākkārtīgi pieminēta Kristus drauga Lācara slimība, nomiršana, apglabāšana un brīnumainā un spēkpilnā augšāmcelšana, ar atkārtošanu panākot svarīgā vēstījuma nostiprināšanos apziņā, kā arī izmantojot šo vēstījumu garīgi-askētiskajā ekseģēzē, lai stiprināti gavētājos sevis patiesu redzēšanu Dieva priekšā, īpaši nostiprinot patiesā pazemībā un neatlaidīgā grēku nožēlas darbīgumā, nedodot vietu slinkumam, nolaidībai un grūtsirdībai.]

„Ar Tava Krusta spēku stiprini manu prātu, kurš novārdzināts no ļaunām domām, un vadi mani, Kungs, darīt pēc Tava prāta” (Pūpolu nedēļas trešdienas kanona 3. dz.1. tropārs, 492.lpp.).

[Tiek pievērsta uzmanība prātam, kuram ir ļoti liela nozīme cilvēka garīgajā dzīvē un askēzē gan motivācijas, gan mēra nozīmē. Tāpēc ļoti svarīgi turēt prātu saskaņotu Kunga gribā. Prāta ienaidnieki un verdzinātāji ir ļaunie nodomi un izlaidība, cīnoties pret kuriem palīgā aicina Kunga Krusta spēku.]

„Ar gavēšanu dvēseles apskaidrojuši, šķīsti iesim sagaidīt Kristu, Kurš miesā iet uz Jeruzālemi” (Pūpolu nedēļas trešd. kanona 3. dz.3. tropārs ).

[Redzam gavēņa mērķi – dvēseles apskaidrošana un šķīstīšana, kurš katram jācenšas sasniegt. Un mūsu kalpošana un tuvošanās Kristum tiks sasaistīta ar vēsturisko, jau pagājušo, un katru gadu pieminamo un svinamo Kristus Ieiešanu Jeruzalemē, lai uzņemtu pestījošās, labprātīgās Ciešanas cilvēces glābšanas dēļ.]

„Šodien nomirušais Lācars neapslēpās Jēzus visu redzošās acs priekšā, tāpēc saka, stāstot to mācekļiem: mūsu draugs Lācars ir aizmidzis, eju viņu augšāmcelt” (Pūpolu nedēļas trešd. kanona 3. dz.5. tropārs ).

[Kristus tiek parādīts kā Dievs – Visu redzošais, Kurš zina visu par katru Savu radību, īpaši par mīļoto radījumu – un vēl par īpaši mīlētiem starp tiem, kurus sauc par Saviem draugiem – kā Lācaru. Kristus gatavo mācekļus kopējo augšāmcelšanos nozīmējošajai Lācara augšāmcelšanai, gan ne uz mūžību, bet vēl uz apmēram 30 gadiem zemes dzīves pamazām atklājot, ka Viņš ir gan cilvēku garīgās nāves iznīcinātājs, gan arī miesas bojāejas uzvarētājs, jo cilvēkam Viņš bija sagatavojis Mūžīgo dzīvi tās pilnā sapratnē garam, dvēselei un miesai, cilvēks šo iespēju pazaudēja ar neuzticību Radītājam, bet tad Viņš dod otro iespēju, Pats pieņemot cilvēka sabojāto dabu un Sevī darot to pilnīgu caur iemiesošanos, ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos, un dodot iespēju katram brīvi un apzināti pieņemt Viņa Upuri un censties pildīt Viņa pilnīgu dzīvību nesošo Evaņģēlija Likumu. Lācara augšāmcelšana ir pilnīgi unikāls notikums cilvēces vēsturē un tam ir šī ļoti svarīgā praktiskā kopējās augšāmcelšanas apliecinājuma un pierādījuma nozīme.]

„Priecājies, Ciāna, lūk, nāk tavs Ķēniņš, lēnprātīgs kā pravietis sauca, un ēzeļa kumeļš nes Viņu, Kurš visu Savā rokā tur, teicam Viņa lielo varu” (Pūpolu nedēļas trešd. kanona 3. dz. 9. tropārs ).

[Vecās Derības pravieši Dieva Gara mācīti daudz un precīzi bija sludinājuši par Kristus Dieva atnākšanu, arī par Kristus svinīgo ieiešanu Jeruzalemē pirms ciešanām. Viņš piepilda pravietojumus pilnībā, tādā veidā apliecinot Savu patiesīgumu un neatstājot konstruktīvu iespēju apšaubīt Kristu kā pasludināto, apsolīto un atnākušo Mesiju un Glābēju. Šis pravietojums par Jēzus ieiešanu Jeruzalemē ir no pravieša Caharijas grāmatas 9. nodaļas 9.-10.panti.]

„Manas pazemīgās dvēseles smago nežēlīgās grūtsirdības akmeni novel, Kristu, un uzcel mani no nejūtības kapa Tev par slavu, Vārds” (Pūpolu ned. trešd. kanona 8. dz.1. tropārs ).

[Šeit atkal sastopam Lācara kapā guldīšanas un augšāmcelšanas vēstījuma ekseģēzi kristieša garīgās būtības un dzīves kontekstā. Smags ir grēcinieka stāvoklis, pilns grūtsirdības un nospiestības, tikai Kristus neatlaidīga sinerģiska ticības un askēzes cīniņa rezultātā spēj novelt nospiestības akmeni un uzcelt no garīgās nejūtības, sevis pareizas neapzināšanas kapa, lai cilvēka dzīve kļūtu jēgpilna, uz dzīvību centrēta un to sasniedzoša.]

„Kopā ar jaunekļiem arī mēs sagaidīsim Kristu Dievu, pūpolu vietā atnesdami žēlastību sirsnīgā lūgšanā ar zariem rokās, Ozianna, saukdami – slavējiet un augsti teiciet Viņu mūžīgi” (Pūpolu ned. trešd. kanona 8. dz.9. tropārs ).

[Šajā tropārā redzam Evaņģēlijā aprakstītās Kristus ieiešanas Jeruzalemē slavinājumu – jau svētku noskaņā, un ekseģēzi – līdzīgu kā iepriekšējā gadījumā. Mūsu sveiciens un dāvana Kristum, pirmkārt ir žēlastība pret tuvāko un arī pret savu nomocīto dvēseli, otrkārt, lūgšana – ticībā un no sirds. Ar šiem labo tikumu ziedošiem zariem tikai drīkstam atnest slavu un pagodinājumu mūsu dēļ Atnākušajam un Cietušajam.]

„Daniēls, gavēņa sargāts, zvēru rīkles aizdarīja, viņam cenzdamās sekot, mana dvēsele, ar Krusta palīdzību aizdzen rēcošo kā lauvu un mēģinošo aprīt katru dvēseli čūsku” (Pūpolu ned. trešd. kanona 9. dz.1. tropārs ).

[Tiek atsaukta atmiņā pravieša Daniēla Dievam tīkamā un atturīgā dzīve, pateicoties kurai viņš, kad tika apmelots, palika neskarts zvēru bedrē, ar kuriem tiek salīdzināts visu cilvēku ienaidnieks un pazudinātājs – sātans, no viņa ļaunajām viltībām ar ticības, grēku nožēlas, lūgšanas un gavēņa palīdzību cenšamies izglābties. Ienaidnieks tiek salīdzināts arī ar seno čūsku, caur kuru tika kārdināta Ieva.]

Pūpolu nedēļas piektdienā beidzās 40. gavēņa diena, nosacīti tās ir askētiskā gavēņa beigas. Nosacīti tāpēc, ka arī Ciešanu nedēļā ir stingrs gavēnis, kurš saglabā arī askētisko sastāvdaļu, bet tā vairs nav pirmajā vietā. Svētie gavēņa cīnītāji šajā piektdienā atgriežas klosteros no savām vientuļajām cīņas vietām, lai jau kopā ar brāļiem svinēt Lācara augšāmcelšanu un Kunga Ieiešanu Jeruzalemē ar sekojošām ciešanām, Krustu un Augšāmcelšanos. Šī piektdiena bija zināmā mērā atskaites punkts katram Dieva priekšā par padarīto 40 dienās, un vajadzēja būt kaut kādam atturības auglim – šķīstībai miesai un dvēselei, attīrītam prātam un pazemīgam, Dievu mīlošam garam.

„Pabeiguši dvēselēm derīgās četrdesmit gavēņa dienas un Tavu svēto Ciešanu nedēļu lūdzam redzēt Cilvēkumīļotāj, ka mēs tanī varam teikt Tavu godību un Tavu neizteicamo gādību par mums, vienprātīgi dziedādami: Kungs, gods Tevim” (Pūpolu nedēļas piektdienas rīta 3. pantu stihira, 513.lpp.).

[Pareizam gavēnim ir jāsniedz cilvēkam galvenais labums – nemirstīgās dvēseles šķīstīšana un apgaismošana, ko četrdesmit dienās pietiekamā mērā bija jāiegūst. Un tagad katram jānovērtē, cik izdevās aizliegt savu grēcīgumu un miesiskumu, bet tā kā šis process ir bezgalīgs, tad sevis teikšanai un paaugstināšanai nekad nevar būt pamata. Pazemībā konstatējam, ka, neskatoties uz pieliktajiem gavēņa pūliņiem, paliekam bezgalīgi parādnieki labajam Radītājam un grēka sēkla paliek mūsos. Šajā stihirā lūdzam arī par nākošajām Ciešanu nedēļas dienām, pavadīt tās atbilstoši viņu svētumam, apbrīnodami un apzinādami Dieva mīlestību uz mums.]

21. / 3. aprīlis, piektdiena, gavēņa diena.

Visl. Jēkaba apl., Studijas bīsk. (VIII-IX). Visl. Viricas Serafima (1949).

Svt. Kirila, Kataņas bīsk. (I-II). Svt. Toma, Konstantinopoles patriarha (610).

Svtmoc. priest. Vladimira Vvedenska (1931).

Iepriekšiesvētīto Dāvanu liturģija.

Sestā stunda: Jes. LXVI, 10-24. Vakara dievk.: 1. Moz. XLIX, 33 – L, 26.

Sālam. pam. XXXI, 8-32:

8 Atdari savu muti par labu tiem, kas paši ir it kā mēmi un savā labā runāt nespēj, un visu to lietas labā, kas ir atstāti!

9 Atdari savu muti, spried taisnu tiesu un atrieb nelaimīgos un nabagus!

10 Kam piešķirta augsti tikumīga sieva, tas lai apzinās, ka viņa ir cildenāka nekā visdārgākā pērle.

11 Viņas vīra sirds var uz viņu paļauties, un tam netrūks nekāda labuma.

12 Viņa dara viņam tikai labu un nesagādā viņam nekādas ciešanas visu savu mūžu.

13 Viņa prot rīkoties ar vilnu un liniem un veic labprāt rokdarbus.

14 Viņa ir kā tirgotāju kuģis, kas savu pārtiku atved no tālienes.

15 Viņa ceļas pirms dienas gaismas, gādā barību savai saimei un ierāda kalponēm viņu dienas darbu.

16 Viņa domā par tīrumu, nopērk to un iedēsta vīnadārzu par savu pašu roku pelnītiem līdzekļiem.

17 Viņa apjož savus gurnus ar spēku un dara stipras savas rokas.

18 Viņa novēro, ka viņas darbs atnes svētību, viņas gaismeklis neizdziest arī naktī.

19 Viņa izstiepj savu roku pēc kodeļas, un viņas pirksti satver vārpstu.

20 Viņa izstiepj savas rokas dāvinādama nabagiem pretī un sniedz palīdzīgu roku trūkumcietējiem.

21 Viņa nebaidās sava nama dēļ sniega, jo visai viņas saimei ir divējādas drēbes.

22 Viņa darina pati sev segas, smalks audekls un purpurs ir viņas tērps.

23 Viņas vīrs ir pazīstams sanāksmēs vārtu laukumā, kad viņš starp zemes vecajiem sēž.

24 Viņa darina smalkus svārkus un pārdod tos, viņa pārdod arī pircējiem jostu.

25 Spēks un skaistums ir viņas ietērps; viņa pati smaidīdama bez rūpēm raugās austošai dienai pretī.

26 Viņa ver vaļā savu muti ar gudrību, un mīlīga pamācība ir uz viņas mēles.

27 Viņa novēro, kā klājas viņas namam, un neēd savu maizi slinkumā.

28 Viņas dēli pieceļas viņas priekšā un daudzina viņu laimīgu esam; viņas vīrs nāk un teic viņu:

29 "Daudz meitu un jaunavu dzīvo tiklas un tikušas, bet tu pārspēj viņas visas!"

30 Daiļums viļ un skaistums paiet; sieva, kas To Kungu bīstas, ir jāteic un jādaudzina.

31 Viņu daudzinās viņas roku darba augļi, un viņas darbi viņu teiks un slavēs vārtu laukuma sanāksmēs!

20. / 2. aprīlis, ceturtdiena, gavēņa diena.

Visl. Jāņa, Sergija, Patrīkija un citu, kas nogalināti sv. Savvas klosterī (796).

Visl. Sinoezeras, Novgorodas Eufrosīna (1612). Moc. Fotīnas (Svetlanas) Samarietes, viņas dēlu moc. Viktora, saukta par Fotīnu, un Josijas; viņas māsu Fotas, Fotīdas, Paraskevas, Kiriakas un Domnēnas un moc. Sebastiāna (ap 66.); Moc. Aleksandras, Klaudijas, Eufrāsijas, Matronas, Juliānijas, Eufīmijas un Feodosijas (310). Svt. Nikitas apl., Apoloniādas arhibīsk. (ap 813.-820.).

Svtmoc. priestera Vladimira Piksanova (1918); svtmoc. diak. Vasīlija Sokolova (1938).

Sestā stunda: Jes. LXV, 8-16. Vakara dievk.: 1. Moz. XLVI, 1-7; Sālam. pam. XXIII, 15 – XXIV, 5:

15 Mans dēls, ja tava sirds ir gudra, tad mana sirds par to priecājas,

16 un manas īkstis ir līksmas, ja tavas lūpas runā to, kas ir pareizs.

17 Lai tava sirds neiekarst pret grēciniekiem, bet lai tā jo dienas paliek bijāšanā Tā Kunga priekšā.

18 Tavā priekšā ir droša nākotne, un tava gaidīšana tevi nevils.

19 Uzklausi, mans dēls, esi prātīgs un ievirzi savu sirdi pareizā ceļā!

20 Neesi starp dzērājiem, nedz arī starp tiem, kas rīdami paši rij savu miesu!

21 Jo dzērāji un uzdzīvotāji kļūst nabagi, un snaužam būs noplīsušas skrandas nēsāt.

22 Klausi savam tēvam, kas tevi ir dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad viņa kļūst veca!

23 Pērcies taisnību un patiesību un nepārdod tās atkal; centies iegūt gudrību, audzināšanu un saprātu.

24 Taisnīgā tēvs priecājas ar lielu prieku par savu dēlu, un, kas, dzemdinājis ar gudrību apveltītu bērnu, ir par viņu jo sevišķi līksms.

25 Lai tavs tēvs un tava māte priecājas, un lai līksmojas it īpaši viņa, kas tevi dzemdējusi!

26 Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mani ceļi tavām acīm labi patīk!

27 Jo netikle ir dziļa bedre, un laulības pārkāpēja ir šaura aka.

28 Arī glūnēt viņa glūn kā laupītāja, un negantniekus ļaužu starpā viņa savāc un pulcina ap sevi.

29 Kur ir sāpes un gaudas? Kur ir ciešanas? Kur ir asas nesaskaņas? Kur ir sūdzēšanās? Kur ir brūces bez kāda pamata? Kur ir neskaidras acis?

30 Pie tiem, kas vēlu sēž pie vīna kausa, lai izdzertu, kas ieliets.

31 Neuzlūko vīnu, ka tas ir tik sārts un kausā tik jauki zvīļo, ka tas tik vēlīgi un gludeni ierit cilvēkā!

32 Bet pēc tam tas kož kā čūska un dzeļ kā odze.

33 Tavas acis tad skatīsies pēc citām un svešām sievām, un tava sirds runās pavisam aplamas lietas,

34 un tu būsi kā tāds, kas jūras vidū guļ, un kā tāds, kas laivas masta galā guļ.

35 "Viņi sit mani, bet man tas nesagādā sāpes; viņi kuļ un slāna mani, bet es to nejūtu. Kad es pamodīšos? Tad es gribu atkal darīt tāpat un meklēt vīnu no jauna!"