8. / 21. jūlijs, otrdiena

Vissvētās Dievadzemdētājas ikonas parādīšanās Kazaņā (1579).

Lielmoc. Prokopija (303). Taisnā Prokopija, Kristus dēļ neprātīgā, Ustjugas brīnumdarītāja (1303).

Taisnā Ustjanas Prokopija (XVII).

Svtmoc. priest. Aleksandra Popova, Feodora Raspopova un Nikolaja Brjanceva (1918).

Zīme no Dievmātes Pasludināšanas ikonas Ustjugas pilsētā (1290). Dievmātes Kazaņas ikonas godājamo kopiju: Maskavā (1612), Kazaņā (1579) un Pēterburgā (1721) piemiņa; Jaroslavļas (1588), Vjazņikovas (1624), Ņižņelomovas (1643), Toboļskas (1661), Kaplunovas (1689), Tambovas (1695), Penzas (1717), Peščanskas (1754), Čimejevas (1770), Visočinovas (XVII), Višenskas (1812) ikonu.

Dievmātes Jakobštates ikonas (XVII).

Rīt. –Lk. 4. lekc. I, 39-49, 56.

Lit. – Dievmātei: Fil. 240. lekc. II, 5-11.

Lk. 54. lekc. X, 38-42, XI, 27-28:

38 Atgadījās, ka viņi, tālāk ejot, nonāca kādā ciemā. Tur kāda sieva, Marta vārdā, uzņēma Viņu savā namā.

39 Un viņai bija māsa, vārdā Marija, tā apsēdusies pie Tā Kunga kājām, klausījās Viņa vārdos.

40 Bet Marta, aizņemta ar daudzām rūpēm par to, kā Viņu apkalpot, pienāca un sacīja: "Kungs, vai Tu neko nesaki par to, ka mana māsa mani atstājusi, lai es viena kalpotu? Saki jel viņai, lai viņa man palīdz."

41 Bet Tas Kungs viņai atbildēja, sacīdams: "Marta, Marta, tu rūpējies un zūdies par daudzām lietām.

42 Bet tikai vienas lietas vajag, Marija sev izraudzījusies labo daļu, tā viņai netaps atņemta."

27 Un gadījās, kad Viņš tā runāja, tad kāda sieva paceltā balsī uz Viņu sacīja: "Svētīgas tās miesas, kas Tevi nesušas, un tās krūtis, ko Tu esi zīdis."

28 Bet Viņš sacīja: "Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."

Aizlūguma fragments.

6. / 19. jūlijs, svētdiena

7. svētdiena pēc Trijādības.

#aizlūgums

Lielā ieiešana.

6. / 19. jūlijs, svētdiena

7. svētdiena pēc Trijādības.

Evaņģēlija lasījums.

6. / 19. jūlijs, svētdiena

7. svētdiena pēc Trijādības.

#evaņģēlijs

Apustuļu lasījums.

6. / 19. jūlijs, svētdiena

7. svētdiena pēc Trijādības.

#apustuļi

Mazā ieiešana.

6. / 19. jūlijs, svētdiena

7. svētdiena pēc Trijādības.

Dievkalpojumu saraksts Debesbraukšanas baznīcā 8.nedēļā pēc Svētās Trijādības no 20.jūlija līdz 26.jūlijam:

22.jūlijs trešdiena- 17:00 Visnakts dievkalpojums, 23.jūlijs ceturtdiena- 8:30 stundas un Dievišķā Liturģija Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra hirotonijas dienā Kristus Piedzimšanas katedrālē,

24.jūlijs piektdiena- 18:00 akafists Vissvētajai Dievadzemdētājai ar aizlūgumu,

25.jūlijs sestdiena- 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija,

17:00 Svētdienas priekšvakara dievkalpojums;

26.jūlijs Svētdiena - 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija.

#dievkalpojumusaraksts

6. / 19. jūlijs, svētdiena

7. svētdiena pēc Trijādības. 6. balss.

Visl. Sisoja Lielā (429).

Radoņežas svēto kopējā godināšana.

Visl. Sisoja, Pečoru shimas mūka, Tālajās alās (XIII). Taisnās jaunavas Juliānijas, Oļšanskas kņ. relikviju iegūšana (XVI). Moc. Marīna, Martas, Audifaksa, Abakuka, Kirēna, priest. Valentīna, Astērija un daudzu citu Romā (269). Moc. diak. Izaura, Inokentija, Fēliksa, Hermeja, Vasīlija, Peregrīna, Rufa un Rufīna (III). Moc. Frīģijas Kointa (ap 283.). Moc. jaunavas Lūcijas un ar viņu moc. Rika, Antonija, Lukiāna, Izidora, Diona, Diodora, Kutonija, Arnosa, Kapika un Satūra (301). Sokolovku Tihona, Vasīlija un Nikona (XVI) (pārejošas svinības 1. svētdienā pēc 29. jūnija). Svt. Arsēnija, Tveras bīskapa (pārejošas svinības 1. svētdienā pēc 29. jūnija). Tveras svēto kopēja godināšana (pārejošas svinības 1. svētdienā pēc 29. jūnija).

Visl.moc. Evfīmija Ļubovičeva (1931), un visl.moc. Feodora Bogojavļenska (1943).

Dievmātes Valaamas ikonas (1897) (pārejošas svinības 1. svētdienā pēc 29. jūnija) un Dievmātes Bogorodskas Ufas ikonas (1621).

Rīt. – 7. Ev. Jņ. 63. lekc. XX, 1-10. Lit. – Rom. 116. lekc., XV, 1-7.

Mt. 33. lekc., IX, 27-35:

27 Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, divi akli sekoja Viņam, brēkdami un sacīdami: "Tu, Dāvida dēls, apžēlojies par mums!"

28 Un, Viņam namā ieejot, aklie Tam piegāja klāt, un Jēzus tiem saka: "Vai jūs ticat, ka Es to spēju darīt?" Tie Viņam atbild: "Ticam, Kungs!"

29 Tad Tas aizskāra viņu acis un sacīja: "Lai jums notiek pēc jūsu ticības."

30 Un viņu acis atvērās, un Jēzus tiem piekodināja, sacīdams: "Pielūkojiet, ka neviens to nedabū zināt."

31 Bet tie aizgāja un izdaudzināja Viņu pa visu to zemi.

32 Kad tie bija aizgājuši, redzi, pie Viņa atnesa mēmu, ļauna gara apsēstu cilvēku.

33 Un, kad ļaunais gars bija izdzīts, mēmais sāka runāt. Tad ļaudis brīnījās un sacīja: "Tādas lietas Israēlā vēl nekad nav notikušas."

34 Bet farizeji sacīja: "Viņš izdzen ļaunos garus ar ļauno garu virsnieka palīdzību."

35 Un Jēzus apstaigāja visas pilsētas un ciemus, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju, un dziedinādams visas sērgas un slimības.

5. / 18. jūlijs, sestdiena

Visl. Atona Afanasija (1000).

Visl. Sergija, Radoņežas igumena godājamo relikviju iegūšana (1422).

Moc. Annas un Kirilas, Romā (304). Visl. Irinipoles Lampāda (X).

Svtmoc. Genādija Zdorovceva, visl.moc. lielkņ. Elizabetes un mūķenes Barbaras (Varvaras) (1918). Visl. Agapīta Taubes apl.(1936).

Dievmātes ikonas, sauktas «Ekonome».

Rīt. – Mt. 43. lekc. XI, 27-30. Lit. – Visl.: Gal. 213. lekc. V, 22 – VI, 2.

Lk. 24. lekc. VI, 17-23:

17 Nokāpis līdz ar viņiem no kalna, Viņš nostājās līdzenā vietā, un tur bija liels mācekļu pulks un liels ļaužu daudzums no visas Jūdejas un Jeruzālemes, kā arī no Tiras un Sidonas jūrmalas, kas bija sanākuši viņu klausīties un likties dziedināties no savām slimībām.

18 Arī tie, kas bija ļaunu garu apsēsti, tapa veseli.

19 Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus.

20 Bet Viņš, pacēlis Savas acis uz Saviem mācekļiem, sacīja: "Svētīgi jūs nabagi, jo jums pieder Dieva valstība!

21 Svētīgi jūs, kas tagad izsalkuši, jo jūs būsit paēduši! Svētīgi jūs, kas tagad raudat, jo jūs smiesities!

22 Svētīgi jūs esat, kad cilvēki jūs nīst, izslēdz no sava vidus, lamā un zaimo jūsu vārdu Cilvēka Dēla dēļ.

23 Priecājieties viņā dienā un dejiet, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo to pašu viņu tēvi ir darījuši praviešiem.

2. / 15. jūlijs, trešdiena

Vissvētās Dievmātes godājamā tērpa (rizas) nolikšana Vlahernā (V).

Svētā svētmocekļa Jāņa (Pommera), Rīgas un Latvijas Arhibīskapa, svēto relikviju iegūšana (2003).

Dievmātes Jakobštates ikonas otrā iegūšana (jauniegūtās Dievmātes Jakobštates ikonas iesvētīšanas diena) (2008).

Svt. Maskavas Fotija, visas Kriezvemes brīnumdarītāja (1431). Svt. Juvenālija, Jeruzālemes patriarha (ap 458.).

Dievmātes Požaiskas (XVII), Feodotjevas (1487) un Ahtiras (1739) ikonu.

1. Kor. 137. lekc. VII, 12-24.

Mt. 60. lekc. XIV, 35 – XV, 11:

35 Un, kad turienes ļaudis Viņu pazina, tie izsūtīja ziņu pa visu apgabalu, un tie atnesa pie Viņa visus neveselos

36 un Viņu lūdza, ka tie drīkstētu tikai aizskart Viņa drēbju vīli; un, kas to aizskāra, kļuva vesels.

1 Tad rakstu mācītāji un farizeji nāca no Jeruzālemes pie Jēzus un sacīja:

2 "Kāpēc Tavi mācekļi pārkāpj vecaju likumus? Jo tie rokas nemazgā, kad ēd maizi."

3 Bet Viņš atbildēja un tiem sacīja: "Kāpēc tad jūs arī pārkāpjat Dieva pavēli savu likumu dēļ?

4 Jo Dievs ir pavēlējis: godā savu tēvu un māti! - un: kas tēvu vai māti nolād, tam būs mirt.

5 Bet jūs mācāt: ja kas saka uz savu tēvu vai māti: kas tev no manis nāktos, lai ir Dievam par upuri, - tam nevajagot vairs godāt savu tēvu vai māti.

6 Tā jūs atceļat Dieva vārdus savu likumu dēļ.

7 Jūs liekuļi! Jesaja ir pareizi par jums pravietojis, sacīdams:

8 šī tauta godā Mani ar savām lūpām, bet viņu sirds ir tālu nost no Manis.

9 Bet velti tie Mani godā, sludinādami mācības, kas ir cilvēku likumi."

10 Un Viņš pieaicināja ļaudis pie Sevis un sacīja tiem: "Klausaities un saprotiet!

11 Ne, kas mutē ieiet, sagāna cilvēku, bet, kas no mutes iziet, tas sagāna cilvēku."

1. / 14. jūlijs, otrdiena

Mantas nekārīgo Kosmas un Damiāna, Romā cietušo (284).

Moc. Potīta (II). Visl. Pētera Patricieša (854). Taisnās Angelīnas, serbu valdnieces (XVI).

Svtmoc. priest. Arkādija Garjajeva (1918); svtmoc. diak. Aleksija Drozdova (1942).

1. Kor. 136. lekc. VI, 20-VII, 12.

Mt. 57. lekc. XIV, 1-13:

1 Tanī laikā zemes ceturtās daļas valdnieks Hērods dzirdēja par Jēzu

2 un sacīja saviem kalpiem: "Šis ir Jānis Kristītājs, viņš ir augšāmcēlies no miroņiem, tādēļ viņš spēj tos brīnumus darīt."

3 Jo Hērods bija Jāni saņēmis, viņu sējis un ielicis cietumā Hērodijas, sava brāļa Filipa sievas, dēļ,

4 jo Jānis sacīja viņam: "Tas tev nepieklājas, ka viņa ir pie tevis."

5 Un viņš to gribēja nokaut, tik baidījās no ļaudīm, jo tie viņu turēja par pravieti.

6 Kad Hērodam bija dzimšanas diena, Hērodijas meita dejoja viņu priekšā, un tā Hērodam patika.

7 Tāpēc tas zvērēdams viņai solīja, viņš došot visu, ko tā lūgšot.

8 Un viņa, savas mātes pamācīta, sacīja: "Dod man šeit bļodā Jāņa Kristītāja galvu."

9 Tad ķēniņš noskuma; bet zvēresta un viesu dēļ, kas līdz ar viņu pie galda sēdēja, viņš pavēlēja to dot.

10 Un viņš sūtīja uz cietumu un lika Jānim nocirst galvu.

11 Un viņa galvu atnesa bļodā un deva meitenei; un tā to nesa savai mātei.

12 Un viņa mācekļi atnāca, paņēma viņa miesas un apglabāja to; tad tie aizgāja un pasludināja to Jēzum.

13 Un Jēzus, to dzirdēdams, aizbrauca laivā no turienes uz kādu attālu tukšu vietu, un ļaudis, to izdzirduši, gāja kājām no pilsētām Viņam pakaļ.

Dievkalpojumu saraksts Debesbraukšanas baznīcā 7.nedēļā pēc Svētās Trijādības no 13.jūlija līdz 19.jūlijam:

14.jūlijs otrdiena- 16:00 akafists un visnakts dievkalpojums svētmoceklim Rīgas Jānim Rīgas Jānim Kristus Piedzimšanas Katedrālē,

15.jūlijs trešdiena- 8:30 stundas un Dievišķā Liturģija svētmoceklim Rīgas Jānim Kristus Piedzimšanas Katedrālē,

15.jūlijs trešdiena- 18:00 akafists ar aizlūgumu svētmoceklim Rīgas Jānim,

17.jūlijs piektdiena- 18:00 akafists Vissvētajai Dievadzemdētājai ar aizlūgumu;

18.jūlijs sestdiena- 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija,

17:00 Svētdienas priekšvakara dievkalpojums;

19.jūlijs Svētdiena - 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija.

#dievkalpojumusaraksts

29. / 12. jūlijs, svētdiena

6. svētdiena pēc Trijādības. 5. balss.

Svēto slavējamo un teicamo apustuļu Pētera un Pāvila (67) piemiņas diena.

Svt. Grigorija, Hēraklejas metr. (1925). Visl. Paīsija Svētkalnieša (1994).

Visl. moc. Lipsas Neofita, Jonas, Neofita, Jonas un Parfēnija (pārejošas svinības 1. svētdienā pēc 27. jūnija).

Dievmātes Kasperovas ikonas (1853-1855).

Rīt. – 6. Ev. Lk. 114. lekc. XXIV, 36-53.

Lit. – Rom. 110. lekc. XII, 6-14.

Mt. 29. lekc. IX, 1-8:

1 Viņš kāpa laivā, pārcēlās un nāca Savā pilsētā.

2 Un redzi, pie Viņa atnesa triekas ķertu cilvēku, tas gulēja gultā. Kad Jēzus viņu ticību redzēja, Viņš sacīja uz triekas ķerto: "Ņemies drošu prātu, dēls, tavi grēki tev piedoti."

3 Un redzi, daži no rakstu mācītājiem sacīja pie sevis: "Šis zaimo Dievu."

4 Un Jēzus, viņu domas redzēdams, sacīja: "Kāpēc jūs domājat ļaunu savās sirdīs?

5 Kas ir vieglāk - vai sacīt: tev tavi grēki piedoti, - vai sacīt: celies un staigā?

6 Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot." Viņš saka uz triekas ķerto: "Celies, ņem savu gultu un ej uz mājām."

7 Un tas cēlās un gāja uz mājām.

8 Bet, kad ļaudis to redzēja, tie brīnījās un slavēja Dievu, kas tādu varu devis cilvēkiem.

28. / 11. jūlijs, sestdiena, gavēņa diena.

Mtnmoc. un brīnumdarītāju Kīra un Jāņa (311) sv. relikviju pārnešana (412). Visl. Sergija un Hermaņa (Germana), Valaāmas brīnumdarītāju (ap 1353.).

Visl. Robejas Ksenofonta (1262). Visl. ārsta Pāvila.

Svtmoc. diak. Vasīlija Sitņikova (1918); visl.moc. Sebastiānas Agejevas-Zujevas (1938); svtmoc. diak. Gregorija Samarina (1940).

Dievmātes ikonas, sauktas «Trīsroku» (VIII).

Rīt. – Lk. 4. lekc. I, 39-49, 56. Lit. – Dievmātei: Fil. 240. lekc. II, 5-11; Lk. 54. lekc. X, 38-42; XI, 27-28. Dienas: Rom. 100. lekc. IX, 1-5.

Mt. 32. lekc. IX, 18-26:

18 Un, Viņam ar tiem runājot, redzi, viens vecākais atnāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: "Mana meita nupat nomira, bet nāc, uzliec Tu viņai Savu roku, tad tā taps dzīva."

19 Un Jēzus cēlās un sekoja viņam ar Saviem mācekļiem.

20 Un redzi, viena sieva, kas divpadsmit gadus bija slimojusi ar asiņošanu, pienāca no muguras un aizskāra Viņa drēbju vīli,

21 jo tā sacīja pati pie sevis: "Kaut tik vien Viņa drēbes varētu aizskart, tad es taptu vesela."

22 Tad Jēzus, pagriezies un to ieraudzījis, sacīja: "Ņemies drošu sirdi, meita! Tava ticība tev palīdzējusi." Un sieva tapa vesela tanī pašā stundā.

23 Kad Jēzus ienāca vecākā namā un redzēja stabulniekus un uztrauktus ļaudis,

24 Viņš tiem uzsauca: "Atkāpieties! Jo meitene nav mirusi, bet guļ." Un tie Viņu izsmēja.

25 Bet, kad ļaužu pulku izdzina ārā, Viņš iegāja iekšā un satvēra to pie rokas, tad meitene piecēlās.

26 Un šī slava izpaudās pa visu zemi.

27. / 10. jūlijs, piektdiena, gavēņa diena.

Visl. Samsona, ceļotāju un klaidoņu pieņēmēja (ap 530.). Taisnās mirru nesējas Joannas (I). Visl. Optinas Ambrozija un visl. Optinas svēto tēvu Leo, Makārija, Ilariona, Anatolija vecākā, Barsonufija un Anatolija Jaunākā sv. relikviju iegūšana (1998).

Visl. Kožeezeras Serapiona (1611). Visl. priest. Sevīra (VI). Visl. Ibērijas Georgija, Svētkalnieša (1065) (Gruz.). Visl. Turovas Martina (pēc 1146).

Svtmoc. priest. Grigorija Nikoļska, Aleksandra Sidorova un Vladimira Sergejeva (1918); svtmoc. priest. Pētera Ostroumova (1939).

1. Kor. 130. lekc. (no vidus) IV, 5-8. Mt. 55. lekc. XIII, 44-54:

44 Debesu valstība līdzinās tīrumā apslēptai mantai, ko cilvēks atrada un paslēpa, un, priecādamies par to, noiet un pārdod visu, kas tam ir, un pērk šo tīrumu.

45 Vēl Debesu valstība līdzinās tirgotājam, kas meklēja dārgas pērles.

46 Un, atradis vienu sevišķi dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un nopirka to.

47 Vēl Debesu valstība līdzinās tīklam, izmestam jūrā, kas savilka visādas zivis.

48 Un, kad tas bija pilns, tad viņi to izvilka malā, nosēdās un labās salasīja traukos, bet sapuvušās izmeta laukā.

49 Tā tas būs pasaules pastarā galā: eņģeļi izies un atšķirs ļaunos no taisnajiem

50 un tos metīs degošā ceplī, tur būs kaukšana un zobu trīcēšana.

51 Vai jūs to visu esat sapratuši?" Tie Viņam sacīja: "Esam gan."

52 Tad Viņš tiem sacīja: "Tāpēc ikkatrs rakstu mācītājs, mācīts Debesu valstībai, ir līdzīgs nama kungam, kas izdod no sava krājuma jaunas un vecas lietas."

53 Un notika, kad Jēzus šīs līdzības bija beidzis, Viņš aizgāja no turienes.

54 Un, nonācis Savā tēvu pilsētā, Viņš tos mācīja viņu sinagogā, tā ka tie brīnījās un sacīja: "No kurienes Šim tāda gudrība un tāds spēks?

26. / 9. jūlijs, ceturtdiena, gavēņa diena.

Dievmātes Tihvinas ikonas (1383). Visl. Soluņas Dāvida (ap 540.).

Svt. Dionīsija, Suzdaļas arhibīsk. (1385). Visl. Luhovas, Kostromas Tihona (1503) sv. relikviju iegūšana (1569). Visl. Stolobenas Nila sv. relikviju pārnešana (1995). Visl. Jāņa, Gotu bīsk. (VIII).

Svtmoc. priest. Georgija Stepaņuka (1918).

Dievmātes Ņjamecas (1399), Sedmiezeras (XVII) un Līdsas (Romas) (I) ikonu.

Rīt. –Lk. 4. lekc. I, 39-49, 56. Lit. – 1. Kor. 129. lekc. III, 18-23.

Mt. 54. lekc. XIII, 36-43:

36 Tad Jēzus, ļaudis atlaidis, iegāja namā un Viņa mācekļi pie Tā piegāja un sacīja: "Izskaidro mums līdzību par nezāli tīrumā."

37 Un Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: "Tas, kas sēj labo sēklu, ir Cilvēka Dēls.

38 Bet tīrums ir pasaule, un labā sēkla ir Valstības bērni, un nezāle ir ļaunā bērni.

39 Ienaidnieks, kas to sējis, ir velns, un pļaujamais laiks ir pasaules gals, un pļāvēji ir eņģeļi.

40 Tad nu tā, kā nezāli salasa un ugunī sadedzina, tā arī notiks pasaules pastarā galā.

41 Cilvēka Dēls izsūtīs Savus eņģeļus, un tie salasīs no Viņa valstības visas apgrēcības un tos, kas dara netaisnību,

42 un tos metīs degošā ceplī; tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.

43 Tad taisnie spīdēs kā saule sava Tēva valstībā. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!

25. / 8. jūlijs, trešdiena, gavēņa diena.

Visl.moc. jaunavas Fevronijas (ap 304.).

Labt. kņ. Pētera, mūka kārtā Dāvida, un kņ. Fevronijas, mūķenes kārtā Evfrosīnijas, Muromas brīnumdarītāju (1228).

Svtmoc. priest. Vasīlija Milicina (1918); visl. Optinas Nikona Beļajeva apl. (1931); svtmoc. priest. Vasīlija Protopopova (1940).

1. Kor. 127. lekc. II, 9 – III, 8.

Mt. 53. lekc. XIII, 31-36:

31 Vēl citu līdzību Viņš tiem stāstīja un sacīja: "Debesu valstība līdzinās sinepju graudiņam, ko kāds cilvēks ņēma un iesēja savā tīrumā.

32 Šī ir gan mazākā no visām sēklām, bet, kad tā uzaug, tad tā ir lielāka par citiem dārza stādiem un top par koku, tā ka putni apakš debess nāk un taisa ligzdas viņa zaros."

33 Vēl citu līdzību Viņš tiem sacīja: "Debesu valstība līdzinās raugam, ko kāda sieva ņēma un iejauca trīs mēros miltu, iekāms viss sarūga."

34 Visu to Jēzus runāja uz ļaudīm līdzībās, un bez līdzībām Viņš uz tiem nerunāja,

35 lai piepildītos, ko pravietis runājis, sacīdams: es atdarīšu savu muti līdzībās, es runāšu lietas, kas apslēptas no pasaules iesākuma.-

36 Tad Jēzus, ļaudis atlaidis, iegāja namā un Viņa mācekļi pie Tā piegāja un sacīja: "Izskaidro mums līdzību par nezāli tīrumā."

24. / 7. jūlijs, otrdiena, gavēņa diena.

Kunga Priekšteča un Kristītāja, slavējamā Pravieša Jāņa Piedzimšana.

Visl. Dimskas, Novgorodas Antonija (ap 1224.). Taisno pusaudžu Meņugas, Novgorodas Jēkaba (1569) un Jāņa (1556). Septiņu moc. brāļu: Orentija, Farnākija, Erosa, Firmosa, Firmīna, Kiriaka un Longina (IV).

Rīt. – Lk. 3. lekc. I, 24-25, 57-68, 76, 80.

Lit. – Priekštecim: Rom. 112. lekc. XIII, 11 – XIV,4.

Lk. 1. lekc. I, 1-25, 57-68, 76, 80:

5 Jūdejas ķēniņa Hēroda laikā dzīvoja priesteris no Abija vienības Caharija un viņa sieva no Ārona cilts, vārdā Elizabete.

6 Viņi abi bija taisni Dieva priekšā un staigāja nevainojami visos Tā Kunga baušļos un likumos.

7 Tiem nebija neviena bērna, jo Elizabete bija neauglīga, un abi bija jau labi gados.

8 Bet notika, kad Caharija pēc savas kārtas izpildīja priestera pienākumus Dieva priekšā

9 un pēc priestera paražas viņam pienācās ieiet Tā Kunga namā un kvēpināt,

10 bet viss ļaužu pulks ārā lūdza Dievu kvēpināmā stundā,

11 tad viņam Tā Kunga eņģelis parādījās, stāvēdams kvēpināmā altāra labajā pusē.

12 Caharija, to redzēdams, izbijās, un bailes to pārņēma.

13 Bet eņģelis uz viņu sacīja: "Nebīsties, Caharija, jo tava lūgšana ir paklausīta, un tava sieva Elizabete dzemdēs dēlu, un tu viņa vārdu sauksi: Jānis.

14 Un tev būs prieks un līksmība, un daudzi priecāsies par viņa piedzimšanu.

15 Jo viņš būs liels Tā Kunga priekšā, vīnu un stipru dzērienu viņš nedzers, un Svētais Gars viņu piepildīs jau no mātes miesām.

16 Un daudzus Israēla bērnus viņš atgriezīs pie Tā Kunga, viņu Dieva.

17 Un viņš ies Viņa priekšā Ēlijas garā un spēkā, piegriezdams tēvu sirdis bērniem un neklausīgos taisno domām, sagatavodams Tam Kungam padevīgus ļaudis."

18 Caharija sacīja eņģelim: "Kā es to zināšu? Jo es pats esmu vecs, un mana sieva arī ir jau labi gados."

19 Eņģelis viņam atbildēja: "Es esmu Gabriēls, kas stāv Dieva priekšā, un esmu sūtīts runāt ar tevi un tev pasludināt šo prieka vēsti.

20 Zini, tu tapsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kad šās lietas notiks, tāpēc ka tu neesi ticējis maniem vārdiem, bet savā laikā tie piepildīsies."

21 Un ļaudis gaidīja Cahariju un brīnījās, ka viņš kavējās Dieva namā.

22 Un, kad viņš iznāca, viņš nevarēja uz tiem runāt, un tie noprata, ka viņš Dieva namā bija redzējis parādīšanu, un viņš tiem meta ar roku un palika mēms.

23 Un, kad viņa kalpošanas laiks izbeidzās, viņš aizgāja uz mājām.

24 Un pēc šīm dienām Elizabete, viņa sieva, tapa grūta un nerādījās ļaudīs piecus mēnešus, sacīdama:

25 "To Tas Kungs man darījis; Viņš šīs dienas izraudzījis, lai atņemtu manu negodu ļaužu priekšā."

26 Bet sestajā mēnesī eņģeli Gabriēlu Dievs sūtīja uz Galilejas pilsētu Nacareti

27 pie jaunavas, kas bija saderināta vīram, kam vārds Jāzeps, no Dāvida cilts, un jaunavas vārds bija Marija.

28 Un eņģelis, pie viņas ienācis, sacīja: "Esi sveicināta, tu apžēlotā, Tas Kungs ar tevi!"

29 Bet viņa iztrūkās par viņa valodu un domāja pie sevis: kas tas par sveicienu?

30 Un eņģelis sacīja: "Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva.

31 Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu, un sauksi Viņa vārdu: Jēzus.

32 Tas būs liels, un Viņu sauks par Visuaugstākā Dēlu, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida troni,

33 un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gala."

34 Bet Marija sacīja eņģelim: "Kā tas var notikt? Jo es vīra neapzinos."

35 Tad eņģelis atbildēja un uz to sacīja: "Svētais Gars nāks pār tevi, un Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc Tas, kas no tevis dzims, būs svēts un taps saukts Dieva Dēls.

36 Zini, Elizabete, tava radiniece, savā vecumā arī ir grūta ar dēlu un iet tagad sestajā mēnesī - tā, ko dēvē neauglīgu,

37 jo Dievam nekas nav neiespējams."

38 Bet Marija sacīja: "Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai notiek ar mani pēc tava vārda." Un eņģelis no viņas aizgāja.

39 Un Marija cēlās tanīs pašās dienās un steigšus gāja kalnos uz pilsētu Jūdas novadā.

40 Iegājusi Caharijas namā, viņa sveicināja Elizabeti.

41 Un notika, kad Elizabete Marijas sveicinājumu dzirdēja, tad bērniņš viņas miesās sāka lēkt, un Elizabete tapa Svētā Gara pilna,

42 un viņa stiprā balsī sauca un sacīja: "Tu esi augsti teicama starp sievām, un augsti teicams ir tavas miesas auglis.

43 No kurienes man tas, ka mana Kunga māte nāk pie manis?

44 Redzi, tikko tavas sveicināšanas balss atskanēja manās ausīs, tad bērniņš manās miesās ar līksmību sāka lēkt.

45 Labi tai, kas ir ticējusi, ka tas, ko Dievs licis viņai sacīt, piepildīsies."

46 Un Marija sacīja: "Mana dvēsele slavē To Kungu,

47 un mans gars gavilē par Dievu, manu Pestītāju,

48 jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemumu; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu,

49 jo Varenais lielas lietas pie manis ir darījis, un svēts ir Viņa Vārds,

50 un Viņa žēlastība paliek uz radu radiem pie tiem, kas Viņu bīstas.

51 Viņš darījis varenus darbus ar Savu elkoni un izklīdinājis tos, kas ir lieli savā sirdsprātā.

52 Viņš varenos nogāzis no augstiem troņiem un paaugstinājis zemos.

53 Izsalkušo Viņš pildījis ar labumiem, un bagātos Viņš atstājis tukšus.

54 Viņš gādājis par Savu kalpu Israēlu un pieminējis Savu žēlastību,

55 kā viņš runājis uz mūsu tēviem, uz Ābrahāmu un viņa dzimumu mūžīgi."

56 Marija palika pie tās kādus trīs mēnešus, pēc tam viņa atgriezās atpakaļ savās mājās.

57 Kad Elizabetei laiks pienāca dzemdēt, viņa dzemdēja dēlu.

58 Un viņas kaimiņi un radi, dzirdējuši, ka Tas Kungs lielu žēlastību tai bija parādījis, priecājās līdz ar viņu.

59 Astotajā dienā tie sanāca bērniņu apgraizīt un gribēja to saukt tēva vārdā par Cahariju.

60 Bet viņa māte atbildēja un sacīja: "Nē, to būs saukt Jāni."

61 Tad tie viņai sacīja: "Neviena nav tavos rados, kam tāds vārds."

62 Un tie prasīja ar zīmēm no viņa tēva, kā viņš gribētu, lai to sauktu.

63 Tas, galdiņu prasījis, rakstīja: "Viņa vārds ir Jānis." Par to visi brīnījās.

64 Un tūdaļ viņa mute atdarījās un viņa mēle atraisījās, un tas runāja, Dievu slavēdams.

65 Tad izbailes uzgāja visiem kaimiņiem, un visā Jūdejas kalnājā runāja par šīm lietām.

66 Un visi, kas to dzirdēja, to paturēja sirdī un sacīja: "Kas būs ar šo bērniņu?" Jo Tā Kunga roka bija ar viņu.

67 Un viņa tēvs Caharija tapa Svētā Gara pilns, pravietoja un sacīja:

68 "Slavēts ir Tas Kungs, Israēla Dievs, jo Tas piemeklējis Savus ļaudis un tiem gādājis pestīšanu

69 un mums uzcēlis pestīšanas ragu Sava kalpa Dāvida namā,

70 kā tas sendienās solījis ar Savu svēto praviešu muti:

71 mūs pestīt no mūsu ienaidniekiem un no visu to rokām, kas mūs ienīst,

72 parādīt žēlastību mūsu tēviem un pieminēt Savu svēto derību,

73 un dot mums stipro solījumu, ko Viņš zvērējis mūsu tēvam Ābrahāmam,

74 ka mēs no savu ienaidnieku rokām pestīti, Viņam bezbailīgi kalpotu

75 svētumā un taisnībā Viņa priekšā visas mūža dienas.

76 Un tevi, bērniņ, sauks par Visuaugstākā pravieti, jo tu iesi Tā Kunga priekšā sataisīt Viņam ceļus,

77 dot Viņa ļaudīm pestīšanas atziņu uz grēku piedošanu

78 mūsu Dieva sirsnīgās žēlastības dēļ, ar ko auseklis no augšienes mūs uzlūkojis,

79 lai spīdētu tiem, kas mīt tumsībā un nāves ēnā, un atgrieztu mūsu soļus uz miera ceļu."

80 Un bērniņš auga un garā stiprinājās un bija tuksnesī līdz tai dienai, kad tam bija stāties Israēla ļaužu priekšā.

23. / 6. jūlijs, pirmdiena, gavēņa diena.

6. nedēļa pēc Trijādības.

Dievmātes Vladimiras ikonas piemiņa (svinības iedibinātas par godu Maskavas izglābšanai no hana Ahmata uzbrukuma 1480. g.). Vladimiras svēto kopējā godināšana. Moc. Agripīnas, Romā (253-260).

Taisnā Verkolas Artēmija (1545). Svt. Hermaņa, Kazaņas arhibīsk. (1567), sv. relikviju otrā pārnešana (1714). Moc. Eustohija, Gaija, Provija, Lolija, Urbāna un citu (IV).

Svtmoc. priest. Aleksandra Miropoļska, Aleksija, priest. Pētera Smorodinceva (1918); svtmoc. Mitrofana, Astrahaņas arhibīsk. (1919).

Dievmātes ikonu – Pleskavas Pečoru, saukta «Aizkustinājums» (kr. «Umiļeņije») (1524), Zaoņikejevas (1588), un tā dēvētās «Vārtusargātāja» jeb «Nedziestošā Svece» (1894) ikonas.

Rīt. – 4. Ev. Lk. 112. lekc. XXIV, 1-12. Lit. – Rom. 121. lekc. XVI, 17-24.

Mt. 51. lekc. XIII, 10-23:

10 Un mācekļi piegāja pie Viņa un sacīja: "Kāpēc Tu uz tiem runā līdzībās?"

11 Bet Viņš atbildēja un tiem sacīja: "Jums ir dots zināt Debesu valstības noslēpumus, bet viņiem tas nav dots.

12 Jo, kam ir, tam tiks dots, un tam būs pārpilnība; bet, kam nav, tam tiks atņemts arī tas, kas tam ir.

13 Tāpēc Es uz tiem runāju līdzībās, jo tie redzēdami neredz un dzirdēdami nedzird un nesaprot.

14 Un pie tiem piepildās pravieša Jesajas vārdi, kas saka: ar ausīm jūs dzirdēsit, bet nesapratīsit; skatīdamies jūs skatīsities, bet neredzēsit.

15 Jo šo ļaužu sirds ir apcietināta, un viņu ausis ir nedzirdīgas, un savas acis tie ir aizdarījuši, ka tie ar acīm neredz un ar ausīm nedzird un sirdī nesaprot un neatgriežas, ka Es tos dziedinātu.

16 Bet svētīgas ir jūsu acis, jo tās redz, un jūsu ausis, jo tās dzird.-

17 Jo patiesi Es jums saku: daudzi pravieši un taisnie ir gribējuši redzēt, ko jūs redzat, un nav redzējuši, un dzirdēt, ko jūs dzirdat, un nav dzirdējuši.

18 Tad nu klausaities līdzību par sējēju.

19 Ja kas vārdu par Valstību dzird un nesaprot, tad nāk ļaunais un paņem to, kas viņa sirdī sēts. Šis ir tas, kas sēts ceļmalā;

20 bet, kas uz akmenāju sēts, ir tas, kas vārdu dzird un tūdaļ to ar prieku uzņem;

21 bet viņam nav saknes sevī, un viņš ir nepastāvīgs. Kad uziet bēdas vai vajāšanas vārda dēļ, tad viņš tūdaļ apgrēkojas;

22 bet, kas sēts ērkšķos, ir tas, kas vārdu dzird, un šīs pasaules zūdīšanās un bagātības viltība nomāc vārdu, un viņš nenes augļus;

23 bet, kas sēts labā zemē, ir tas, kas vārdu dzird un saprot, tas tad nes augļus, cits simtkārtīgus un cits sešdesmitkārtīgus, un cits trīsdesmitkārtīgus."

Dievkalpojumu saraksts Debesbraukšanas baznīcā 6.nedēļā pēc Svētās Trijādības no 6.jūlija līdz 12.jūlijam:

8.jūlijs trešdiena- 16:00 vispilsētas dievkalpojums Kristus Piedzimšanas Katedrālē- akafists Vissvētajai Dievadzemdētājai un visnakts dievkalpojums, 9.jūlijs ceturtdiena- 8:30 stundas un Dievišķā Liturģija,

10.jūlijs piektdiena- 18:00 akafistas Vissvētajai Dievadzemdētājai ar aizlūgumu;

11.jūlijs sestdiena- 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija,

17:00 Svētdienas un apustuļu Pētera un Pāvila svētku priekšvakara dievkalpojums;

12.jūlijs Svētdiena - 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija.

#dievkalpojumusaraksts

22. / 5. jūlijs, Svētdienā, gavēņa diena.

5. svētdiena pēc Trijādības. 4. balss.

Svtmoc. Evsēvija, Samosatas bīsk. (380).

Moc. Zenona un Zīnas (304). Moc. Galaktiona un Juliānijas. Svt. Grigorija, Valašas metr. (1834) (Rum.).

Svtmoc. Feodora Smirnova un diak. Gabriēla Arhangeļska (1938).

Dievmātes Korobeiņikovas-Kazaņas ikonas (pārejošas svinības 1. svētdienā pēc 18. jūnija).

Rīt. – 5. Ev. Lk. 113. lekc. XXIV, 12-35.

Lit. – Rom. 103. lekc. X, 1-10.

Mt. 28. lekc. VIII, 28 – IX, 1:

28 Un otrā krastā, gadariešu tiesā pienākot, Viņam nāca pretim no kapiem izgājuši divi ļaunu garu apsēsti; tie bija tik briesmīgi, ka neviens nedrīkstēja pa to ceļu staigāt.

29 Un redzi, tie brēca un sacīja: "Kas mums ar Tevi, Tu Dieva Dēls! Vai Tu esi nācis priekšlaikus mūs mocīt?"

30 Bet tālu no viņiem ganījās liels cūku pulks.

31 Un ļaunie gari Viņam lūdza, sacīdami: "Ja Tu mūs izdzen, tad atļauj mums ieiet cūku pulkā."

32 Un Viņš tiem sacīja: "Eita!" Un tie izgāja un ieskrēja cūku pulkā, un redzi, viss cūku pulks iegāzās no kraujas jūrā un noslīka ūdenī.

33 Un gani bēga, un, pilsētā nonākuši, tie izstāstīja visu, arī kas ar ļauna gara apsēstiem bija noticis.

34 Un redzi, visa pilsēta izgāja Jēzum pretī. Un, kad tie Viņu redzēja, tie Viņu lūdza, lai Tas aizietu no viņu robežām.

1 Un, kad Viņš no kalna nokāpa, daudz ļaužu Viņam sekoja.

21. / 4. jūlijs, sestdiena, gavēņa diena.

Moc. Tarsas Juliāna (ap 305.). Visl. Maksima Grieķa sv. relikviju iegūšana (1996).

Svtmoc. Terentija, Ikonijas bīsk. (I). Visl. priest. Jūlija un diak. Juliāna (V). Moc. Arčila II, Ibērijas ķēniņa (744), un Luarsaba II, Kartalīnas ķēniņa (1622) (Gruz.).

Svtmoc. priest. Jāņa Budrina (1918); visl. Georgija Lavrova apl. (1932); svtmoc. priest. Aleksija Skvorcova, Pāvila Uspenska un Nikolaja Rozanova, visl.moc. Jonas Sankova (1938); moc. Nikitas Suhareva (1942).

Dienas: Rom. 97. lekc. VIII, 14-21. Mt. 30. lekc. IX, 9-13:

9 Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, Viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam un saka uz to: "Nāc Man pakaļ." Un tas cēlās un sekoja Viņam.

10 Un notika, Tam viņa namā pie galda sēžot, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda.

11 Kad farizeji to redzēja, tie sacīja Viņa mācekļiem: "Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?"

12 Bet Viņš, to dzirdēdams, sacīja: "Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem.

13 Bet jūs eita un mācaities, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris. Jo Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus."

20. / 3. jūlijs, piektdiena, gavēņa diena.

Svtmoc. Mefodija, Pataras bīsk. (312). Labt. Vladimiras kņ. Gļeba (sv. Bogoļubovas Andreja dēla) (1175).

Svt. Mīnas, Polockas bīsk. (1116). Svt. Gurija, Kazaņas arhibīsk., sv. relikviju pārnešana (1630). Moc. Innas, Pinnas un Rimmas (I-II). Moc. priest. Aristoklija, diak. Dimitriāna un lasītāja Afanasija (ap 306.). Svt. Leukija apl., Vruntisiopoles bīsk. (V). Taisnā Nikolaja Kavasilas (ap 1397.).

Sv. Nikolaja Florova apl., priest. (1933).

Dievmātes Modenas (Kosinskas) ikonas.

Rom. 120. lekc. XVI, 1-16.

Mt. 50. lekc. XIII, 3-9:

3 Un Viņš uz tiem daudz runāja līdzībās un sacīja: "Redzi, sējējs izgāja sēt.

4 Un, viņam sējot, cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda;

5 un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā tūdaļ uzdīga, tāpēc ka tai nebija dziļas zemes;

6 bet, kad saule uzlēca, tad tā savīta un nokalta, tāpēc ka tai nebija saknes;

7 bet cita iekrita ērkšķos, un ērkšķi uzauga un to nomāca;

8 bet cita krita labā zemē un nesa augļus, cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus.

9 Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird."

19. / 2. jūlijs, ceturtdiena, gavēņa diena.

Ap. Jūdas, Kunga brāļa (ap 80). Svt. Ījaba, Maskavas un visas Krievzemes patriarha (1607). Svt. Jāņa, Šanhajas un Sanfrancisko arhibīsk. (1966).

Visl. Vagas, Šenkurskas Varlaāma (1462). Moc. Zosimas (II). Visl. Paīsija Lielā (V). Visl. Jāņa vientuļnieka (VI). Visl. Hīlendāras Paīsija (XVIII) (Bulg.).

Rīt. – Jņ. 67. lekc. XXI, 15-25.

Lit. – Rom. 118. lekc. XV, 17-29. Mt. 49. lekc. XII, 46 – XIII, 3:

46 Un, Viņam tā uz ļaudīm vēl runājot, redzi, Viņa māte un Viņa brāļi stāvēja ārā un gribēja ar Viņu runāt.

47 Un kāds uz Viņu sacīja: "Redzi, Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā un meklē ar Tevi runāt."

48 Un Viņš atbildēja un sacīja tam, kas Viņam to teica: "Kas ir Mana māte, un kas ir Mani brāļi?"

49 Un, roku izstiepis pār Saviem mācekļiem, Viņš sacīja: "Redzi, Mana māte un Mani brāļi!

50 Jo, kas dara Mana Debesu Tēva prātu, tas ir Mans brālis un Mana māsa, un Mana māte."

1 Tanī dienā Jēzus, no nama izgājis, apsēdās jūras malā.

2 Un daudz ļaužu sapulcējās pie Viņa, tā ka Viņš iekāpa laivā un apsēdās, un visi ļaudis stāvēja krastmalā.

3 Un Viņš uz tiem daudz runāja līdzībās.

18. / 1. jūlijs, trešdiena, gavēņa diena.

Moc. Leontija, Ipātija, un Teodūla (70-79).

Visl. Leontija, Pečoru kanonarha, Tālajās alās (XIV).

Svtmoc. priest. Vasīlija Smirnova, Aleksandra Kruticka, Vasīlija Krilova un Sergija Krotkova, visl.moc. Nikanora Morozkina (1938). Svt. Viktora apl., Glazovas bīsk. (1934), sv. relikviju iegūšana (1997).

Dievmātes Bogoļubovas ikonas (Bogoļubovā Vladimiras apgab.) (1157).

Dievmātes Pjuhticas ikonas ar nosaukumu «Pie avota» parādīšanās atcere (1946).

Rīt. – Lk. 4. lekc. I, 39-49, 56.

Lit. – Rom. 117. lekc. XV, 7-16.

Mt. 48. lekc. XII, 38-45:

38 Tad daži no rakstu mācītājiem un farizejiem atbildēja un uz to sacīja: "Mācītāj, mēs no Tevis gribam kādu zīmi redzēt."

39 Bet Viņš atbildēja un tiem sacīja: "Ļauna un laulības pārkāpēja cilts meklē zīmes; un viņai nekāda cita zīme netiks dota kā vien pravieša Jonas zīme.

40 Jo, kā Jona trīs dienas un trīs naktis bija lielās zivs vēderā, tā arī Cilvēka Dēls būs trīs dienas un trīs naktis zemes klēpī.

41 Ninivieši celsies tiesas dienā pret šo cilti un to pazudinās; jo tie, Jonam sludinot, no grēkiem atgriezās; un redzi, šeit ir vairāk nekā Jona.

42 Ķēniņiene no dienvidiem celsies tiesas dienā pret šo cilti un to pazudinās, jo tā nāca no pasaules gala dzirdēt Salamana gudrību: un redzi, šeit ir vairāk nekā Salamans.

43 Bet, kad nešķīstais gars no cilvēka ir izgājis, tad tas pārstaigā izkaltušas vietas, meklē dusu un to neatrod.

44 Tad tas saka: es atgriezīšos savā namā, no kurienes es izgāju. Un, kad viņš nāk, tad viņš to atrod tukšu, izmēztu un uzpostu.

45 Tad tas noiet un ņem līdzi septiņus citus garus, kas ļaunāki par viņu, un viņi ieiet tur un dzīvo; un pēc tam ar tādu cilvēku top sliktāk, nekā papriekšu bija. Tāpat arī notiks šai ļaunajai ciltij."

17. / 30. jūnijs, otrdiena, gavēņa diena.

Persijas moc. Manuēla, Savēla un Ismaēla (362).

Svtmoc. priest. Averkija Severovostokova (1918); visl. Maksima Popova apl. (1934); moc. Pelagijas Balakirevas (1943).

Rom. 114. lekc. XIV, 9-18.

Mt. 46. lekc. XII, 14-16:

14 Tad farizeji izgāja un sarunājās pret Viņu un nolēma To nogalināt.

15 Bet Jēzus, to nomanīdams, aizgāja no turienes. Un daudz ļaužu gāja Viņam pakaļ, un Viņš tos visus dziedināja.

16 Un Viņš tiem piekodināja par Viņu nevienam nestāstīt,

17 ka piepildītos pravieša Jesajas runātais vārds:

18 redzi, Mans kalps, ko Es izredzējis, un Mans mīļais, pie kā Manai dvēselei labs prāts; Es likšu uz Viņu Savu Garu, un Tas pasludinās tautām tiesu.

Aizlūguma fragments

15. / 28. jūnijs, Svētdiena, gavēņa diena.

4. svētdiena pēc Trijādības.

#aizlūgums

Evaņģēlija lasījums.

15. / 28. jūnijs, Svētdiena, gavēņa diena.

4. svētdiena pēc Trijādības.

#evaņģēlijs

Apustuļu lasījums.

15. / 28. jūnijs, Svētdiena, gavēņa diena.

4. svētdiena pēc Trijādības.

#apustuļi

Dievkalpojumu saraksts Debesbraukšanas baznīcā 5.nedēļā pēc Svētās Trijādības no 29.jūnija līdz 5.jūlijam:

1.jūlijs trešdiena- 18:00 akafists svētītājam Jānim, Šanhajas un Sanfrancisko arhib., ar aizlūgumu un ikonas iesvētīšanu,

3.jūlijs piektdiena- 18:00 akafists Vissvētajai Dievadzemdētājai ar aizlūgumu,

4.jūlijs sestdiena- 8:30 stundas un Dievišķā Liturģija,

17:00 Svētdienas priekšvakara dievkalpojums;

5.jūlijs Svētdiena - 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija.

#dievkalpojumusaraksts

15. / 28. jūnijs, Svētdiena, gavēņa diena.

4. svētdiena pēc Trijādības. 3. balss.

Prav. Amosa (VIII gs. pirms Kr.Piedz.). Svt. Jonas, Maskavas un visas Krievzemes metropolīta (1607).

Svt. Mihaila, pirmā Kijevas metropolīta (X). Visl.moc. Avņežas Grigorija un Kasiāna (1392). Moc. Vita, Modesta un barotājas Kriskentijas (ap 303.). Moc. Kilikijas Dūlosa (305-313). Visl. Ēģiptes Dūlosa, moku cietēja (V). Visl. Stridonas Hieronīma Svētlaimīgā (420). Visl. Sikeotas Teodora, Anastasiopoles bīsk., sv. relikviju pārnešana (ap IX gs.). Labt. lielmoc. Serbijas kņ. Lācara (1389). Svt. Efrēma II, Serbijas patriarha (pēc 1395.). Svētl. Augustīna, Hiponijas bīsk. (430). Pleskavas Pečoru vislīdzīgo tēvu kopējā godināšana (pārejošas svinības 4. svētdienā pēc Trijādības).

Svtmoc. priest. Amosa Ivanova (1919).

Dievmātes Voroņinas ikonas (1518)

Rīt. – 4. Ev. Lk. 112. lekc. XXIV, 1-12.

Lit. – Rom. 93. lekc. VI, 18-23.

Mt. 25. lekc. VIII, 5-13:

5 Bet, kad Viņš iegāja Kapernaumā, viens virsnieks nāca pie Viņa, To lūdza

6 un sacīja: "Kungs, mans kalps guļ mājās triekas ķerts un cieš lielas mokas."

7 Un Jēzus uz to saka: "Es iešu un to darīšu veselu."

8 Bet virsnieks atbildēja un sacīja: "Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāc manā pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels.

9 Jo arī es esmu cilvēks, kas stāv zem valdības, un man ir padoti karavīri; un, kad es vienam no tiem saku: ej! - tad viņš iet, un otram: nāc šurp! - tad tas nāk, un savam kalpam: dari to! - tad tas dara."

10 Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: "Patiesi Es jums saku: ne pie viena Israēlā Es tādu ticību neesmu atradis.

11 Bet Es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu Debesu valstībā.

12 Bet Valstības bērni būs izstumti galējā tumsībā: tur būs kaukšana un zobu trīcēšana."

13 Un Jēzus sacīja virsniekam: "Ej, lai tev notiek, kā tu esi ticējis." Un viņa kalps tapa vesels tanī pašā stundā.

14. / 27. jūnijs, sestdiena, gavēņa diena.

Prav. Eliseja (IX gs. pirms Kr. Piedz.). Svt. Mefodija, Konstantinopoles patriarha (847). Svtmoc. Vladimira, Kijevas metr., sv. relikviju iegūšana (1992).

Labt. Novgorodas un Smoļenskas kņ. Mstislava Drosmīgā, sv. kristībā Georgija (1180). Visl. Mefodija, Pešnošas igumena (1392). Visl. Sumas Eliseja (XV-XVI). Divejevas svēto kopēja godināšana.

Svtmoc. priest. Jāzepa (Josifa) Sikova (1918); svtmoc. priest. Aleksandra Parusņikova, Pāvila Ivanova un diak. Nikolaja Zapoļska (1938).

Prav.: Jēk. 57. lekc. V, 10-20. Lk. 14. lekc. IV, 22-30.

Dienas: Rom. 92. lekc. VI, 11-17. Mt. 26. lekc. VIII, 14-23:

14 Jēzus ienāca Pētera namā un redzēja viņa sievasmāti drudzī guļam.

15 Un Viņš satvēra tās roku, tad drudzis viņu atstāja, un viņa uzcēlās un Tam kalpoja.

16 Un, kad vakars metās, tie atveda pie Viņa daudzus velna apsēstus, un Viņš (ļaunos) garus izdzina ar vārdu un dziedināja visus sērdzīgos,

17 ka piepildītos Jesajas vārdi, kas saka: Viņš uzņēmās mūsu vājības un nesa mūsu sērgas.-

18 Bet, ļaužu pulkus ap Sevi redzēdams, Jēzus pavēlēja pārcelties uz otru krastu.

19 Un viens rakstu mācītājs atnāca un uz Viņu sacīja: "Es Tev sekošu, lai kurp Tu ietu."

20 Un Jēzus tam saka: "Lapsām ir alas, putniem apakš debess ir ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur Savu galvu nolikt."

21 Un kāds cits no Viņa mācekļiem sacīja uz Viņu: "Kungs, atļauj man papriekš noiet un apglabāt savu tēvu."

22 Bet Jēzus uz to saka: "Nāc Man pakaļ, un lai miroņi apglabā savus miroņus."

23 Un Viņš iekāpa laivā, un Viņa mācekļi Tam sekoja.

13. / 26. jūnijs, piektdiena, gavēņa diena.

Moc. Akilīnas (293). Svt. Trifēlija, Levkusijas bīsk. Kiprā (370). Visl. Divejevas Aleksandras (1789).

Visl. Maskavas Andronika (1395) un Savvas (1410). Moc. Antoņinas (284-305). Visl. Annas (826) un viņas dēla Jāņa (IX).

Svtmoc. priest. Aleksija Arhangeļska (1918); moc. Pelagijas Židko (1944).

Rom. 107. lekc. XI, 25-36.

Mt. 44. lekc. XII, 1-8:

1 Tanī laikā Jēzus reiz gāja sabatā caur labību; un Viņa mācekļi bija izsalkuši, un tie sāka vārpas plūkt un ēst.

2 Bet farizeji, to redzēdami, uz Viņu sacīja: "Redzi, Tavi mācekļi dara, ko sabatā nav brīv darīt."

3 Bet Viņš uz tiem sacīja: "Vai jūs neesat lasījuši, ko Dāvids darīja, kad viņš bija izsalcis un viņa pavadoņi?

4 Ka viņš gāja Dieva namā un tie ēda skatāmās maizes, ko nebija brīv ēst ne viņam pašam, ne viņa biedriem, bet vienīgi priesteriem.

5 Jeb vai jūs neesat lasījuši bauslībā, ka priesteri pārkāpj sabatā Dieva namā sabata dienu un ir nevainīgi?

6 Bet Es jums saku: šeit ir kas lielāks par Dieva namu.

7 Bet, kad jūs būtu sapratuši, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris, - tad jūs nebūtu šos nevainīgos nosodījuši.

8 Jo Cilvēka Dēls ir kungs arī pār sabatu."

12. / 25. jūnijs, ceturtdiena, gavēņa diena.

Visl. Onufrija Lielā (IV). Visl. Atona Pētera (734).

Labt. lielkņ. Kašinas Annas sv. relikviju iegūšana (1650) un otrās godināšanas sākums (1909). Visl. Koņevas Arsēnija (1447). Visl. Maļskas, Pleskavas Onufrija (1492). Visl. Pertominskas, Solovku Vasiāna un Jonas (1561). Visl. Vologdas Onufrija un Auksentija (XV-XVI). Visl. Komeļas Stefana, Ozerskas klostera igumena (1542). Visl. Jāņa, Andreja, Hēraklemona un Teofila, Ēģiptes tuksneša vientuļnieku (IV).

Rom. 106. lekc. XI, 13-24.

Mt. 43. lekc. XI, 27-30:

27Mans Tēvs man visu atdevis. Un neviens nepazīst Dēlu kā tikai Tēvs; un neviens nepazīst Tēvu kā tikai Dēls, un kam Dēls grib to atklāt.

28Nāciet pie manis visi, kas pūlaties un esat apgrūtināti! Es jūs atspirdzināšu.

29Ņemiet manu jūgu uz sevis un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi; un jūs atradīsiet mieru savām dvēselēm.

30Jo mans jūgs ir tīkams, un mana nasta viegla.

11. / 24. jūnijs, otrdiena, gavēņa diena.

Apustuļu Bartolomeja un Barnabas (I).

Visl. Vetlugas Barnabas (1445). Visl. Novotoržas Efrēma sv. relikviju pārnešana (1572).

Dievmātes ikonas «Patiesi Pienākas» («Žēlojošā») (X).

Rīt. – Jņ. 67. lekc. XXI, 15-25.

Lit. – Rom. 105. lekc. XI, 2-12.

Mt. 42. lekc. XI, 20-26:

20 Tad Viņš iesāka norāt tās pilsētas, kur Viņa brīnumi visvairāk bija notikuši, ka tās no grēkiem neatgriezās.

21 "Vai tev, Horacina! Vai tev, Betsaida! Jo, kad Tirā vai Sidonā būtu tādi brīnumi notikuši, kas pie jums notika, tad tie jau sen būtu grēkus nožēlojuši maisos un pelnos.

22 Bet Es jums saku: Tirai un Sidonai vieglāk būs soda dienā nekā jums.

23 Un tu, Kapernauma, vai tu nebiji līdz debesīm paaugstināta? Tu līdz ellei tiksi nogāzta; jo, ja Sodomā tādi brīnumi būtu notikuši, kas notika tevī, tad tā stāvētu vēl šodien.

24 Bet Es jums saku: Sodomas zemei būs vieglāk tiesas dienā nekā tev."

25 Tanī pašā laikā Jēzus iesāka runāt un sacīja: "Es Tev pateicos, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudriem un prātniekiem, un tās esi zināmas darījis bērniem.

26 Patiesi, Tēvs, jo tā Tavs labais prāts ir noticis Tavā priekšā.

10. / 23. jūnijs, otrdiena, gavēņa diena.

Svtmoc. Timoteja, Prusas bīsk. (361-363). Svt. Vasīlija, Rjazaņas bīsk., sv. relikviju iegūšana (1609). Svt. Jāņa, Toboļskas metr. (1715). Svtmoc. Mitrofana un daudzu mocekļu ar viņu (1900).

Visl. Siluāna, Pečoru shimas mūka, Tālajās alās (XIII-XIV). Moc. Aleksandra un jaunavas Antoņinas (ap 313.). Visl. Antiohijas Teofana (363). Svt. Vasiāna, Laudijas bīsk. (409). Visl. Tamāras Mardžanovas, apl. (1936) (Gruz.).

Visl. Siluāna, Pečoru shimas mūka, Tālajās alās (XIII-XIV). Moc. Aleksandra un jaunavas Antoņinas (ap 313.). Visl. Antiohijas Teofana (363). Svt. Vasiāna, Lavdijas bīsk. (409).

Svtmoc. priest. Timofeja Uļjanova (1940).

Rīt. – Jņ. 35. lekc. (no vidus) X, 1-9. Lit. – Rom. 104. lekc. X, 11 – XI, 2. Mt. 41. lekc. XI, 16-20:

16 Bet kam Es šo cilti līdzināšu? Tā ir līdzīga bērniem, kas sēd tirgus laukumā un uzsauc saviem biedriem,

17 sacīdami: mēs jums stabulējām, un jūs nedejojāt; mēs jums sēru dziesmas dziedājām, un jūs neraudājāt.

18 Jo Jānis atnāca, viņš ne ēda, ne dzēra; un tie saka: viņam ir ļauns gars.

19 Cilvēka Dēls atnāca, Viņš ēd un dzer; un tie saka: redzi, kāds negausis un vīna dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs, - un gudrība attaisnojas ar saviem darbiem."

20 Tad Viņš iesāka norāt tās pilsētas, kur Viņa brīnumi visvairāk bija notikuši, ka tās no grēkiem neatgriezās.