Šī grāmata ir vēsturisks pētījums, kas atklāj Pareizticīgās Baznīcas vēsturi Latvijas teritorijā no kristietības pirmsākumiem līdz pat XIX gadsimtam. Tajā izskaidrota pareizticības ienākšana Latvijā, tās saistība ar Bizantijas kultūru un Krievzemes kristīgo misiju, kā arī konflikti ar Rietumu kristietības virzieniem — katoļiem un vēlāk luterāņiem. Autors īpaši uzsver, ka pareizticība Latvijā ienāca miermīlīgā ceļā, bez spaidu metožu pielietošanas.

Darbs arī izseko latviešu tautas garīgās dzīves attīstībai pēc Livonijas iekarošanas, atklājot, kā svešzemju kundzība iznīcināja senās ticības formas un ierobežoja vietējo garīgo brīvību. Tomēr, neraugoties uz vajāšanām, pareizticība nepazuda, saglabājās Rīgā, Jēkabpilī un citviet, kur vēlāk Pētera Lielā laikā tā piedzīvoja atdzimšanu.

Grāmata ir nozīmīga kā avots Latvijas pareizticības vēstures izpratnei, īpaši tās sākotnējiem posmiem, kad pareizticīgo garīgā kultūra ietekmēja latviešu valodu, reliģiskos jēdzienus un tautas pasaules uzskatu. Tā ir būtiska arī mūsdienu lasītājam, kurš vēlas izprast Baznīcas lomu Latvijas vēsturē un garīgajā identitātē.