Pareizticīgās Baznīcas lūgšanās un dievkalpojumos ļoti liela loma ir psalmiem, un tie  lielā mērā nosaka garīgās dzīves veidu. Daudzi lasa psalmus ikdienu un saņem lielu garīgu labumu. Aizlūdzot par mirušajiem, dzīvajiem un dažādos dzīves apstākļos, lasām psalmus ar tiem pievienotām lūgšanām un līdz ar to paši sev saņemam garīgu stiprinājumu un pamācību. Svēto psalmu vārdi ienāk dvēseles dzīlēs un atklāj mums to, ko mēs neredzam sevī, palīdz izprast nastu, kas mūs apgrūtina.

Pareizticīgās Baznīcas kanoniskais teksts balstīts Septuagintā – sengrieķu valodā 70 tulkotāju radītā Vecās Derības tulkojumā, kas tapis III-II gs. p.m.ē.

Grāmatas nosaukums ir cēlies no sengrieķu tradīcijas, kas izmanto psalmu un psalmu grāmatas nosaukumos desmitstīgu mūzikas instrumenta nosaukumu. Šo mūzikas instrumentu izmantoja Dāvids, dziedot savus psalmus.

Grāmata satur priekšvārdu, psalmus ar zemteksta komentāriem, kārtību, kā jālasa psalmus par mirušajiem, par dzīvajiem un dažādos dzīves apstākļos.