6. / 19. septembris, sestdiena

Erceņģeļa Mihaila brīnuma, kas notika Honehā (Kolosā), atcere (IV). Moc. Eudoksija, Zenona un Makārija (311-312).

Visl. Arhipa (IV). Moc. Romila un ar viņu daudzu citu (107-115). Svtmoc. Kirila, Gortinas bīsk. (III-IV). Moc. Kiriaka, priest. Fausta, diak. Aviva un 11 mocekļu ar viņiem (ap 250.). Visl. Dāvida (VI).

Svtmoc. priest. Dimitrija Spasska (1918); svtmoc. priest. Konstantīna Bogoslovska, Jāņa Pavlovska un Vsevoloda Poteminska (1937).

Dievmātes Kijevas Bratskas (1654) un Arapetas ikonu.

Erceņģelim: Ebr. 305. lekc. II, 2-10. Lk. 51. lekc. X, 16-21.

Dienas: 1. Kor. 146. lekc. X, 23-28. Mt. 101. lekc. XXIV, 34-44:

34 Patiesi Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms tas viss notiek.

35 Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nekad nezudīs.

36 Bet dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs.

37 Jo, kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.

38 Jo, tā kā tanīs dienās priekš ūdens plūdiem tie rija un plītēja, precējās un devās laulībā līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā,

39 un tie nenāca pie saprašanas, tiekāms plūdi nāca un aizrāva visus, tāpat būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.

40 Tad divi būs laukā, vienu pieņems, otru atmetīs.

41 Divas mals dzirnavās, vienu pieņems, otru atmetīs.

42 Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs nāk.

43 Bet to saprotiet: ja nama kungs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad tas paliktu nomodā un neļautu ielauzties savā namā.

44 Tāpēc esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tanī stundā, kuru jūs nedomājat.

Svētais pravietis Zaharija un svētā taisnā Elizabete

Svētais pravietis Zaharija un svētā taisnā Elizabete bija svētā Pravieša, Priekšteča un Kunga Kristītāja Jāņa vecāki . Viņi cēlušies no Ārona dzimtas: Svētais Zaharija, Barahija dēls, bija priesteris Jeruzalemes templī, un Svētā Elizabete bija Svētās Annas , Vissvētākās Dievmātes mātes, māsa. Taisnie laulātie, "nevainojami staigājot visos Tā Kunga baušļos" (Lūkas 1:5-25), cieta no neauglības, kas Vecās Derības laikos tika uzskatīts par lielu Dieva sodu. Reiz, kalpojot templī, Svētais Zaharija saņēma ziņu no eņģeļa, ka viņa vecā sieva dzemdēs viņam dēlu, kurš "būs liels Tā Kunga acīs" (Lūkas 1:15) un "ies Viņa priekšā Elijas garā un spēkā" (Lūkas 1:17). Zaharija šaubījās par šī pravietojuma piepildīšanos un par savu neticību tika sodīts ar mēmumu. Kad taisnīgā Elizabete dzemdēja dēlu, viņa, Svētā Gara iedvesmota, paziņoja, ka zīdainim dos vārdu Jānis, lai gan nevienam viņu ģimenē nekad nebija dots šāds vārds. Kad viņam jautāja, arī taisnais Zaharija uz plāksnītes uzrakstīja vārdu Jānis. Tūlīt viņam atgriezās runas dāvana, un, piepildīts ar Svēto Garu, viņš sāka pravietot par savu dēlu kā Tā Kunga Priekšteci.

Kad ļaunais ķēniņš Hērods no austrumu gudrajiem dzirdēja par Mesijas dzimšanu, viņš nolēma nogalināt visus zīdaiņus, kas jaunāki par diviem gadiem, Betlēmē un apkārtnē, cerot, ka jaundzimušais Mesija būs starp viņiem. Hērods labi zināja par pravieša Jāņa neparasto dzimšanu un gribēja viņu nogalināt, baidoties, ka viņš ir jūdu ķēniņš. Bet taisnā Elizabete paslēpās ar zīdaini kalnos. Slepkavas visur meklēja Jāni. Redzot savus vajātājus, taisnā Elizabete asarām acīs lūdza Dievu par pestīšanu, un kalns nekavējoties pašķīrās, paslēpjot viņu un zīdaini no vajātājiem. Šajās traģiskajās dienās svētais Zaharija veica savu maiņu Jeruzalemes templī. Hēroda sūtītie karavīri veltīgi centās no viņa uzzināt viņa dēla atrašanās vietu. Pēc tam, pēc Hēroda pavēles, viņi nogalināja svēto pravieti starp altāri un upurvietu (Mateja 23:35). Taisnā Elizabete nomira 40 dienas pēc sava vīra, un svētais Jānis, Kunga sargāts, palika tuksnesī līdz savai parādīšanās dienai Izraēla tautai.

5. / 18. septembris, piektdiena, gavēņa diena.

Prav. Zaharijas un taisnās Elizabetes, sv. Jāņa Priekšteča vecāku (I).

Visl. moc. igum. Brestas Afanasija (1648).

Labt. kņ. Gļeba, sv. kristībā Dāvida, nogalināšana (1015). Moc. Fefaila un viņa māsas Fīvijas (98-138). Moc. Sarvila. Moc. Raisas (Iraīdas) (ap 308.). Moc. kareivju Juventīna un Maksima, Antiohijā (361-363). Moc. Urbāna, Feodora un Medimna, un ar viņiem 77 vīru no baznīcas kārtas, kas cietuši Nikomīdijā (370). Moc. Audija (Avida) Persijā (V).

Moc. Evfīmija Kočeva (1937). Visl. Aleksandra Urodova apl. svēto relikviju iegūšana (2001).

Dievmātes Oršanskas ikonas (1631).

Ef. 217. lekc. I, 7-17.

Mk. 32. lekc. VIII, 1-10:

1 Tanīs dienās, kad tur daudz ļaužu bija un tiem nebija ko ēst, Jēzus aicināja Savus mācekļus pie Sevis un uz tiem sacīja:

2 "Mana sirds iežēlojas šo ļaužu dēļ, jo tie jau trīs dienas pie Manis palikuši un tiem nav ko ēst.

3 Un, kad Es tos neēdušus atlaidīšu uz mājām, tie ceļā nonīks badā; un daži no tiem ir nākuši no tālienes."

4 Un Viņa mācekļi Viņam atbildēja: "Kas šos ar maizi var paēdināt še tuksnesī?"

5 Un Viņš tiem jautāja: "Cik jums ir maizes?" Tie sacīja: "Septiņas."

6 Un Viņš ļaudīm pavēl pie zemes apmesties. Un Viņš ņēma tās septiņas maizes un pateicās, pārlauza tās un deva Saviem mācekļiem, lai tās liek priekšā; un tie lika tās ļaudīm priekšā.

7 Tiem bija arī mazums zivtiņu; un, pateicību sacījis, Viņš pavēlēja arī tās likt priekšā.

8 Bet tie ēda un paēda un pielasīja ar atlikušām druskām septiņus grozus.

9 Un to bija kādi četri tūkstoši. Un Viņš tos atlaida.

10 Un tūdaļ Viņš iekāpa laivā ar Saviem mācekļiem un nāca Dalmanutas tiesā.

Svētītāja Feofana Vientuļnieka domas par dienas Evaņģēlija lasījumu.:

(Ef. 1:1–9; Mk. 7:24–30)

Kas pamudināja sirofeniķieti vērsties pie Kunga un tik neatlaidīgi lūgt? Viņas iesakņojusies pārliecība. Viņa bija pārliecināta, ka Glābējs spēj dziedināt viņas meitu, un viņa nāca pie Viņa. Viņa bija pārliecināta, ka Viņš neatstās viņas lūgumu neizpildītu, un viņa nekad nepārstāja lūgt. Pārliecība ir visa mūža, audzināšanas, pašreizējo domu, iespaidu no apkārtējās vides, no pieredzētajām mācībām un dažādiem dzīves notikumiem un aktivitātēm summa. Visa šī ietekmē prāts darbojas un nonāk pie noteiktas pārliecības. Ir svarīgi atcerēties, ka Dieva patiesība ir visur, un no visurienes tā iespiežas cilvēka dvēselē. Patiesība slēpjas cilvēka sirdī; Dieva patiesība ir ietverta visā radībā; Dieva patiesība ir cilvēka paražās un morālē; tā lielākā vai mazākā mērā ir klātesoša arī mācībās. Bet visur ir arī nepatiesība. Tas, kas ir no patiesības, krāj patiesību un ir piepildīts ar patiesām, glābjošām pārliecībām. Un tas, kas nav no patiesības, krāj melus un ir piepildīts ar nepatiesiem uzskatiem un destruktīviem maldiem. Vai cilvēks ir no patiesības vai nē — katram cilvēkam jāizlemj pašam, bet tikmēr Dieva tiesa gaida visus...

4. / 17. septembris, ceturtdiena

Svtmoc. Vavila, Lielās Antiohijas bīsk., un ar viņu trīs pusaudžu: Urbāna, Prilediāna, Epolonija un viņu mātes Hristodūlas (251). Pravieša Mozus, kas Dievu redzēja (1531. g. pirms Kr. Piedz.).

Svt. Joasafa, Belgorodas bīsk. sv. relikviju iegūšana (1911).

Svt. Mitrofana, Voroņežas bīsk., sv. relikviju otrā atrašana (1964) un pārnešana (1989). Voroņežas metropolijas svēto kopēja godināšana. Visl.moc. Parfēnija, Kiziltašas klostera igumena (1867).

Moc. Hermionijas, ap. diak. Filipa meitas (ap 117.). Moc. Nikomīdijas Vavila, un ar viņu 84 pusaudžu (IV). Moc. Teodora, Miāna, Juliāna un Kiona (305-311). Svtmoc. Pētera, Dabro-Bosnijas metr. (1941) (Serbu).

Svtmoc. Grigorija, Šliselburgas bīsk., Sergija, Narvas bīsk., priest. Pāvila Vasiļevska, Jāņa Vasiļevska, Nikolaja Ļebedeva, Nikolaja Sretenska, Jāņa Romaškina, Nikolaja Hvoščeva, Aleksandra Nikoļska, Pētera Ļebedinska, Mihaila Bogorodska un Elijas Izmailova, visl.moc. Stefana Kuskova, moc. Vasīlija Ježova, Pētera Lonskova, Stefana Mitjuškina un Aleksandra Blohina (1937); moc. Helēnas Černovas (1943).

Dievmātes ikonas, sauktas «Nesadegošais Krūms» (1680).

Ef. 216. lekc. I, 1-9.

Mk. 30. lekc. VII, 24-30:

24 Un no turienes cēlies Viņš nogāja uz Tiras robežām. Un, kādā namā iegājis, Viņš gribēja, lai neviens to nemanītu; bet nevarēja palikt apslēpts.

25 Bet kāda sieva, kuras meitiņai bija nešķīsts gars, par Viņu dzirdējusi, tūliņ nāca un nometās pie Viņa kājām.

26 Bet šī sieva bija grieķiete, dzimusi sirofeniķiete, un lūdza Jēzu, lai Viņš izdzītu ļauno garu no viņas meitas.

27 Un Viņš tai sacīja: "Lai papriekš bērni top paēdināti, jo neklājas maizi atņemt bērniem un sunīšiem mest priekšā."

28 Bet viņa atbildēja un Tam sacīja: "Tā gan ir, Kungs; bet tomēr sunīši ēd apakš galda no bērnu druskām."

29 Un Viņš uz to sacīja: "Šī vārda dēļ ej! Ļaunais gars ir izgājis no tavas meitas."

30 Un, nogājusi savās mājās, viņa atrada meitiņu gultā guļam, un ļaunais gars bija izgājis.

3. / 16. septembris, trešdiena, gavēņa diena.

Svtmoc. Anfīma, Nikomēdijas bīsk., un ar viņu moc. Feofila diak., mocekļu Doroteja, Mardonija, Migdonija, Pētera, Indisa, Gorgonija, Zenona, jaunavas Domnas un Eufīmija (302). Visl. Feoktista, sv. Eufīmija Lielā līdzgavētāja (467). Svētl. Jāņa Matainā, Kristus dēļ neprātīgā, Rostovas brīnumdarītāja (1580).

Sv. diakones Fīvijas (I). Moc. Vasilisas, Nikomīdijā (309). Svtmoc. Aristiona, Sīrijas bīsk. Aleksandrijā (ap 167.) Svt. Joannīkija II, Serbijas patriarha (1354).

Svtmoc. Pimena, Verņenas bīsk., priesteru Sergija Fenomenova, Vasīlija Kolmikova, Filipa Šacka, Vladimira Dmitrijevska, visl.moc. Melētija Golokolosova (1918); svtmoc. priest. Vasīlija Krasivska, Parfēnija Krasivska (1919); svtmoc. priest. Andreja Daļņikova, Feofana Sokolova (1920); svtmoc. priest. Vladimira Sadovska, Mihaila Suškova (1921); svtmoc. priest. Nikolaja Suščevska (1923); svtmoc. priest. Eufīmija Krugoviha un ar viņu 4 moc. (1924); svtmoc. priest. Romāna Marčenko (1929); svtmoc. priest. Aleksija Zinovjeva, Elijas Bažanova (1937).

Dievmātes Pisīdijas ikonas (VI).

Gal. 214. lekc. VI, 2-10.

Mk.29. lekc. VII, 14-24:

14 Un, ļaudis atkal pieaicinājis, Viņš tiem sacīja: "Klausait Mani visi un saprotiet.

15 Nekas cilvēku nevar apgānīt, kas no ārienes tanī ieiet, bet, kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku."

16 Kam ausis ir dzirdēt, tas lai dzird.

17 Un, kad Viņš aizgāja no ļaudīm namā, Viņa mācekļi vaicāja pēc šās līdzības.

18 Un Viņš tiem saka: "Vai arī jūs esat tādi nesaprašas? Vai jūs nesaprotat, ka nekas, kas no ārpuses ieiet cilvēkā, viņu nevar apgānīt?

19 Jo tas neiet viņa sirdī, bet vēderā, un iziet laukā." Tā Viņš atzina par šķīstu katru barību.

20 Bet Viņš sacīja: "Kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku.

21 Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet ļaunas domas, nešķīstība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana,

22 mantkārība, blēdība, viltība, ienaidība, skaudība, Dieva zaimošana, lepnība, vieglprātība.

23 Viss tāds ļaunums iziet no iekšienes un apgāna cilvēku."

24 Un no turienes cēlies Viņš nogāja uz Tiras robežām. Un, kādā namā iegājis, Viņš gribēja, lai neviens to nemanītu; bet nevarēja palikt apslēpts.

2. / 15. septembris, otrdiena

Moc. Mamanta (275), viņa tēva Teodota un mātes Rufīnas (III). Visl. Jāņa gavētāja, Konstantinopoles patriarha (595). Visl. Pečoru Antonija (1073) un Feodosija (1074).

Visl. Totēmas Feodosija sv. relikviju iegūšana (1796). 3628 Nikomīdijas mocekļu piemiņa (III-IV).

Svtmoc. Barsanufija, Kirilovas bīsk., un ar viņu priest. Jāņa Ivanova, visl.moc. Feraponta klostera igumenes Serafimas Suļimovas un moc. Anatolija Baraškova, Nikolaja Burlakova, Mihaila Trubņikova un Filipa Mariševa, svtmoc. Damaskīna, Starodubas bīsk., un ar viņu priesteru Eufīmija Gorjačeva, Jāņa Smoļičeva, Jāņa Meļņičenko, Vladimira Morinska, Viktora Basova, Feodota Šatohina, Pētera Novoseļska, Stefana Jaroševiča (1937); svtmoc. Hermaņa, Vjazņikovas bīsk., priest. Stefana Jermoļina un moc. Pāvila Jeļkina (1937).

Dievmātes Kalugas ikonas (1771).

Gal. 211. lekc. IV, 28 – V, 10.

Mk. 27. lekc. VI, 54 – VII, 8:

54 Un, kad tie no laivas izkāpa, tad ļaudis Viņu tūdaļ pazina

55 un apstaigāja visu to apgabalu, un sāka nest slimos uz gultām turp, kur tie dzirdēja Viņu esam.

56 Un, kur Viņš iegāja miestos vai pilsētās, vai ciemos, tur tie neveselos nolika tirgus laukumos un Viņu lūdza, ka tikai Viņa drēbju vīli varētu aizskart; un, cik Viņu aizskāra, tie kļuva veseli.

1 Un pie Viņa sapulcējās farizeji un kādi no rakstu mācītājiem, kas bija atnākuši no Jeruzālemes.

2 Un, redzēdami kādus no Viņa mācekļiem netīrām, tas ir, nemazgātām, rokām maizi ēdam, -

3 jo farizeji un visi jūdi neēd, ja tie rokas nav mazgājuši, vecaju likumus turēdami

4 un, no tirgus nākot, tie neēd, ja tie nav mazgājušies, un vēl ir daudz, ko tie uzņēmušies turēt, dzeramu kannu un krūžu un vara trauku mazgāšanu, -

5 tad farizeji un rakstu mācītāji Viņam vaicā: "Kāpēc Tavi mācekļi nedzīvo pēc vecaju likumiem, bet maizi ēd nemazgātām rokām?"

6 Bet Viņš uz tiem sacīja: "Pareizi Jesaja par jums, liekuļiem, ir pravietojis, kā ir rakstīts: šī tauta godā ar lūpām Mani, bet viņu sirds ir tālu no Manis.

7 Bet tie Mani velti cienī, mācīdami tādas mācības, kas ir cilvēku pavēles.

8 Jo, Dieva bausli atmetuši, jūs turat cilvēku likumus."

Septembris (pēc Juliāna kalendāra)

Indikta sākums – Baznīcas jaunais gads

Tropārs, 2. balss

Visas radības Cēlāj, laikus un gadus Savā varā Likušais, svētī Savvas labestības gadu, Kungs, mierā Savu draudzi uzturot, Dievadzemdētājas lūgšanu dēļ, un atpestī mūs.

Kondaks, 2. balss

Augstumos Dzīvojošais, Kristu Valdniek, visa redzamā un neredzamā Radītāj un Dibinātāj, dienas un naktis, laikus un gadus Radījušais, svētī tagad gada vaiņagu, mierā Savu draudzi, Savus ļaudis sargā un uzturi, Daudzžēlīgais.

1. / 14. septembris, pirmdiena

Visl. Simeona, torņa askēta (459), un viņa mātes Martas (ap 428.).

Persijas moc. diak. Aifala (380). 40 moc. jaunavu gavētāju un svtmoc. Amūna diakona, viņu skolotāja, (IV). Moc. Kallistas un viņas brāļu moc. Eboda un Hermogēna (309). Taisnā Jēzus Navīna dēla (XVI gs. pirms Kr. Piedz.). Visl. Dionīsija Mazā (pirms 556.) (Rum.).

Visl.moc. Tatjanas Gribkovas, moc. Natālijas Kozlovas (1937).

Vissvētās Dievadzemdētājas kopēja godināšana Miasinas klosterī (par godu Viņas ikonas atrašanai) (864). Dievmātes Čerņigovas Ģetzemanes (1869), Aleksandrijas un Augustovas (1914) ikonu, kā arī Dievmātes ikonas «Vissvētlaimīgā» (Kazaņā).

Baznīcas jaunajam gadam: 1. Tim. 282. lekc. II, 1-7.

Lk. 13. lekc. IV, 16-22:

16 Tā Viņš nonāca Nacaretē, kur Viņš bija uzaudzis, un pēc Sava ieraduma Viņš sabata dienā iegāja sinagogā. Viņš piecēlās, lai lasītu.

17 Viņam pasniedza pravieša Jesajas grāmatu. Grāmatu atverot, Viņam gadījās tā vieta, kur bija rakstīts:

18 "Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā

19 un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu."

20 Un, grāmatu aizvēris, Viņš to atdeva sulainim un apsēdās. Un visi, kas bija sinagogā, vērsa savus skatus uz Viņu.

21 Un Viņš iesāka uz tiem runāt: "Šodien šis jūsu ausīm dzirdētais raksts ir piepildīts."

22 Un visi Viņam piebalsoja un brīnījās par žēlastības vārdiem, kas nāca pār Viņa lūpām, un sacīja: "Vai šis nav Jāzepa dēls?"

Dievkalpojumu saraksts Debesbraukšanas baznīcā 16.nedēļā pēc Trijādības Svētkiem

no 14.septembra līdz 20.septembrim:

16.septembris trešdiena- 18:00 akafists svētmoceklim Rīgas Jānim ar aizlūgumu,

18.septembris piektdiena- 18:00 akafists Vissvētajai Dievadzemdētājai ar aizlūgumu;

19.septembris sestdiena- 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija,

17:00 Svētdienas priekšvakara dievkalpojums;

20.septembris Svētdiena - 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija.

31. / 13. septembris, svētdiena.

15. svētdiena pēc Trijādības. 6. balss.

Vissvētās Dievadzemdētājas godājāmās jostas nolikšana (395-408).

Labtic. kņ. Pētera, mūku kārtā Dāvida, un kņ. Fevronijas, mūķenes kārtā Eufrosinijas, Muromas brīnumdarītāju, relikviju pārnešana (1992) (pārejošas svinības svētdienā pirms 6. septembra).Dievišķajā liturģijā trīskāršajā ektēnijā tiek pievienoti īpaši lūgumi. Pēc liturģijas tiek lasīta lūgšana svētajiem labticīgajiem Muromas Pēterim un Fevronijai.

Svtmoc. Kipriāna, Kartāgas bīsk. (258). Svt. Genādija, Konstantinopoles patriarha (471). Ņižegorodas metropolijas svēto kopēja godināšana (pārejošas svinības 1. svētdienā pēc 26. augusta). Saratovas svēto kopēja godināšana (pārejošas svinības 31. augustam tuvākajā svētdienā). Jasenovacas jaunmocekļu kopējā godināšana (1941-1944) (Serbu).

Svtmoc. priest. Aleksandra Ļubimova un diak. Vladimira Dvinska (1918); svtmoc. priest. Mihaila Kosuhina un Mirona Ržepika (1937); svtmoc. priest. Dimitrija Smirnova (1938).

Rīt. – Lk. 4. lekc. I, 39-49, 56.

Lit. – 2. Kor. 176. lekc. IV, 6-15.

Mt. 92. lekc. XXII, 35-46:

35 un viens no tiem, bauslības mācītājs, kārdinādams Viņam jautāja un sacīja:

36 "Mācītāj, kurš ir augstākais bauslis bauslībā?"

37 Bet Jēzus tam sacīja: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta.

38 Šis ir augstākais un pirmais bauslis.

39 Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.

40 Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši."

41 Kad farizeji bija sapulcējušies, Jēzus tiem jautāja un sacīja:

42 "Kā jums šķiet? Kristus, kā dēls Viņš ir?" Tie Viņam saka: "Dāvida."

43 Viņš tiem sacīja: "Kā tad Dāvids Viņu garā sauc par Kungu, sacīdams:

44 Tas Kungs sacīja uz manu Kungu: sēdies pie Manas labās rokas, tiekāms Es lieku Tavus ienaidniekus par pameslu Tavām kājām. -

45 Ja nu Dāvids sauc Viņu par Kungu, kā tad Tas var būt viņa dēls?"

46 Un neviens nevarēja Viņam atbildēt neviena vārda, un no tās dienas arī neviens nedrīkstēja vairs Viņam ko jautāt.

29. / 11. septembris, piektdiena, gavēņa diena.

Kunga Priekšteča, Kristītāja un Pravieša Jāņa galvas nociršana.

Rīt. – Mt. 57. lekc. XIV, 1-13.

Lit. – Ap. d. 33. lekc. XIII, 25-32. Mk. 24. lekc. VI, 17-23:

14 Un ķēniņš Hērods to dzirdēja, jo Viņa Vārds bija tapis zināms, un sacīja, ka Jānis Kristītājs esot uzmodināts no miroņiem un tādēļ Viņā tādi brīnuma spēki darbojoties.

15 Bet citi sacīja: "Viņš ir Ēlija." Un citi sacīja: "Viņš ir pravietis, kā viens no praviešiem."

16 Bet Hērods, to dzirdējis, sacīja: "Jānis, kam es galvu nocirtu, uzcēlies no miroņiem."

17 Jo tas pats Hērods bija sūtījis un licis Jāni apcietināt un saistīt cietumā Hērodijas, sava brāļa Filipa sievas, dēļ; jo viņš to bija apprecējis.

18 Bet Jānis Hērodam bija sacījis: "Tev neklājas, ka tev ir tava brāļa sieva."

19 Un Hērodija viņu ienīda un gribēja nokaut, bet nevarēja.

20 Jo Hērods Jāni bijās, zinādams viņu esam taisnu un svētu vīru, un viņu sargāja, un, viņu dzirdēdams, tas bieži kļuva domīgs un tomēr labprāt viņu klausījās.

21 Un gadījās izdevīga diena, kad Hērods savā dzimšanas dienā saviem lielkungiem un virsniekiem, un augstākajiem vīriem Galilejā rīkoja dzīres.

22 Un Hērodijas meita ienākusi dejoja un labi patika Hērodam un tiem, kas līdz pie galda sēdēja. Tad ķēniņš sacīja meitenei: "Lūdz no manis, ko gribēdama, es tev to došu."

23 Un viņš tai zvērēja: "Ko tu no manis lūgsi, to es tev došu, līdz pat pusei no manas valsts."

24 Bet viņa, ārā izgājusi, sacīja savai mātei: "Ko lai es lūdzu?" Bet tā sacīja: "Jāņa Kristītāja galvu."

25 Un tūdaļ viņa gāja steigšus iekšā pie ķēniņa, lūdza un sacīja: "Es gribu, ka tu man tūlīt dod bļodā Jāņa Kristītāja galvu."

26 Un ķēniņš ļoti noskuma; tomēr zvēresta un to dēļ, kas pie galda sēdēja, tas negribēja viņu atraidīt.

27 Un ķēniņš tūdaļ sūtīja bendi un pavēlēja atnest viņa galvu.

28 Un tas nogājis viņam cietumā nocirta galvu un atnesa viņa galvu bļodā, un deva to meitenei, un meitene to deva savai mātei.

29 Un, kad viņa mācekļi to dzirdēja, tad tie nāca un paņēma viņa miesas un tās ielika kapā.

30 Un apustuļi sapulcējās pie Jēzus un Tam stāstīja visu, ko tie bija darījuši un ko tie bija mācījuši.

31 Un Viņš tiem saka: "Nāciet vieni paši savrup kādā vientuļā vietā un atpūtieties maķenīt." Jo daudz bija, kas nāca un gāja, un tiem nebija vaļas ne ēst.

32 Un tie laivā aizbrauca savrup uz kādu tukšu vietu.

28. / 10. septembris, ceturtdiena

Visl. Mozus Murīna (ap 400.).

Visl. Počajevas Ījaba sv. relikviju iegūšana (1659).

Visu Tālajās alās (visl. Feodosija) dusošo Kijevas Pečoru vislīdzīgo tēvu kopējā godināšana. Visl. Kripecas Savvas, Pleskavas brīnumdarītāja (1495). Taisnās pravietes Annas, Fanuēla meitas, kas satika Kungu Jēzu Kristu Jeruzālemes Templī (I). Moc. Šušanikas, Rannas kņ. (V) (Gruz.).

Svtmoc. Aleksija Budrina (1918); vislīdzīgo Kazaņas mocekļu: Sergija Zaiceva, Lavrentija Ņikitina, Serafima Kuzmina, Feodosija Aleksandrova, Leontija Karjagina, Stefana, Georgija Timofejeva, Ilariona Pravdina, Jāņa Sretenska un Sergija Gaļina (1918); svtmoc. diak. Aleksandra Medvedjeva (1918); svtmoc. priest. Nikolaja Georgijevska (1931); svtmoc. priest. Vasīlija Sokoļska (1937).

Gal. 208. lekc. III, 23 – IV, 5.

Mk. 25. lekc. VI, 30-45:

30 Un apustuļi sapulcējās pie Jēzus un Tam stāstīja visu, ko tie bija darījuši un ko tie bija mācījuši.

31 Un Viņš tiem saka: "Nāciet vieni paši savrup kādā vientuļā vietā un atpūtieties maķenīt." Jo daudz bija, kas nāca un gāja, un tiem nebija vaļas ne ēst.

32 Un tie laivā aizbrauca savrup uz kādu tukšu vietu.

33 Un daudzi redzēja tos aizbraucam un viņus pazina, un satecēja kājām no visām pilsētām kopā, un nonāca tur viņiem pa priekšu.

34 Un Jēzus, izkāpdams malā, redzēja daudz ļaužu, un sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija kā avis, kam nav gana, un Viņš sāka tos daudz mācīt.

35 Un bija jau vēls, kad Viņa mācekļi pie Tā nāca un sacīja: "Šī vieta ir tukša, un laiks jau vēls.

36 Atlaid tos, ka tie var noiet apkārtējos ciemos un miestos un sev pirkt ko ēst."

37 Bet Viņš atbildēdams tiem sacīja: "Dodiet jūs viņiem ēst." Un tie Viņam sacīja: "Vai tad mums būs noiet un par divi simti denārijiem pirkt maizi un tiem dot ēst?"

38 Bet Viņš uz tiem saka: "Cik maizes jums ir? Eita un raugait." Un tie uzzinājuši saka: "Piecas un divi zivis."

39 Un Viņš visiem pavēlēja pa pulkiem apsēsties zaļajā zālē.

40 Un tie apsēdās pulciņos pa simtiem un pa piecdesmit.

41 Un Viņš ņēma tās piecas maizes un tās divi zivis, skatījās uz debesīm, pateicās un pārlauza maizes un deva Saviem mācekļiem, lai tie viņiem liktu priekšā, arī tās divi zivis Viņš visiem izdalīja.

42 Un tie visi ēda un paēda,

43 un salasīja no druskām divpadsmit pilnus grozus un no zivīm.

44 Un to, kas bija ēduši no tām maizēm, bija pieci tūkstoši.

45 Un Viņš tūdaļ Saviem mācekļiem lika kāpt laivā un papriekš pārcelties uz Betsaidu, kamēr Viņš ļaudis atlaistu.

27. / 9. septembris, trešdiena, gavēņa diena.

Visl. Pimena Lielā (ap 450.).

Visl. svtmoc. Pečoru Kukšas un Pimena gavētāja, Tuvajās alās (starp 1114.-1123.). Svt. Osija apl., Kordobas bīsk. (359). Svt. Libērija apl., Romas pāvesta (366). Visl. Palestīnas Pimena (ap 602.). Moc. Anfisas. Visl. Savvas. Svtmoc. priest. Stefana Ņemkova un ar viņu 18 moc. (1918); svtmoc. Pāvila Fokina (1918); svtmoc. priest. Jāņa Ļebedeva, Jāņa Smirnova un visl.moc. Mefodija Ivanova (1937); svtmoc. priest. Aleksandra Cicerova (1939); svtmoc. priest. Vladimira Sokolova (1940); sv. priest. Dimitrija Krjučkova apl. (1952).

Gal. 207. lekc. III, 15-22.

Mk. 23. lekc. VI, 7-13:

7 Un Viņš pārstaigāja ciemus, visapkārt mācīdams. Un Viņš sasauca divpadsmit un sāka tos izsūtīt pa diviem, un deva tiem varu pār nešķīstiem gariem,

8 un tiem pavēlēja nekā neņemt līdzi ceļā kā vien nūju, ne maizi, ne kulīti, nedz naudu jostā,

9 bet tikai apaut kurpes un neapvilkt divi svārkus.

10 Un Viņš tiem sacīja: "Kur jūs ieiesit kādā namā, tur palieciet, tiekāms jūs no turienes aizejat.

11 Un, ja kādā vietā jūs nedz pieņems, nedz jūs klausīs, tad izeita no turienes un nokratait pīšļus no savām kājām viņiem par liecību."

12 Un tie izgājuši sludināja, lai atgriežas no grēkiem,

13 un izdzina daudz ļaunu garu un svaidīja daudz vājus ar eļļu un darīja viņus veselus.

26. / 8. septembris, otrdiena

Vissvētās Dievadzemdētājas Vladimiras ikonas sagaidīšana (svinības noteiktas par godu Maskavas izglābšanai no Tamerlāna uzbrukuma 1395. g.).

Moc. Adriāna un Natālijas (305-311). Svētl. Divejevas Marijas (1931).

Visl. Ondrusovas Adriāna (1549). Vidusāzijas metropolijas apgabala svēto kopēja godināšana. Orlas svēto kopēja godināšana.

Svtmoc. priest. Pētera Jevļeva; sv. priest. Georgija Kossova apl. (1928). Svtmoc. priest. Viktora Ellanska, moc. Dimitrija Morozova, Pētera Bordana un sv. virspriest. Romāna Medveda apl. (1937). Svt. Nikolaja apl., Alma-Atas metr., sv. relikviju iegūšana (2000).

Dievmātes Pleskavas Pečoru ikonas, sauktas «Aizkustinājums» (1524).

Rīt. – Lk. 4. lekc. I, 39-49, 56.

Lit. – Gal. 204. lekc. II, 21 – III, 7. Mk.22. lekc. VI, 1-7:

1 Un Viņš no turienes aizgāja un nāk Savā tēva pilsētā, un Viņa mācekļi iet Viņam līdzi.

2 Un, kad sabats nāca, Viņš sāka sinagogā mācīt; un daudzi, Viņu dzirdēdami, izbrīnījās un sacīja: "No kurienes Viņš to ņēmis? Un kas tā par gudrību, kas Viņam dota, un kā tādi brīnumi nāk no Viņa rokām?

3 Vai Viņš nav namdaris, Marijas dēls un Jēkaba un Jāzepa, un Jūdas, un Sīmaņa brālis, un vai Viņa māsas nav šeit pie mums?" Un tie ņēma apgrēcību pie Viņa.

4 Bet Jēzus tiem sacīja: "Pravietis nekur nav mazāk cienīts kā savā tēvu zemē un savos rados un savās mājās."

5 Un Viņš tur nevienu brīnumu nevarēja darīt, tik vien retiem vājiem Viņš rokas uzlika un tos dziedināja.

6 Un Viņš brīnījās par viņu neticību.

7 Un Viņš pārstaigāja ciemus, visapkārt mācīdams. Un Viņš sasauca divpadsmit un sāka tos izsūtīt pa diviem, un deva tiem varu pār nešķīstiem gariem,

Aizlūguma fragments.

24. / 6. septembris, svētdiena

14. svētdiena pēc Trijādības.

#aizlūgums

Evaņģēlija lasījums.

24. / 6. septembris, svētdiena

14. svētdiena pēc Trijādības.

#evaņģēlijs

Apustuļu lasījums.

24. / 6. septembris, svētdiena

14. svētdiena pēc Trijādības.

#apustuļi

Dievkalpojumu saraksts Debesbraukšanas baznīcā

15.nedēļā pēc Trijādības Svētkiem

no 7.septembra līdz 13.septembrim:

9.septembris trešdiena- 18:00 akafists svētītājam Nikolajam Brīnumdarim ar aizlūgumu,

11.septembris piektdiena- 18:00 akafists svētajam pravietim Jānim Kristītājam ar aizlūgumu;

12.septembris sestdiena- 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija,

17:00 Svētdienas priekšvakara dievkalpojums;

13.septembris Svētdiena - 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija.

#dievkalpojumusaraksts

24. / 6. septembris, svētdiena

14. svētdiena pēc Trijādības. 5. balss.

Pēc liturģijas tiek kalpots aizlūgums par Dieva radības saglabāšanu.

Svtmoc. Eutīhija, apustuļa Jāņa Teologa skolnieka (I).

Svt. Pētera, Maskavas un visas Krievzemes metropolīta un brīnumdarītāja, sv. relikviju pārnešana (1479).

Visl. Komeļas Arsēnija (1550). Visl. Aristoklija, Maskavas stareca (1918). Moc. Tationa (305). Moc. Sīras, persiešu jaunavas (558). Visl. Georgija Limneota (ap 716.). Ap. pielīdz. Etolijas Kosmas (1779). Svtmoc. Maksima, Gorlicas priestera (1914). Maskavas svēto kopēja godināšana (pārejošas svinības svētdienā pirms 26. augusta). Svtmoc. Mihaila Voskresenska priestera un 28 mocekļu ar viņu (1918); visl.moc. Serafima Šahmutja (1946).

Dievmātes Pētera ikonas (ap 1306.).

Rīt. – 3. Ev. Mk. 71. lekc. XVI, 9-20. Lit. – 2. Kor. 170. lekc. I, 21 – II, 4. Mt. 89. lekc. XXII, 1-14:

1 Un Jēzus sāka atkal uz tiem runāt līdzībās un sacīja:

2 "Debesu valstība līdzinās ķēniņam, kas taisīja savam dēlam kāzas.

3 Un viņš izsūtīja savus kalpus aicināt viesus kāzās, bet tie negribēja nākt.

4 Viņš izsūtīja atkal citus kalpus un teica tiem: sakait aicinātiem: redzi, mans mielasts sataisīts, mani vērši un baroti lopi nokauti un viss sagatavots; nāciet kāzās.

5 Bet viņi to neievēroja un nogāja cits uz savu tīrumu un cits savās darīšanās.

6 Bet citi sagrāba viņa kalpus, tos apsmēja un nokāva.

7 Tad ķēniņš palika dusmīgs, viņš izsūtīja savu karaspēku un lika šos slepkavas nokaut un nodedzināja viņu pilsētu.

8 Tad viņš sacīja saviem kalpiem: kāzas ir sataisītas, bet viesi nebija cienīgi.

9 Tāpēc eita uz lielceļiem un aiciniet kāzās, kādus vien atrodat.

10 Un kalpi izgāja uz lielceļiem un atveda kādus vien atrazdami, ļaunus un labus, un kāzu nams pildījās ar viesiem.

11 Tad ķēniņš iegāja viesus aplūkot un ieraudzīja tur vienu cilvēku, kas nebija ģērbies kāzu drēbēs.

12 Un viņš sacīja tam: draugs, kā tu esi šeit ienācis bez kāzu drēbēm? - Bet tas palika kā mēms.

13 Tad ķēniņš sacīja saviem kalpiem: sasieniet tam kājas un rokas un izmetiet to galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.

14 Jo daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu."