Evaņģēlija lasījums.

27. / 10. maijs, svētdiena

5. svētdiena pēc Pashas, par samarieti. #Evaņģēlijs

Apustuļu lasījums.

27. / 10. maijs, svētdiena

5. svētdiena pēc Pashas, par samarieti. #apustuļi

Dievkalpojumu saraksts Debesbraukšanas baznīcā 5.nedēļā pēc Pashas no 11.maija līdz 17.maijam:

13.maijs trešdiena-18:00 akafists Kristum Dievam ar aizlūgumu,

15.maijs piektdiena- 18:00 akafists Vissvētajai Dievmātei ar aizlūgumu;

16.maijs sestdiena- 8:30 stundas un Dievišķā Liturģija,

17:00 Svētdienas priekšvakara dievkalpojums;

17.maijs Svētdiena (par aklo)- 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija ar Krusta gājienu.

#dievkalpojumusaraksts

27. / 10. maijs, svētdiena

5. svētdiena pēc Pashas, par samarieti.

Ap. un svtmoc. Simeona, Tā Kunga radinieka (107).

Visl. Stefana, Pečoru igumena, Vladimiras Volīnijas bīsk. (1094). Taisnā Eulogija viesmīlīgā (IV).

Svtmoc. priest. Pāvila Svetozarova un Jāņa Roždestvenska, moc. Pētera Jazikova, Nikolaja Malkova, Auksentija Kalašņikova, Sergija Mefodijeva un moc. Anastasijas (1922); visl.moc. Marijas Nosovas (1938); svtmoc. priest. Jāņa Spasska (1941).

Rīt. – 7. Ev. Jņ. 63. lekc. XX, 1-10.

Lit. – Ap. d. 28. lekc. XI, 19-26, 29-30.

Jņ. 12. lekc. IV, 5-42:

5 Tad Viņš nonāk vienā Samarijas pilsētā, vārdā Zihara, netālu no tīruma, ko Jēkabs bija devis savam dēlam Jāzepam.

6 Tur bija Jēkaba aka. Jēzus, no ceļa piekusis, apsēdās turpat pie akas; tas bija ap sesto stundu.

7 Te kāda sieva no Samarijas nāk ūdeni smelt. Jēzus viņai saka: "Dod Man dzert!"

8 Jo Viņa mācekļi bija gājuši pilsētā pārtiku pirkt.

9 Tad samariete Viņam saka: "Kā Tu, jūds būdams, prasi dzert no manis, samarietes?" Jo jūdi ar samariešiem nesagājās.

10 Jēzus viņai atbildēja: "Ja tu ko zinātu par Dieva dāvanu un kas Tas ir, kas tev saka: dod Man dzert, - tad tu būtu Viņu lūgusi, un Viņš būtu tev devis dzīvu ūdeni."

11 Samariete Viņam saka: "Kungs, Tev nav smeļamā trauka, un aka ir dziļa; no kurienes tad Tev ir dzīvais ūdens?

12 Vai Tu esi lielāks par mūsu tēvu Jēkabu, kas mums aku devis un pats no tās ir dzēris līdz ar saviem dēliem un ganāmpulkiem?"

13 Jēzus atbildēja viņai: "Ikvienam, kas dzer no šī ūdens, atkal slāps.

14 Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai."

15 Sieva Viņam saka: "Kungs, dod man tādu ūdeni, ka man vairs neslāpst un nav jānāk šurp smelt."

16 Tad Viņš tai saka: "Ej, sauc savu vīru un nāc šurp!"

17 Sieva Viņam atbild: "Man nav vīra." Jēzus viņai saka: "Tu pareizi esi sacījusi: man nav vīra, -

18 jo pieci vīri tev ir bijuši, bet, kas tev tagad ir, tas nav tavs vīrs. Šai ziņā tu esi runājusi patiesību."

19 Tad sieva Viņam saka: "Kungs, es redzu, ka Tu esi pravietis.

20 Mūsu tēvi ir pielūguši šinī kalnā, bet jūs sakāt, ka Jeruzāleme ir tā vieta, kur Dievs jāpielūdz."

21 Jēzus viņai saka: "Tici Man, sieva: nāk stunda, kad jūs Tēvu vairs nepielūgsit nedz šinī kalnā, nedz Jeruzālemē.

22 Jūs pielūdzat, ko nezināt, mēs pielūdzam, ko zinām. Jo pestīšana nāk no jūdiem.

23 Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz.

24 Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā."

25 Sieva Viņam saka: "Es zinu, ka jānāk Mesijam, kas saukts Kristus. Kad Viņš nāks, Tas mums visu izstāstīs."

26 Jēzus viņai saka: "Es tas esmu, kas ar tevi runā!"

27 Šinī brīdī nāca Viņa mācekļi un brīnījās, ka Viņš runā ar sievu. Tomēr neviens neteica: ko Tu no viņas gribi, vai: ko Tu runā ar viņu?

28 Tad sieva atstāja savu ūdens trauku, aizgāja uz pilsētu un sacīja ļaudīm:

29 "Nāciet, tur ir cilvēks, kas man visu pateicis, ko es esmu darījusi! Vai tikai Tas nav Kristus?"

30 Tad tie izgāja no pilsētas un nāca pie Jēzus.

31 Pa to starpu mācekļi lūdza Viņu, sacīdami: "Rabi, ēd!"

32 Bet Viņš tiem sacīja: "Man ir ēdiens, ko ēst, ko jūs nepazīstat."

33 Tad mācekļi sacīja cits citam: "Vai kāds Viņam atnesis ko ēst?"

34 Jēzus viņiem saka: "Mans ēdiens ir darīt Tā gribu, kas Mani sūtījis, un pabeigt Viņa darbu.

35 Vai jūs nesakāt: vēl četri mēneši, tad nāk pļaujamais laiks? - Redziet, Es jums saku: paceliet savas acis un skatait druvas, jo viņas ir baltas pļaujai.

36 Jau pļāvējs dabū algu un vāc augļus mūžīgai dzīvībai, lai kopā priecātos sējējs un pļāvējs.

37 Jo še piepildās vārds, ka cits ir, kas sēj, un cits, kas pļauj.

38 Es jūs esmu sūtījis pļaut, kur jūs neesat strādājuši. Citi ir strādājuši, bet jūs esat nākuši viņu darbā."

39 Bet daudzi šīs pilsētas samarieši sāka ticēt Viņam, dzirdējuši sievas vārdus, jo viņa apliecināja: Viņš man visu pateicis, ko esmu darījusi.

40 Šie samarieši nāca pie Viņa un lūdza Viņu palikt pie viņiem. Un Viņš palika tur divi dienas.

41 Tad vēl daudz vairāk kļuva ticīgi Viņa vārdu dēļ

42 un sacīja sievai: "Nu mēs vairs neticam tavas runas dēļ, jo mēs tagad paši esam dzirdējuši un zinām, ka Viņš tiešām ir pasaules Pestītājs."

26. / 9. maijs, sestdiena

Svtmoc. Vasīlija, Amasijas bīsk. (ap 322.). Svt. Stefana, Lielpermas bīsk. (1396).

Taisnās jaunavas Glafīras (322). Visl. Devičas Joannīkija (XIII) (Serbu). Jaunmocekļu, kas nogalināti Butovas poligonā, kopēja godināšana (pārejošas svinības 4. sestdienā pēc Pashas).

Svtmoc. priest. Jāņa Pankova un viņa dēlu moc. Nikolaja un Pētera (1918).

Ap. d. 29. lekc. XII, 1-11.

Jņ. 31. lekc. VIII, 31-42:

31 Tad Jēzus sacīja jūdiem, kas bija sākuši ticēt Viņam: "Ja jūs paliekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi,

32 un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus."

33 Tie Viņam atbildēja: "Mēs esam Ābrahāma dzimums un nekad neesam bijuši neviena cilvēka vergi. Kā tad Tu saki: jūs būsit brīvi?"

34 Jēzus viņiem atbildēja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs.

35 Bet vergs nepaliek visu mūžu mājās; Dēls gan paliek visu mūžu.

36 Ja nu Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsit brīvi.

37 Es zinu, ka jūs esat Ābrahāma dzimums. Un tomēr jūs Mani meklējat nokaut, jo Maniem vārdiem jūsu starpā nav vietas.

38 Ko Es pie Tēva esmu redzējis, to Es runāju; arī jūs darāt, ko esat dzirdējuši no sava tēva."

39 Tie Viņam atbildēja: "Mūsu tēvs ir Ābrahāms." Jēzus viņiem saka: "Ja jūs esat Ābrahāma bērni, darait Ābrahāma darbus!

40 Bet jūs Mani meklējat nokaut, Mani, kas jums patiesību esmu runājis, ko Es esmu dzirdējis no Dieva. To Ābrahāms nav darījis.

41 Jūs darāt sava tēva darbus!" Tie sacīja: "Mēs neesam netiklībā dzimuši, mums ir viens Tēvs, Dievs."

42 Jēzus viņiem sacīja: "Ja Dievs būtu jūsu Tēvs, jūs Mani mīlētu, jo Es esmu izgājis un nāku no Dieva. Jo ne no Sevis esmu nācis, bet Viņš Mani sūtījis.

Bojā gājušo karavīru piemiņas diena.

Pēc liturģijas tiek kalpots pateicibas aizlūgums un litija.

Svētais Apustulis un Evaņģēlists Marks

Dzimis Jeruzalemē, viņš bija apustuļa Barnabas brāļadēls. Viņš sekoja Kristum Viņa ciešanu naktī pie krusta (Marka 14:51-52). Bija apustuļa Pētera māceklis. Viņš nodibināja Baznīcu Ēģiptē un bija pirmais Aleksandrijas bīskaps. Šeit viņš nodibināja kristīgo skolu. Viņš ceļoja uz Lībiju un Nektopoli, sludinot Evaņģēliju, un apmeklēja Āfrikas iekšzemi. Apmeklēja apustuli Pāvilu Romā, kur viņš tika ieslodzīts. Saskaņā ar tradīciju apustulis Marks uzrakstīja Evaņģēliju šeit dzīvojošajiem ticīgajiem no pagāniem.

Senie Baznīcas rakstnieki apliecina, ka Marka Evaņģēlijs ir apustuļa Pētera sprediķu un stāstu kopsavilkums. Atgriežoties Aleksandrijā, apustulis stiprināja ticīgos, pretojoties pagāniem, kas izraisīja viņu naidu. Svētais Marks, paredzot savu galu, steidzās atstāt aiz sevis pēctečus — bīskapu Ananiju un trīs priesterus. Drīz vien pagāni uzbruka apustulim dievkalpojuma laikā, sita viņu, vilka pa pilsētas ielām un iemeta cietumā. Tajā naktī viņam parādījās Pestītājs un iedvesmoja viņu.

Nākamajā rītā pagānu pūlis atkal barbariski aizveda apustuli Marku uz tiesu, bet pa ceļam svētais evaņģēlists nomira ar vārdiem: "Tavās rokās, Kungs, es nododu savu garu."

25. / 8. maijs, piektdiena, gavēņa diena.

Apustuļa un evaņģēlista Marka (63).

Visl. Obnoras Silvestra (1379). Visl. Poļanomeruļskas Vasīlija (1767) (Rum.).

Svtmoc. priest. Sergija Rohļecova, sv. Nadeždas Semjonovas, apl. (1938).

Rīt. – Lk. 50. lekc. X, 1-15. Lit. – Ap. d. 27. lekc. X, 44 – XI, 10.

Jņ. 30. lekc. VIII, 21-30:

24. / 7. maijs, ceturtdiena

Moc. Savvas Stratilata un 70 karavīru ar viņu (272).

Visl. Pečoru Savvas, Tuvajās alās (XIII). Visl. Aleksija, Pečoru vientuļnieka, Tuvajās alās (XIII). Moc. Pāsikrata un Valentīna (228). Moc. Evsēvija, Neona, Leontija, Longina un citu (303). Visl. Toma, Kristus dēļ neprātīgā (546-560). Svt. Transilvānijas Simeona (1656) (Rum.). Visl. Elizabetes brīnumdarītājas (VI-VIII). Svtmoc. priest. Branko (1941) (Serbu).

Moc. Sergija Arhangeļska (1938).

Dievmātes Molčenskas ikonas (1405).

Ap. d. 26. lekc. X, 34-43.

Jņ. 29. lekc. VIII, 12-20:

12 Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: "ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma."

13 Tad farizeji sacīja Viņam: "Tu pats liecini par Sevi; Tava liecība nav patiesa."

14 Tad Jēzus viņiem atbildēja: "Lai gan Es liecinu pats par Sevi, tomēr Mana liecība ir patiesa, jo Es zinu, no kurienes Es esmu nācis un kurp eimu. Bet jūs nezināt, no kurienes Es nāku un kurp eimu.

15 Jūs spriežat kā cilvēki, Es ne par vienu nespriežu tiesu.

16 Bet, ja Es spriežu tiesu, Mans spriedums ir pareizs, jo Es neesmu viens, bet Es un Tēvs, kas Mani sūtījis.

17 Arī jūsu bauslībā ir rakstīts, ka divu cilvēku liecība ir pareiza.

18 Es esmu viens, kas liecina par Sevi, un par Mani liecina Tēvs, kas Mani sūtījis."

19 Tad tie sacīja Viņam: "Kur ir Tavs Tēvs?" Jēzus atbildēja: "Ne Mani jūs pazīstat, ne Manu Tēvu; ja jūs Mani būtu pazinuši, jūs būtu pazinuši arī Manu Tēvu."

20 Šos vārdus Viņš runāja, mācīdams Templī pie ziedojumu šķirsta. Un neviens Viņu neapcietināja, jo Viņa stunda vēl nebija nākusi.

23. / 6. maijs, trešdiena, gavēņa diena.

Piecdesmit dienu vidus svētki.

Šajā dienā pēc tradīcijas tiek kalpota mazā ūdens iesvētīšana.

Lielmoc. Georgija Uzvaras Nesēja (303).

Dievmātes Ibērijas ikonas piemiņa (ikonas kopijas otrā iegūšana 2012. g.).

Moc. imperatores Aleksandras (303). Moc. Anatolija un Protoleona (303). Visl. Sofijas (1974).

Svtmoc. priest. Jāņa Anserova (1940).

Dievmātes Mozdokas un Dubenskas-Krasnogorskas (XVII) ikonu (pārejošas svinības Piecdesmit dienu vidus svētkos).

Rīt. – Lk. 63. lekc. XII, 2-12.

Lit. – Ap. d. 34. lekc. XIV, 6-18.

Jņ. 26. lekc. VII, 14-30:

14 Bet, kad svētki jau bija pusē, Jēzus uzgāja Templī un sāka mācīt.

15 Tad jūdi izbrīnījās un sacīja: "No kurienes šis pazīst rakstus, būdams bez izglītības?"

16 Jēzus viņiem atbildēja: "Mana mācība nav Manis paša, bet Tā, kas Mani sūtījis.

17 Ja kāds grib darīt Viņa prātu, tas sapratīs, vai Mana mācība ir no Dieva vai Es runāju pats no Sevis.

18 Kas no sevis runā, tas meklē savu paša godu. Bet, kas meklē Tā godu, kas Viņu sūtījis, Tas ir patiess un Tanī nav netaisnības.

19 Vai Mozus jums nav devis bauslību? Un neviens no jums bauslību nepilda. Kāpēc tad jūs Mani meklējat nokaut?"

20 Ļaudis atbildēja: "Ļauns gars tevi apsēdis: kas Tevi meklē nokaut?"

21 Jēzus viņiem atbildēja: "Vienu darbu Es esmu darījis, un jūs visi uztraucaties par to.

22 Mozus jums devis apgraizīšanu - lai gan tā nav no Mozus, bet no tēviem - un jūs sabatā apgraizāt cilvēku.

23 Ja cilvēks sabatā saņem apgraizīšanu, lai Mozus bauslība tiktu ievērota, ko tad jūs dusmojat uz Mani, ka Es sabatā visu cilvēku esmu darījis veselu?

24 Nespriediet taču pēc ārienes, bet spriediet taisnu spriedumu!"

25 Tad kādi no jeruzālemiešiem sacīja: "Vai šis nav Tas, ko viņi meklē nokaut?

26 Un redziet, Viņš runā pilnīgi atklāti, un tie Viņam nekā nesaka. Vai tiešām valdības vīri būtu nākuši pie atziņas, ka Viņš ir Kristus?

27 Tomēr par Viņu mēs zinām, no kurienes Viņš ir. Bet, kad Mesija nāks, neviens nezinās, no kurienes Viņš ir."

28 Tad Jēzus Templī mācīdams sauca: "Tiešām Mani jūs pazīstat un zināt, no kurienes Es esmu. Un tomēr Es neesmu nācis no Sevis, bet Tas, kas ir patiess, Mani sūtījis. To jūs nepazīstat.

29 Bet Es Viņu pazīstu, jo no Viņa Es nāku, un Viņš Mani sūtījis."

30 Tad tie gribēja Viņu gūstīt. Tomēr neviens savas rokas pie Viņa nepielika, jo Viņa stunda vēl nebija nākusi.

22. / 5. maijs, otrdiena

Visl. Feodora Sikeota, Anastasiopoles bīsk. (613).

Labt. Pleskavas kņ. Vsevoloda, brīnumdarītāja, sv. kristībā Gabriēla, sv. relikviju pārnešana (1834). Ap. no 70 Natanaēla, Lūkas (ne Evaņģēlista) un Klimenta (I). Visl. Vitālija (609-620). Svtmoc. Platona, Banjalukas bīsk. (1941) (Serb.).

Svtmoc. priest. Evstafija Malahovska (1918); moc. Dimitrija Vlasenkova (1942).

Ap. d. 25. lekc. X, 21-33.

Jņ. 25. lekc. VII, 1-13:

1 "ES ESMU īstais vīnakoks, un Mans Tēvs ir dārza kopējs.

2 Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem, un ikvienu, kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu.

3 Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko Es uz jums esmu runājis.

4 Palieciet Manī un Es - jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīnakoka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī.

5 ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.

6 Ja kas nepaliek Manī, tas kā zars izmetams ārā un sakalst; tos savāc un iemet ugunī, un tie sadeg.

7 Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks.

8 Ar to Mans Tēvs ir godā celts, ka jūs nesat daudz augļu un topat par Maniem mācekļiem.

9 Kā Tēvs Mani ir mīlējis, tā Es jūs esmu mīlējis: palieciet Manā mīlestībā!

10 Ja jūs turēsit Manus baušļus, jūs paliksit Manā mīlestībā, itin kā Es esmu turējis Sava Tēva baušļus un palieku Viņa mīlestībā.

11 To Es uz jums esmu runājis, lai Mans prieks mājotu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs.

12 Tas ir Mans bauslis, lai jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis.

13 Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem.

Evaņģēlija lasījums.

20. / 3. maijs svētdiena

4. svētdiena pēc Pashas, par triekas ķerto.

Apustuļu lasījums.

20. / 3. maijs svētdiena

4. svētdiena pēc Pashas, par triekas ķerto.

Vislīdzīgais Paīsijs Svētkalnietis par ģimenes dzīvi (turpinājums)

MUMS IR JĀPALĪDZ JAUNIEŠIEM SEKOT VIŅU AICINĀJUMAM

Katram cilvēkam ir savs aicinājums. Žēlsirdīgais Dievs ir radījis cilvēku brīvu. Dievs ir pateicīgs: Viņš ciena cilvēka brīvību un ļauj katram brīvi iet pa to ceļu, kas viņam ir dvēselei tīkams. Dievs visus nelīdzina vienā līnijā pēc kazarmas disciplīnas likumiem. Tādēļ, lai jaunieši paliek brīvi Dievišķās brīvības garīgajā telpā. Ja viņi līdzināsies uz to, kādu dzīvi ir izvēlējies kāds vai kāda, tas viņiem nenesīs labumu. Izvēloties dzīves ceļu, cilvēks nedrīkst būt neviena ietekmēts.

Vecākiem, garīdzniekiem, pedagogiem, neizdarot uz jaunieti spiedienu, nekāpjot uz kakla, jāpalīdz izvēlēties to dzīvi kura tam pa spēkam, - un sekot savam aicinājumam. Lēmums par ceļa izvēli ir jāpieņem pašam jaunietim. Mēs – pārējie – vienkārši varam izteikt savu viedokli. Mums ir tiesības tikai palīdzēt jauniešu dvēselēm (pašiem) atrast savu ceļu.

Dažreiz, sarunājoties ar jauniešim, kuriem ir grūtības izvēlēties dzīves ceļu, es redzu, uz kuru pusi sliecas svaru kausi, bet nesaku viņiem to, lai neietekmētu viņu personīgo izvēli.Es cenšos izdarīt tikai vienu: palīdzēt viņiem, cik tas iespējams, atrast pareizo ceļu un iekšējo mieru. No tā, kas ir viņu dvēselei tīkams, es cenšos izslēgt visu kaitīgo un atstāt labo, svēto, lai jau šajā dzīvē viņi dzīvotu priecīgi, ar Dievu, un mūžībā priecātos vēl vairāk.

Saku jums atklāti: lai kādu arī dzīvi izvēlētos kāds no man pazīstamiem jauniešiem, jebkurā gadījumā, es būšu priecīgs. Es vienlīdzīgi rūpēšos par viņa dvēseles glābšanu - lai tikai viņš būtu ar Kristu, dzīvotu Baznīcā. Es jutīšos kā viņa brālis, tādēļ, ka tāds cilvēks ir mūsu Mātes- Baznīcas, bērns.

Protams, es īpaši priecājos par tiem jauniešiem, kuri izvēlas mūka dzīvi. Jo patiesi gudrs ir tas cilvēks, kurš seko šādai enģeļu dzīvei, jo viņš neuzķeras uz velna makšķeres, kur uz āķa par ēsmu ir pasaule. Bet nedrīkst visus mērīt pēc vienas mērauklas. Arī Kristus, neliekot visiem nest smago nastu, nedeva visiem bauslību par mūka kārtu, neskatoties uz to, ka mūka dzīve ir ceļš uz pilnību.

Tādēļ, kad evanģēlija jauneklis pajautāja Kristum, kā viņam glābties . Kristus atbildēja viņam :”Turi baušļus” . Kad jauneklis teica Kristum, ka viņš ievēro baušļus un pajautāja: " Kā man vēl trūkst?" , Kristus atbildēja: "Vienas lietas tev trūkst : Ja tu gribi būt pilnīgs, tad noej, pārdod visu, kas tev ir, un atdod to nabagiem; tad tev būs manta debesīs; un tad nāc un staigā Man pakaļ.."

Proti, Kristus teica cilvēkam par pilnību, redzot, ka viņš ir godbijīgs, bet nevilka cilvēkus (uz pilnību) ar virvi.

Kristus arī neaicināja kļūt par mūkiem, jo ar to pašu Viņš iekvēlinātu cilvēku (sirdis), un iespējams, ka daudzi nesaprātīgi steigtos kļūt par mūkiem, bet tas novestu pie ļaunuma. Kristus tikai deva pilnīgās dzīvošanas dzirksti, bet kad pienāca labvēlīgs laiks, tad parādījās mūku kārta.

Tā arī mums nav tiesības būt vardarbīgiem pret cilvēkiem. Mēs ir tiesības vienīgi sevi piespiest, bet arī tas jādara saprātīgi. Es līdz šim nevienam jaunietim neesmu teicis noteikti: „Precies” vai „Ej klosterī”. Ja kāds man jautā, kādu ceļu izvēlēties, es atbildu: „Rīkojies tā kā tavai dvēselei labpatiks, lai tikai tu būtu ar Kristu”. Un, ja jaunietis man atbildēs, ka pasaule nav sirdij tīkama, tad es viņam saku par mūka dzīvi – lai palīdzētu cilvēkam atrast savu ceļu.

Dievkalpojumu saraksts Debesbraukšanas baznīcā 4.nedēļā pēc Pashas no 4.maija līdz 10.maijam:

6.maijs trešdiena- 18:00 akafists Kristum Dievam ar aizlūgumu;

8.maijs piektdiena- 18:00 akafists Dievmātei ar aizlūgumu;

9.maijs sestdiena- 8:30 stundas un Dievišķā Liturģija,

17:00 Svētdienas priekšvakara dievkalpojums;

10.maijs Svētdiena (par samārieti)- 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija ar Krusta gājienu.

#dievkalpojumusaraksts

20. / 3. maijs svētdiena

4. svētdiena pēc Pashas, par triekas ķerto.

Visl. Trihinas Teodora (400). Visl. Oševenas Aleksandra (1479). Moc. zīdaiņa Belostokas Gabriēla (1690). Svt. Grigorija (593) un Anastasija Sinaīta (599), Antiohijas patriarhu. Visl. Anastasija, Sinaja kalna igumena (685). Svt. Nikolaja Veļimiroviča, Ohridas un Žičas bīsk. (1956) (Serbu) . Moc. Bulgārijas Ābrahama relikviju pārnešana (pārejošas svinības 4. svētdienā pēc Pashas). Taisnās Tabitas (I) (pārejošas svinības 4. svētdienā pēc Pashas).

Moc. Annas Šaškinas (1939).Svt. Feodosija apl., Kolomenskas (Kolomnas) bīsk. (1937).

Dievmātes Kipras ikonas (392).

Rīt. – 4. Ev. Lk. 112. lekc. XXIV, 1-12.

Lit. – Ap. d. 23. lekc. IX, 32-42.

Jņ. 14. lekc. V, 1-15:

1 Pēc tam bija jūdu svētki, un Jēzus nogāja uz Jeruzālemi.

2 Bet Jeruzālemē pie Avju vārtiem ir dīķis, kuru ebrejiski sauc Betzata (Betezda), ar piecām stabu ailēm.

3 Tanīs gulēja liels pulks slimnieku: aklu, tizlu, izkaltušu kas gaidīja uz ūdens kustēšanu.

4 Jo savā laikā eņģelis nolaidās dīķī un ūdeni sakustināja; kurš tad iekāpa viņā pirmais pēc ūdens sakustēšanās, tas kļuva vesels, lai kāda bija viņa slimība.

5 Tur bija arī kāds cilvēks, kas trīsdesmit astoņus gadus bija gulējis nevesels.

6 Jēzus, redzēdams viņu guļam un zinādams, ka viņš jau ilgi atrodas tādā stāvoklī, saka viņam: "Vai tu gribi vesels kļūt?"

7 Slimais Viņam atbildēja: "Kungs, man nav neviena cilvēka, kas mani ienestu dīķī, kad ūdens tiek sakustināts; bet, kamēr es pats noeimu, cits jau aiziet man priekšā."

8 Jēzus viņam saka: "Celies, ņem savu gultu un staigā!"

9 Un tūdaļ tas cilvēks kļuva vesels, paņēma savu gultu un sāka staigāt. Bet tā diena bija sabats.

10 Tad jūdi sacīja tam, kas bija dziedināts: "Šodien sabats, tev nav brīv gultu nest."

11 Bet viņš tiem atbildēja: "Kas mani darīja veselu, Tas man sacīja: ņem savu gultu un staigā."

12 Tie jautāja viņam: "Kas Tas bija, kas tev sacīja: ņem savu gultu un staigā?"

13 Bet izdziedinātais nezināja, kas Tas bijis, jo Jēzus bija nozudis pūlī, kas bija tanī vietā.

14 Pēc tam Jēzus to atrod Templī un saka viņam: "Redzi, tu esi vesels kļuvis; negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks."

15 Tad cilvēks nogāja pie jūdiem un viņiem sacīja, ka Tas, kas viņu dziedinājis, ir Jēzus.

Trešās nedēļas pēc Pashas sestdienas lasījums no Sv. Apustuļu darbiem.

19. / 2. maijs, sestdiena

Visl. Jāņa Vecalinieka, Palestīnā (VIII). Svētl. Maskavas Matronas (1952).

Moc. Feonas, Kristofora un Antonīna (303). Svtmoc. Pafnutija, Jeruzālemes bīsk. (284-305). Svt. Georgija apl., Pisīdijas Antiohijā bīsk. (813-820). Svt. Trifona, Konstantinopoles patriarha (933). Visl. Nikifora, igumena.

Svt. Viktora apl., Glazovas bīsk. (1934).

Rīt. – Mt. 104. lekc. XXV, 1-13. Lit. – Ap. d. 22. lekc. IX, 19-31.

Jņ. 52. lekc. XV, 17 – XVI, 2:

17 Tā ir Mana pavēle, lai jūs mīlētu cits citu.

18 Kad pasaule jūs ienīst, ziniet, viņa Mani papriekš ir ienīdusi.

19 Ja jūs būtu no pasaules, pasaule mīlētu tos, kas viņai pieder. Bet, tā kā jūs neesat no pasaules, bet Es jūs esmu izredzējis no pasaules, tad pasaule jūs ienīst.

20 Atcerieties Manus vārdus, ko Es jums sacīju: kalps nav lielāks par savu kungu. Ja viņi Mani vajājuši, viņi vajās arī jūs. Ja viņi Manus vārdus ir turējuši, viņi turēs arī jūsējos.

21 Bet to visu viņi jums darīs Mana Vārda dēļ, tāpēc ka viņi nepazīst To, kas Mani sūtījis.

22 Ja Es nebūtu nācis un viņiem to teicis, viņiem nebūtu grēka. Bet tagad viņiem nav ar ko aizbildināt savu grēku.

23 Kas Mani ienīst, ienīst arī Manu Tēvu.

24 Ja Es viņu starpā nebūtu darījis darbus, kādus neviens cits nav darījis, tiem nebūtu grēka; bet tagad viņi tos ir redzējuši un tomēr ienīst gan Mani, gan Manu Tēvu.

25 Bet jāpiepildās vārdiem, kas rakstīti viņu bauslībā: tie Mani velti ienīduši!

26 Kad nu nāks Aizstāvis, ko Es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, Tas dos liecību par Mani.

27 Bet arī jūs dosit liecību, jo jūs no paša sākuma esat pie Manis.

17. / 30. aprīlis, ceturtdiena

Svtmoc. Simeona, Persijas bīsk. un ar viņu mocekļu Avdelaja un Ananijas, priesteru. Husdazata (Usfazana), einuka, Fusika, Azata, moc. Askitrejas un daudzu citu (344). Visl. Akakija, Melitinas bīsk. (ap 435.). Visl. Zosimas, Solovku igumena (1478).

Visl. Sviras Aleksandra relikviju iegūšana (1641). Moc. Adriāna (251). Svt. Agapita, Romas pāvesta (536).

Sv. Mihaila Novicka, apl., priestera (1935); svtmoc. Feodora Nedosekina, priestera (1942).

Ap. d. 20. lekc. VIII, 26-39.

Jņ. 22. lekc. VI, 40-44:

40 Jo tāda ir Mana Tēva griba, lai ikvienam, kas skata Dēlu un Viņam tic, būtu mūžīgā dzīvība un Es viņu celtu augšā pastarā dienā."

41 Tad jūdi sāka kurnēt par Viņu, ka Viņš bija sacījis: Es esmu maize, kas no debesīm nākusi, -

42 un sacīja: "Vai Šis nav Jēzus, Jāzepa dēls, kā tēvu un māti mēs pazīstam? Kā tad nu Viņš saka: Es esmu nācis no debesīm."

43 Bet Jēzus atbildēja viņiem: "Nekurniet savā starpā!

44 Neviens nevar nākt pie Manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas Mani sūtījis, un Es viņu celšu augšā pastarā dienā.

16. / 29. aprīlis, trešdiena, gavēņa diena.

Moc. Agapijas, Irīnas un Hionijas (304).

Moc. Leonīda un moc. Hariesas, Nikas, Gaļinas, Kalisas, Nunehijas, Vasilisas, Teodoras, Irīnas, Kristiānas, Lotas un citu Korintā (258).

Svtmoc. Konstantīna Ždanova, priestera (1919).

Dievmātes Iļjinas Čerņigovas (1658) un Tambovas (1692) ikonu.

Ap. d. 19. lekc. VIII, 18-25.

Jņ. 21. lekc. VI, 35-39:

35 Jēzus sacīja viņiem: "ES ESMU dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam.

36 Bet Es jums to esmu sacījis: jūs to esat redzējuši, bet neticat.

37 Katrs, ko Tēvs Man dod, nāk pie Manis, un, kas nāk pie Manis, to Es tiešām neatstumšu.

38 Jo Es esmu no debesīm nācis, lai darītu, nevis ko Es gribu, bet ko grib Tas, kas Mani sūtījis,

39 bet tā ir Mana sūtītāja griba, lai no visa, ko Viņš Man devis, Es nenieka nezaudētu, bet to celtu augšā - pastarā dienā.

Vislīdzīgais Paīsijs Svētkalnietis- par ģimenes dzīvi (turpinājums)

Jaunieši dzīves krustcelēs

Gan ģimenes, gan mūku dzīve ir svētīta.

-Geronda, ko lai atbild jauniešiem, kuri vaicā vai mūku dzīve ir pārāka par ģimenes dzīvi?

-Vispirms jāliek viņiem saprast, kāda ir cilvēka sūtība un viņa dzīves jēga.

Pēc tam vajadzētu jaunajiem izskaidrot, ka abi mūsu Baznīcas iezīmētie ceļi ir svētīti, jo, ja tie, kas izdarījuši izvēli dzīvo Dievā, tad abi šie ceļi var aizvest uz Paradīzi.

Iedomāsimies, ka divi cilvēki dodas svētceļojumā. Viens iet pa iebrauktu ceļu, otrs pa taciņu. Un tomēr abiem gājējiem ir viens mērķis. Dievs priecājās par vienu un arī otrs viņam ir tīkams. Lieta kļūs slikta (vienīgi) tajā gadījumā, kad tas, kurš iet pa taciņu savā sirdī sāks nosodīt to, kurš iet pa lielceļu, vai otrādi.

Labi, ka tie jaunie, kuri domā par mūka kārtu, zinātu, ka mūka nozīme ir ļoti liela. Mūka aicinājums ir kļūt par Enģeli. „Citā dzīvē, debesīs mēs dzīvosim kā Eņģeļi”, - teica Kristus saduķejam. Tādēļ daži ļoti godbijīgi jaunekļi un jaunavas kļūst par mūkiem un sāk dzīvot enģeļiem līdzīgu dzīvi jau zemes dzīvē.

Taču nevajag domāt, ka visi kas aiziet klosterī, izglābsies tikai tādēļ, ka kļuvuši par mūkiem.

Katrs cilvēks Dievam atbildēs par to, vai iesvētīja sevis izvēlēto dzīvi. Ikvienā dzīvē nepieciešama godbijība.

Dievs nerada cilvēkus nolemtus sasniegumiem vai neveiksmei. Tam, kam nav godbijības, negūs panākumus – lai kādu ceļu arī izvēlētos. Turpretī godbijīgs cilvēks gūs panākumus, lai kur arī atrastos, jo ar viņu ir Dievišķā Svētība.

Daži ģimenes cilvēki dzīvo ļoti labā tikumā un tiek iesvētīti. Ja ģimenes galva mīl Dievu, ja viņu pārņem dievišķā dedzība, tad garīgā ziņā viņš var gūt ievērojamus panākumus. Bez tam, tāds cilvēks apvelta savus bērnus ar tikumiem, rada labu ģimeni un saņem no Dieva dubultu atmaksu.

Tādēļ ikvienam jauneklim savā priekšā ir jāliek sekojošs mērķis: godbijīgi un bez dvēseles nemiera pūlēties- tā, lai iesvētītu sevis izvēlēto dzīvi. Viņam ir vēlēšanās stāties laulībā? Lai precās, bet ar sirdsdegsmi lai cenšas kļūt par labu ģimenes galvu un dzīvot svēti.

Viņam gribas pieņemt mūka kārtu? Lai kļūst par mūku un ar sirdsdegsmi cenšas kļūt par labu mūku. Lai izsver savus spēkus, samēro kāda dzīve viņam ir pa spēkam un atbilstoši izdarītajiem secinājumiem, iet pa izvēlēto ceļu.

Piemēram, ja meitene redz, ka viņai trūkst spēka kļūt par mūķeni, viņai vajadzētu pazemībā palūgt Dievu: „Mans Dievs, es esmu vājš cilvēks un kā mūķene dzīvot nespēšu. Sūti man cilvēku, lai viņš man palīdzētu, (lai mēs stātos laulībā), es izveidotu labu ģimeni un dzīvotu garīgi”. Šajā gadījumā Dievs viņu neatstās. Ja, stājoties laulībā un radot labu ģimeni, viņa dzīvos pēc Evanģēlija, tad Dievs ko vairāk no viņas nepaprasīs.

Protams, ir tādi jaunieši, no kuriem Dievs daudz neprasa. Taču, godbijības dēļ uzņemas lielu varoņdarbu, un izvēloties mūka dzīvi, pienes Viņam ko vairāk ( nekā Viņš no tiem sagaida). Tādi tiek dubultīgi vainagoti. Proti, ja kāds, kuram ir nosliece izveidot ģimeni, godbijības dēļ vēlēsies visu upurēt un stāties uz mūka dzīves ceļa, tāds ieved Dievu lielā aizkustinājumā.

Taču tādam cilvēkam vajag uzmanīgi sekot līdzi tam, lai šīs izvēles veicinošie iemesli būtu ļoti tīri: viņš nedrīkst tā rīkoties lepnības dēļ. Ja cilvēks ievēros šos nosacījumus, Dievs izkliedēs visas viņa grūtības.

Jauniešu bažas attiecībā uz izvēlēto ceļu.

-Geronda, ja jauneklis, vai jaunava uztraucas attiecībā uz savu laulību, vai aiziešanu klosterī, vai iemesls ir viņu neticība?

-Ne vienmēr. Bieži jaunieši pārdzīvo domājot par to, kā labāk nostāties uz izvēlētā ceļa un iet pa viņu, vienmēr esot Dievā. Tā ir garīgās veselības pazīme. Ja jauneklis nedomā un neuztraucas par savu izvēli, tas visupirms liecina par to, ka viņš ir vienaldzīgs cilvēks, kā rezultātā, pavisam dabīgi, arī negūs panākumus. Taču jābūt uzmanīgiem, lai bažas attiecībā uz laulības dzīvi vai mūka kārtu nekļūtu pārmērīgas, jo velns cenšas izkropļot šīs bažas un pārvērst tās dvēseles nemierā un jaunekļu un jaunavu prātus turēt pastāvīgā samulsumā.

Lai paliktu mierpilniem, jauniešiem vajadzētu sevi uzticēt Dievam.

Jo Labais Dievs, kā maigs Tēvs, darbojas tur, kur mēs vairs nevaram neko izdarīt ar cilvēciskiem spēkiem. Jauniem cilvēkiem nevajadzētu steigties un pieņemt nenobriedušus lēmumus attiecībā uz ceļu, kuru tie ies. Es zinu jaunus cilvēkus, kuri ļoti uztraucas un cenšas atrisināt visas savas problēmas uzreiz. Beigu galā viņi sapinās un pamet mācības. Piemēram, viņiem jāpabeidz universitāte, taču viņi pārmērīgi uztraucās par ģimenes veidošanu vai aiziešanu klosterī. Rezultātā, viņi atpaliek mācībās un sapinās vēl vairāk. Nav iespējams visu izdarīt uzreiz un problēmas tādā veidā neatrisinās. Lai sev palīdzētu, viņiem vajadzētu tikt ar sevi skaidrībā un salikt visu pa plauktiņiem. Vispirms jāsaņem diploms, tad jāatrod darbs (jaunekļiem vēl būtu jāpabeidz dienests armijā). Un tikai pēc tam, būdami nobrieduši, tie varētu pieņemt lēmumu un ar Dieva palīdzību vai nu stātie laulībā un veidot labu ģimeni, vai, ja cilvēks izvēlējies mūka kārtu – stāties izvēlētajā klosterī.

Tādēļ, tiem jauniešiem, kuri mācās un kuriem ir līdzīgas bažas, es iesaku turpināt studijas, jo viņos vēl nav nobriedis lēmums, kādu ceļu izvēlēties.

Es iesaku pieņemt to lēmumu, kurš viņos vēlāk nobriedīs un būs viņu dvēselei tīkams.

Ja viņi ir labvēlīgi noskaņoti, tad ar Dieva palīdzību, palēnām tiekot skaidrībā kā viņiem dzīvot- laulībā, vai klosterī – viņi sajutīs dvēseles mieru.

15. / 28. aprīlis, otrdiena

Ap. Aristarha, Puda, un Trofima no 70 ap. (ap 67).

Moc. Romas Vasilisas un Anastasijas (ap 68). Moc. Sūhija un viņa karadraudzes – Mesuhevijas mocekļu: Andreja, Anastasija, Talales, Teodorīta, Iuhēriona, Jordāna, Kondrata, Lukiāna, Mimnenosa, Nerangiosa, Poliekta, Jēkaba, Fokas, Domentiāna, Viktora un Zosimas (100-130) (Gruz.). Moc. Gotu Savvas (372).

Svtmoc. priest. Aleksandra Gnevuševa (1930).

Ap. d. 18. lekc. VIII, 5-17.

Jņ. 20. lekc. VI, 27-33:

27 Uzņemiet sevī nevis iznīkstošo barību, bet barību, kas paliek mūžīgai dzīvībai, kuru jums dos Cilvēka Dēls, jo Dievs Tēvs Viņu ir apzīmogojis."

28 Tad tie Viņam sacīja: "Ko lai darām, lai mums būtu daļa pie Dieva darbiem?"

29 Jēzus atbildēja viņiem: "Tas ir Dieva darbs, ka jūs ticat Tam, ko Viņš ir sūtījis."

30 Tad tie sacīja Viņam: "Kādu zīmi Tu rādi, lai mēs, to redzēdami, Tev ticam? Ko Tu darīsi?

31 Mūsu tēvi mannu ir ēduši tuksnesī, kā ir rakstīts: Viņš tiem ir devis ēst maizi no debesīm."

32 Jēzus viņiem sacīja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: nevis Mozus jums ir devis maizi no debesīm, bet Mans Tēvs jums dod īsto maizi no debesīm:

33 jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību."