2. / 15. augusts, sestdiena, gavēņa diena.

Pirmmoc. arhidiak. Stefana sv. relikviju pārnešana no Jeruzālemes uz Konstantinopoli (ap 428.) un taisno Jeruzālemes Nikodēma, Gamaliēla un viņa dēla Aviva sv. relikviju iegūšana (415). Svētl. Vasīlija, Kristus dēļ neprātīgā, Maskavas brīnumdarītāja (1557).

Svētl. Spaso-Kubenskas Vasīlija (1552-1557). Svtmoc. Stefana, Romas pāvesta, un to, kas ar viņu (257).

Visl.moc. Platona Koļegova (1937).

Dievmātes Ačairas ikonas (XXI).

Svētl.: Gal. 213. lekc. V, 22 – VI, 2. Mt. 43. lekc. XI, 27-30. Pirmmoc.: Ap. d. 17. lekc. VI, 8 – VII, 5, 47-60. Mt. 87. lekc. XXI, 33-42.

Dienas: 1. Kor. 123. lekc. I, 3-9.

Mt. 78. lekc. XIX, 3-12:

3 Un farizeji nāca pie Viņa, To kārdinādami, un sacīja Viņam: "Vai ir atļauts šķirties no savas sievas katra iemesla dēļ?"

4 Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Vai neesat lasījuši, ka Radītājs iesākumā tos radījis kā vīru un sievu,

5 un sacīja: tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas; un šie divi būs viena miesa.-

6 Tātad viņi nav vairs divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt."

7 Tie saka Viņam: "Kā tad Mozus ir pavēlējis dot šķiršanās rakstu un šķirties?"

8 Viņš saka tiem: "Mozus jums atļāva šķirties no savām sievām jūsu cietsirdības dēļ, bet no iesākuma tas tā nav bijis.

9 Bet Es jums saku: kas no savas sievas šķiras, ja ne netiklības dēļ, un prec citu, tas pārkāpj laulību; un, kas atšķirtu prec, tas pārkāpj laulību."

10 Viņa mācekļi saka Viņam: "Ja tas tā ir vīra un sievas starpā, tad nav labi precēties."

11 Bet Viņš sacīja tiem: "Visi nespēj saprast šo vārdu, bet tik tie, kam tas ir dots.

12 Jo ir bezdzimuma cilvēki, kas tādi no mātes miesām. Un ir bezdzimuma cilvēki, ko citi padarījuši par tādiem. Un ir bezdzimuma cilvēki, kas paši sevi padarījuši par tādiem Debesu valstības dēļ. Kas to spēj saprast, lai saprot."

1. / 14. augusts, piektdiena

Kunga Dzīvudarošā Krusta godājamo koku iznešana.

Dievmātes Aizmigšanas gavēņa sākums.

Rīta dievkalpojumā pēc Lielās slavas dziesmas – Krusta iznešana un paklanīšanās tam pēc Krusta godināšanas Svētdienas kārtības.

Pēc liturģijas mazā ūdens iesvētīšana.

Svētki par godu Visžēlīgajam Pestītājam un Vissvētajai Dievadzemdētājai (1164).

Septiņu Makabeju mocekļu: Avima, Antonina, Gurija, Eleazāra, Eusevona, Alīma un Markela, viņu mātes Solomonijas un viņu skolotāja Eleazāra (166. g. pirms Kr. Piedz.).

Visl. Suzdaļas Sofijas sv. relikviju iegūšana (1995). Deviņu mocekļu Pamfīlijas Pergā: Leontija, Atija, Aleksandra, Kindeja, Minsifeja, Kiriaka, Mineona, Katuna un Eukleja (III).

Svtmoc. priest. Dimitrija Pavska (1937).

Krustam: 1. Kor. 125. lekc., I, 18-24. Jņ. 60. lekc. XIX, 6-11, 13-20, 25-28, 30-35:

6 Kad nu augstie priesteri un sulaiņi viņu redzēja, tie brēca: "Sit Viņu krustā, sit Viņu krustā!" Pilāts viņiem saka: "Ņemiet jūs Viņu un sitiet krustā! Jo es pie Viņa vainas neatrodu!"

7 Jūdi viņam atbildēja: "Mums ir savs likums, un pēc šī likuma Viņam jāmirst, jo Viņš Sevi darījis par Dieva Dēlu."

8 Kad Pilāts šos vārdus dzirdēja, viņš vēl vairāk nobijās,

9 iegāja atkal savā pilī un saka Jēzum: "No kurienes Tu esi?" Bet Jēzus viņam nedeva nekādu atbildi.

10 Tad Pilāts Viņam sacīja: "Vai Tu ar mani nerunā? Vai Tu nezini, ka man ir vara Tevi atlaist un vara Tevi sist krustā?"

11 Jēzus atbildēja: "Tev nebūtu nekādas varas pār Mani, ja tā tev nebūtu dota no augšienes, tāpēc tam, kas Mani tev nodevis, ir lielāks grēks."

12 No šī brīža Pilāts meklēja Viņu atlaist. Bet jūdi brēca: "Ja tu Viņu atlaid, tu neesi ķeizara draugs! Katrs, kas pats sevi ceļ par ķēniņu, saceļas pret ķeizaru!"

13 Kad Pilāts dzirdēja šos vārdus, viņš Jēzu izveda ārā un pats apsēdās soģa krēslā uz laukuma, saukta akmeņu klāsts, ebrejiski Gabata.

14 Bija sataisāmā diena pirms Pashā, ap sesto stundu. Un viņš saka jūdiem: "Redziet, jūsu Ķēniņš!"

15 Bet tie brēca: "Nost, nost ar To! Sit Viņu krustā!" Pilāts viņiem saka: "Vai lai es jūsu Ķēniņu situ krustā?" Augstie priesteri atbildēja: "Mums nav neviena ķēniņa kā vien ķeizars!"

16 Tad viņš To atdeva tiem, lai tie Viņu sistu krustā. Tad tie saņēma Jēzu.

17 Un Viņš, Savu krustu nesdams, gāja uz vietu, ko sauc par pieres vietu, ebrejiski Golgatu.

18 Tur tie Viņu sita krustā un kopā ar Viņu divus citus, katrā pusē vienu, bet vidū Jēzu.

19 Bet Pilāts lika taisīt uzrakstu un piestiprināt to pie krusta; tur bija rakstīts: JĒZUS NACARIETIS, JŪDU ĶĒNIŅŠ.

20 Šo uzrakstu lasīja daudzi jūdi, jo vieta, kur Jēzus bija krustā sists, bija tuvu pie pilsētas; un rakstīts bija ebreju, romiešu un grieķu valodā.

21 Tad jūdu augstie priesteri sacīja Pilātam: "Neraksti: Jūdu ķēniņš, bet kā Viņš sacījis: Es esmu Jūdu ķēniņš."

22 Bet Pilāts atbildēja: "Ko esmu rakstījis, to esmu rakstījis."

23 Bet kareivji, piesituši Jēzu pie krusta, ņēma Viņa drēbes un sadalīja tās četrās daļās, katram kareivim pa daļai. Tāpat tie paņēma Viņa svārkus. Svārki nebija šūti, bet izausti viscaur no viena gabala.

24 Tad tie sacīja cits citam: "Tos nesadalīsim, bet metīsiem par tiem kauliņus, kam tie piederēs." Tā piepildījās raksti: tie Manas drēbes izdalījuši savā starpā un par Manu apģērbu metuši kauliņus. - Tā darīja kareivji.

25 Bet pie Jēzus krusta stāvēja Viņa māte, Viņa mātes māsa, Marija, Klopas sieva, un Marija Magdalēna.

26 Tad Jēzus, ieraudzījis Savu māti un viņai līdzās mācekli stāvam, ko Viņš mīlēja, saka mātei: "Sieva, redzi, tavs dēls!"

27 Pēc tam Viņš saka māceklim: "Redzi, tava māte!" No tā brīža māceklis viņu ņēma pie sevis.

28 Pēc tam, zinādams, ka viss ir pabeigts un lai piepildītu rakstus līdz galam, Jēzus sacīja: "Man slāpst!"

29 Tur stāvēja trauks ar etiķi; tie uzsprauda sūkli ar etiķi uz īzapa stiebra un to pacēla pie Viņa mutes.

30 Etiķi ņēmis, Jēzus sacīja: "Viss piepildīts!" Un, galvu nokāris, atdeva garu Dievam.

31 Bet bija sataisāmā diena, un, negribēdami, ka miesas pa sabatu paliktu pie krusta, jo šī sabata diena bija sevišķi liela, jūdi lūdza Pilātu, lai viņš liktu satriekt tiem lielus un viņus noņemt.

32 Tad kareivji nāca un satrieca pirmajam lielus, tāpat otram, kas kopā ar Viņu bija krustā sists.

33 Bet, nonākot līdz Jēzum un redzot, ka Viņš ir jau miris, tie Viņa lielus nesatrieca.

34 Bet viens no kareivjiem Viņam iedūra sānos šķēpu, un tūdaļ iztecēja asinis un ūdens.

35 Un, kas to redzējis, tas to ir apliecinājis, un viņa liecība ir patiesa. Un viņš zina, ka viņš runā patiesību, lai arī jūs ticētu.

31. / 13. augusts, ceturtdiena

Kunga Dzīvudarošā Krusta godājamo koku iznešanas priekšsvētki.

Taisnā Eudokīma Kapadoķieša (IX).

Moc. Jūlitas (304-305). Visl.moc. Vatopēdu Dionīsija (1822).

Svtmoc. Benjamina, Petrogradas metropolīta, un ar viņu kopā nogalinātā svtmoc. Sergija Šeina un moc. Jurija Novicka un Joanna Kovšarova (1922). Moc. Maksima Rumjanceva (1928); svtmoc. priest. Vladimira Holodkovska (1937); svtmoc. priest. Jāņa Rumjanceva, sv. priest. Konstantīna Razumova apl., moc. Annas Serovas un sv. Elizabetes Rumjancevas apl. (pēc 1937).

2. Kor. 175. lekc. IV, 1-6.

Mt. 99. lekc. XXIV, 13-28:

13 Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.

14 Un šis Valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.

15 Kad nu jūs redzēsit izpostīšanas negantību stāvam svētā vietā, par ko pravietis Daniēls sacījis - kas to lasa, lai uzmana, -

16 lai tad tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos.

17 Un, kas ir uz jumta, lai nekāpj zemē iznest mantas no sava nama.

18 Un, kas ir uz lauka, lai neatgriežas mājās paņemt savas drēbes.

19 Bet vai grūtajām un zīdītājām tanī laikā!

20 Bet lūdziet Dievu, lai jūsu bēgšana nenotiek ziemas laikā vai sabata dienā.

21 Jo tad būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam un kādas arī vairs nebūs.

22 Un, ja šīs dienas netiktu saīsinātas, tad neviens cilvēks neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas tiks saīsinātas.

23 Ja tad kas jums sacīs: redzi, še ir Kristus vai tur, - tad neticiet.

24 Jo uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja iespējams, arī izredzētos.

25 Redzi, Es jums to esmu teicis jau iepriekš.

26 Tāpēc, kad tie jums sacīs: redzi, Viņš ir tuksnesī, - tad neizeita ārā; redzi, Viņš ir kambaros, - tad neticiet.

27 Jo, kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.

28 Jo, kur maita, tur salasās ērgļi.

30. / 12. augusts, trešdiena, gavēņa diena.

Ap. Sīlas, Siluāna, Kriskenta, Epeneta un Andronika no 70 ap. (I). Moc. Jāņa Karotāja (IV).

Visl. Optinas Anatolija, Jaunākā (1922).

Visl. Solovku Hermaņa sv. relikviju iegūšana (1484).

Moc. Polihronija, Bābeles bīsk., svtmoc. priesteru Parmēnija, Elīma, Hrisotela, diak. Lūkas un Muko, un mocekļu Audona un Sennīsa, Persijas kņazu, Romā un moc. Olimpija un Maksima, Kordobā (ap 251.).

Svtmoc. bīsk. Valentīna un trīs viņa mācekļu moc. Prokula, Efiva, Apollonija un taisnā Avundija (ap 273.). Samāras svēto kopēja godināšana.

Visl. Angelinas, Serbijas valdnieces (ap 1520.).

Svtmoc. diak. Jāņa Plotņikova (1918).

2. Kor. 173. lekc. III, 4-11.

Mt. 96. lekc. XXIII, 29-39:

29 Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs ceļat kapenes praviešiem un izgreznojat taisno kapu pieminekļus un sakāt:

30 ja mēs būtu bijuši mūsu tēvu laikos, mēs nebūtu piedalījušies praviešu asins izliešanā.

31 Tātad jūs dodat liecību par sevi, ka jūs esat praviešu slepkavu bērni.

32 Jūs tad arī piepildāt savu tēvu mēru.

33 Jūs čūsku un odžu dzimums, kā jūs izbēgsit no elles sodības?

34 Tāpēc, redzi, Es sūtu pie jums praviešus, gudros un rakstu mācītājus; dažus no tiem jūs nokausit un sitīsit krustā un citus šautīsit savās sinagogās un vajāsit no vienas pilsētas uz otru,

35 ka uz jums nāktu visas nevainīgās asinis, kas izlietas virs zemes no taisnā Ābela asinīm līdz Caharijas, Barakija dēla, asinīm, ko jūs nokāvuši starp Dieva namu un altāri.

36 Patiesi Es jums saku: tas viss nāks pār šo dzimumu.

37 Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nokauj praviešus un nomētā ar akmeņiem tos, kas pie tevis sūtīti! Cik reižu Es gribēju sapulcināt ap Sevi tavus bērnus, kā vista sapulcina savus cālīšus apakš saviem spārniem, bet jūs negribējāt.

38 Redzi, jūsu nams tiks jums atstāts postā.

39 Jo Es jums saku: jūs Mani no šī laika neredzēsit, tiekāms jūs sacīsit: slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā!"

Aizlūguma fragments ar lūgšanos sv. moc. Panteleimonam.

27. / 9. augusts, svētdiena

10. svētdiena pēc Trijādības.

#Panteleimons

Evaņģēlija lasījums.

27. / 9. augusts, svētdiena

10. svētdiena pēc Trijādības.

#evaņģēlijs

Apustuļu lasījums.

27. / 9. augusts, svētdiena

10. svētdiena pēc Trijādības.

#apustuļi

Dievkalpojumu saraksts Debesbraukšanas baznīcā 11.nedēļā pēc Svētās Trijādības no 10.augusta līdz 16.augustam:

14.augusts piektdiena- 18:00 akafists Vissvētajai Dievadzemdētājai ar aizlūgumu,

15.augusts sestdiena- 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija,

17:00 Svētdienas priekšvakara dievkalpojums;

16.augusts Svētdiena - 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija.

#dievkalpojumusaraksts

27. / 9. augusts, svētdiena

10. svētdiena pēc Trijādības.

1. balss.

Lielmoc. un dziedinātāja Panteleimona (305).

Visl. Aļaskas Hermaņa (1837).

Svētl. Nikolaja Kočanova, Kristus dēļ neprātīgā, Novgorodas brīnumdarītāja (1392). Svt. Joasafa, Maskavas un visas Krievzemes metr. (1555). Visl. apl. igumenes Anfisas un 90 viņas māsu (759). Ap. piel. Klementa, Ohridas bīsk. (916), Ohridas Nauma, Savvas, Gorazda un Angelāra (Bulg.). Smoļenskas svēto kopēja godināšana (pārejošas svinības svētdienā pirms 28. jūlija).

Svtmoc. Ambrozija, Sarapūlas bīsk., priest. Platona Gorniha un Panteleimona Bogojavļenska (1918); svtmoc. priest. Jāņa Solovjova (1941).

Rīt. – 10. Ev. Jņ. 66. lekc. XXI, 1-14. Lit. – 1. Kor. 131. lekc. IV, 9-16.

Mt. 72. lekc., XVII, 14-23:

14 Un, kad tie aizgāja pie ļaudīm, pie Viņa atnāca viens cilvēks, metās Viņa priekšā ceļos

15 un sacīja: "Kungs, apžēlojies par manu dēlu, viņš ir mēnessērdzīgs, un viņam daudz jācieš, jo viņš bieži krīt ugunī un bieži ūdenī.

16 Un es to atvedu pie Taviem mācekļiem, bet tie viņu nevarēja dziedināt."

17 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: "Ak, tu neticīgā un samaitātā cilts, cik ilgi Es vēl būšu pie jums? Cik ilgi Es vēl jūs panesīšu? Vediet Man to šurp!"

18 Un Jēzus viņu apdraudēja, un ļaunais gars izgāja no viņa; un zēns kļuva vesels tanī pašā stundā.

19 Tad mācekļi piegāja pie Jēzus atsevišķi un sacīja: "Kāpēc mēs viņu nevarējām izdzīt?"

20 Bet Jēzus tiem saka: "Jūsu mazticības dēļ; jo patiesi Es jums saku: ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, - un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams.

21 Bet šī suga neiziet citādi kā vien ar lūgšanas un gavēšanas palīdzību."

22 Kad tie Galilejā apkārt staigāja, Jēzus sacīja uz tiem: "Cilvēka Dēls tiks nodots cilvēku rokās.

23 Un tie Viņu nokaus, un trešā dienā Viņš celsies augšām." Un tie ļoti noskuma.

26. / 8. augusts, sestdiena

Svtmoc. Ermolaja, Ermipa un Ermokrāta, Nikomēdijas priest. (ap 305.).

Visl. Pečoru Mozus Ugrīna, Tuvajās alās (ap 1043.). Visl.moc. Paraskevas, Romā (ap 138.-161.).

Svtmoc. priest. Sergija Streļņikova (1937).

Visl.: Gal. 213. lekc. V, 22 – VI, 2. Lk. 24. lekc. VI, 17-23.

Dienas: Rom. 119. lekc. XV, 30-33. Mt. 73. lekc. XVII, 24- XVIII, 4:

24 Un, kad tie nonāca Kapernaumā, nodokļu saņēmēji piegāja pie Pētera un sacīja: "Vai jūsu Mācītājs nodokli nemaksā?"

25 Viņš saka: "Maksā gan." Un, namā iegājis, Jēzus viņam tūlīt jautāja, sacīdams: "Kā tev šķiet, Sīmani? No kā laicīgie ķēniņi ņem muitu vai nodokli? Vai no saviem dēliem vai no svešiniekiem?"

26 Kad Pēteris atbildēja: no svešiniekiem, - tad Jēzus uz to sacīja: "Tātad pašu bērni ir svabadi.

27 Bet, lai mēs tiem nedotu apgrēcību, tad ej uz jūru un izmet makšķeri un ņem pirmo zivi, kas pieķersies, un, tās muti atdarījis, tu atradīsi vienu stateri, to dod viņiem par Mani un par sevi."

1 Tanī pašā stundā mācekļi gāja pie Jēzus un sacīja: "Kas gan ir lielākais Debesu valstībā?"

2 Un Jēzus pasauca bērnu, nostatīja to viņu vidū

3 un sacīja: "Patiesi Es jums saku: ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksit Debesu valstībā.

4 Tāpēc, kas pats pazemojas kā šis bērns, tas ir lielākais Debesu valstībā.

25. / 7. augusts, piektdiena, gavēņa diena.

Taisnās Annas, Vissvētās Dievadzemdētājas mātes, aizmigšana.

Sv. sievu diakones Olimpiādas (409) un jaun. Tavennas Eupraksijas (413). Visl. Želtovodas, Unženas Makārija (1444).

Piektā Vispasaules Koncila 165 svēto tēvu atceres diena (533).

Svtmoc. priest. Nikolaja Udinceva (1918); svtmoc. priest. Aleksandra Saharova (1927); sv. Iraīdas Tihovas apl. (1967).

2. Kor. 169. lekc. I, 12-20.

Mt. 91. lekc. XXII, 23-33:

23 Tanī dienā nāca pie Viņa saduķeji, kas saka, ka augšāmcelšanās neesot, un jautāja Viņam,

24 sacīdami: "Mācītāj, Mozus ir sacījis: ja kas nomirst bez bērniem, tad viņa brālim būs precēt viņa sievu un celt savam brālim dzimumu. -

25 Bet pie mums bija septiņi brāļi, pirmais apņēma sievu un nomira, un, tā kā tam nebija bērnu, tad tas atstāja savu sievu savam brālim.

26 Tāpat arī otrs un trešais līdz septītajam.

27 Un beidzot pēc viņiem visiem arī sieva nomira.

28 Tad nu kuram no septiņiem augšāmcelšanās dienā šī sieva piederēs? Jo viņa taču visu septiņu sieva bijusi."

29 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: "Jūs alojaties, nesaprazdami nedz rakstus, nedz Dieva spēku.

30 Jo augšāmcelšanās cēlienā ne precējas, nedz tiek precēti, bet visi ir kā eņģeļi debesīs.

31 Vai tad jūs neesat lasījuši par miroņu augšāmcelšanos, ko Dievs jums teicis:

32 Es esmu Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs. Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs."

33 Un, kad ļaudis to dzirdēja, tie iztrūcinājās par Viņa mācību.

24. / 6. augusts, ceturtdiena

Moc. Kristīnes (ap 300.).

Moc. labt. kņ. Borisa un Gļeba, svētajā kristībā Romāna un Dāvida (1015).

Visl. Polikarpa, Pečoru arhimandrīta (1182). Visl. Isetas Dalmāta relikviju iegūšana (1994).

Svtmoc. diak. Alfeja Korbanska (1937); sv. priesteru Nikolaja Pongiļska apl. (1942) un Jāņa Kaļiņina apl. (1951).

Rīt. –Lk. 106. lekc. XXI, 12-19.

Lit. – 2. Kor. 167. lekc. I, 1-7.

Mt. 88. lekc. XXI, 43-46:

43 Tāpēc Es jums saku: Dieva valstība no jums tiks atņemta un dota tautai, kas nes viņas augļus.

44 Un, kas kritīs uz šo akmeni, tas sašķīdīs, bet, uz ko tas kritīs, to viņš satrieks."

45 Un, kad augstie priesteri un farizeji dzirdēja Viņa līdzības, tie saprata, ka Tas runāja par viņiem.

46 Tie meklēja Viņu tvert, bet bijās no ļaudīm, jo tie turēja Viņu par pravieti.

23. / 5. augusts, trešdiena, gavēņa diena.

Dievmātes Počajevas ikonas (1675).

Moc. Trofima, Teofila un ar viņiem 13 moc. (284-305). Taisnā kareivja Fjodora Ušakova (godināšanas iesākums 2001. g.).

Svtmoc. Apolinārija, Ravennas pirmā bīsk. (ap 75).

Svtmoc. priest. Mihaila Troicka un moc. Andreja Argunova (1938).

Dievmātes ikonas, sauktas «Visu noskumušo Iepriecinājums» (ar grasīšiem) (1888).

Rīt. – Lk. 4. lekc. I, 39-49, 56.

Lit. – 1. Kor. 165. lekc. XVI, 4-12. Mt. 86. lekc. XXI, 28-32:

28 Bet kā jums šķiet? Kādam cilvēkam bija divi dēli, un viņš gāja pie pirmā un sacīja: dēls, ej un strādā šodien manā vīnadārzā.

29 Un tas atbildēja un sacīja: jā, kungs! - Bet viņš negāja.

30 Viņš aizgāja pie otra dēla un sacīja tāpat. Tas atbildēja un sacīja: es negribu. - Pēc tam viņam palika žēl, un viņš aizgāja.

31 Kurš no šiem diviem ir darījis tēva prātu?" Tie saka: "Pēdējais." Tad Jēzus saka tiem: "Patiesi Es jums saku: muitnieki un netikles drīzāk nāks Dieva valstībā nekā jūs.

32 Jo Jānis nāca pie jums pa taisnības ceļu, un jūs viņam neticējāt; bet muitnieki un netikles viņam ticēja. Bet arī tad, to redzēdami, jūs neatgriezāties un viņam neticējāt.

22. / 4. augusts, otrdiena

Ap. pielīdz. mirru nesējas Marijas Magdalēnas (I). Svtmoc. Fokas sv. relikviju pārnešana (403-404).

Visl. Perejaslavļas Kornēlija (1693).

Svtmoc. priest. Mihaila Nakarjakova (1918); svtmoc. priest. Aleksija Iļjinska (1931).

1. Kor. 161. lekc. XV, 29-38.

Mt. 85. lekc. XXI, 23-27:

23 Un, kad Viņš ienāca Templī, tad, Viņam tur mācot, augstie priesteri un tautas vecaji piegāja pie Viņa un sacīja: "Kādā varā Tu to dari? Un kas Tev deva tādu varu?"

24 Bet Jēzus atbildēja un sacīja tiem: "Es arī gribu jums jautāt vienu lietu; ja jūs Man to teiksit, tad Es arī jums sacīšu, kādā varā Es to daru:

25 no kurienes bija Jāņa kristība? Vai no debesīm vai no cilvēkiem?" Bet tie apspriedās savā starpā un sacīja: "Ja mēs teiksim: no debesīm, - tad Viņš mums sacīs: kāpēc tad jūs viņam neticējāt?

26 Bet, ja mēs sakām: no cilvēkiem, - tad mums jābīstas no ļaudīm; jo visi tur Jāni par pravieti."

27 Un viņi atbildēja Jēzum un sacīja: "Mēs nezinām." Tad Viņš sacīja tiem: "Tad arī Es jums nesaku, kādā varā Es to daru.

Aizlūguma fragments.

20. / 2. augusts, 9. svētdiena pēc Trijādības.

Prav. Elijas (IX gs. pirms Kr. Piedz.).

Evaņģēlija lasījums.

20. / 2. augusts, 9. svētdiena pēc Trijādības.

Prav. Elijas (IX gs. pirms Kr. Piedz.).

#evaņģēlijs

Apustuļu lasījums.

20. / 2. augusts, 9. svētdiena pēc Trijādības.

Prav. Elijas (IX gs. pirms Kr. Piedz.).

#apustuļi

Dievkalpojumu saraksts Debesbraukšanas baznīcā 10.nedēļā pēc Svētās Trijādības no 3.augusta līdz 9.augustam:

7.augusts piektdiena- 18:00 akafists Vissvētajai Dievadzemdētājai ar aizlūgumu,

8.augusts sestdiena- 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija,

17:00 Svētdienas priekšvakara dievkalpojums;

9.augusts Svētdiena - 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija.

#dievkalpojumusaraksts

20. / 2. augusts, 9. svētdiena pēc Trijādības. 8. balss.

Prav. Elijas (IX gs. pirms Kr. Piedz.).

Visl. Galīcijas, Čuhlomas Ābramija (1375). Visl.moc. Brestas Afanasija sv. relikviju iegūšana (1649).

Svtmoc. priest. Konstantīna Slovcova (1918); svtmoc. priest. Aleksandra Arhangeļska, Georgija Ņikitina, Jāņa Stebļina-Kamenska, Sergija Gortinska un Feodora Jakoveļva, visl.moc. Tihona Kečkova, Georgija Požarova, Kosmas Vjazņikova un moc. Eufīmija Grebenščikova un Pētera Vjazņikova (1930); svtmoc. priest. Aleksija Znamenska (1938); visl.moc. Feodora Abrosimova (1941).

Dievmātes Čuhlomas jeb Galīcijas (1350), Abalakas ikonas («Zīme») un Oršanskas (1637) ikonu.

Rīt. – 9. Ev. Jņ. 65. lekc. XX, 19-31. Lit. – 1. Kor. 128. lekc., III, 9-17.

Mt. 59. lekc. XIV, 22-34:

22 Un Jēzus tūdaļ lika Saviem mācekļiem kāpt laivā un pārcelties uz otru malu, tiekāms Viņš atlaidīs ļaudis.

23 Un, ļaudis atlaidis, Viņš savrup uzkāpa kalnā Dievu lūgt. Un, kad vakars metās, Viņš tur palika viens pats.

24 Bet laiva bija jau jūras vidū; viļņi to mētāja, jo pūta pretvējš.

25 Bet gaiļos Jēzus nāca pie tiem, pa jūras virsu staigādams.

26 Un, kad mācekļi Viņu redzēja pa jūras virsu staigājam, tie izbijās un sacīja: "Tas ir spoks." Un tie brēca aiz bailēm.

27 Bet Jēzus tūdaļ tos uzrunāja un sacīja: "Turiet drošu prātu, Es tas esmu! Nebīstieties!"

28 Un Pēteris Viņam atbildēja un sacīja: "Kungs, ja Tu tas esi, tad liec man nākt pie Tevis pa ūdens virsu."

29 Un Viņš sacīja: "Nāc!" Un Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu un nāca pie Jēzus.

30 Bet, lielu vētru redzēdams, viņš izbijās un sāka grimt, viņš brēca un sacīja: "Kungs, palīdzi man!"

31 Un, tūdaļ roku izstiepis, Jēzus viņu satvēra un viņam sacīja: "Mazticīgais, kādēļ tu šaubījies?"

32 Un, kad tie iekāpa laivā, vējš nostājās.

33 Un tie, kas bija laivā, metās Viņa priekšā ceļos un sacīja: "Patiesi Tu esi Dieva Dēls."

34 Un viņi pārcēlās uz otru malu un nāca Ģenecaretes zemē.