22. / 4. novembris, trešdiena, gavēņa diena.

Dievmātes Kazaņas ikonas (par godu Maskavas un Krievijas atbrīvošanai no poļu uzbrukuma 1612. g.). Dievmātes Jakobštates brīnumdarošās ikonas.

Ap. pielīdz. Averkija, Hieropoles bīsk., brīnumdarītāja (ap 167.). Septiņu pusaudžu, kas cietuši Efezā: Maksimiliāna, Jambliha, Martiniāna, Dionīsija, Antonina, Konstantīna (Eksakustodiāna) un Jāņa (ap 250.; 408-450).

Moc. bīsk. Aleksandra, kareivja Hēraklija un sievu Annas, Elizabetes, Teodotijas un Glikērijas, Adrianopolē (II-III).

Svtmoc. Serafima, Ugļičas arhibīsk., un ar viņu priest. Vladimira Soboļeva, Aleksandra Andrejeva, Vasīlija Bogojavļenska, Aleksandra Ļebedeva un visl.moc. arhimandrītu Hermaņa Poļanska un Mīnas Šelajeva (1937); svtmoc. priest. Nikolaja Bogoslovska, Nikolaja Ušakova un visl.moc. Grigorija Vorobjova (1937). Svtmoc. Nikodēma, Belgorodas bīskapa, relikviju iegūšana (2012)

Dievmātes Androņikovas un Jakobštates (XVII) ikonas.

Rīt. – Lk. 4. lekc. I, 39-49, 56.

Lit. – Dievmātei: Fil. 240. lekc. II, 5-11.

Lk. 54. lekc. X, 38-42, XI, 27-28:

38 Atgadījās, ka viņi, tālāk ejot, nonāca kādā ciemā. Tur kāda sieva, Marta vārdā, uzņēma Viņu savā namā.

39 Un viņai bija māsa, vārdā Marija, tā apsēdusies pie Tā Kunga kājām, klausījās Viņa vārdos.

40 Bet Marta, aizņemta ar daudzām rūpēm par to, kā Viņu apkalpot, pienāca un sacīja: "Kungs, vai Tu neko nesaki par to, ka mana māsa mani atstājusi, lai es viena kalpotu? Saki jel viņai, lai viņa man palīdz."

41 Bet Tas Kungs viņai atbildēja, sacīdams: "Marta, Marta, tu rūpējies un zūdies par daudzām lietām.

42 Bet tikai vienas lietas vajag, Marija sev izraudzījusies labo daļu, tā viņai netaps atņemta."

27 Un gadījās, kad Viņš tā runāja, tad kāda sieva paceltā balsī uz Viņu sacīja: "Svētīgas tās miesas, kas Tevi nesušas, un tās krūtis, ko Tu esi zīdis."

28 Bet Viņš sacīja: "Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."

Aizlūguma fragments.

19. / 1. novembris, svētdiena

22. svētdiena pēc Trijādības.

#aizlūgums

Evaņģēlija lasījums.

19. / 1. novembris, svētdiena

22. svētdiena pēc Trijādības.

#evaņģēlijs

Apustuļu lasījums.

19. / 1. novembris, svētdiena

22. svētdiena pēc Trijādības.

#apustuļi

Dievkalpojumu saraksts Debesbraukšanas baznīcā 23.nedēļā pēc Trijādības Svētkiem no 2.novembra līdz 8.novembrim:

4.novembris trešdiena- 18:00 akafists Vissvētajai Dievadzemdētājai ar aizlūgumu,

6.novembris piektdiena- 18:00 panihida- aizmigušo brāļu un māsu pieminēšana;

7.novembris sestdiena- 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija, panihida,

17:00 Svētdienas priekšvakara dievkalpojums;

8.novembris Svētdiena - 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija.

#dievkalpojumusaraksts

Novembris (j.st.)

19. / 1. novembris, svētdiena

22. svētdiena pēc Trijādības. 5. balss.

Prav. Joēla (800. g. pirms Kr. Piedz.). Moc. Uāra un kopā ar viņu septiņu kristīgo mācītāju Ēģiptē (ap 307.). Visl. Rilas Jāņa (946) sv. relikviju pārnešana (1238).

Svētl. Kleopatras (327) un viņas dēla Jāņa (320). Svtmoc. Cadoka, Persijas bīsk., un ar viņu 128 mocekļu (342). Arhangeļskas metropolijas svēto kopēja godināšana. Karēlijas jaunmocekļu un apliecinātāju kopēja godināšana (pārejošas svinības 1. svētdienā pēc 18. oktobra).

Svtmoc. priest. Aleksandra Nikoļska un Sergija Pokrovska (1937).

Rīt. – 11. Ev. Jņ. 67. lekc. XXI, 15-25.

Lit. – Gal. 215. lekc. VI, 11-18.

Lk. 35. lekc. VIII, 5-15:

4 Bet, kad daudz ļaužu bija sanākuši, un cilvēki no visām pilsētām pie Viņa sanāca, tad Viņš runāja līdzībā:

5 "Sējējs izgāja sēt savu sēklu; un sējot cita krita ceļmalā, un to samina, un putni gaisā to apēda.

6 Un cita krita uz akmeni, uzdīgusi tā sakalta, tāpēc ka tai nebija slapjuma.

7 Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga līdz un to nomāca.

8 Bet cita krita labā zemē, tā uzdīga un nesa simtkārtīgus augļus." To sacījis, Viņš sauca: "Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!"

9 Bet Viņa mācekļi Viņam vaicāja, ko šī līdzība nozīmējot?

10 Bet Viņš sacīja: "Jums ir dots zināt Dieva valstības noslēpumus, bet pārējiem līdzībās, lai tie redzēdami neredz un dzirdēdami nesaprot.

11 Bet šī ir tā līdzība: sēkla ir Dieva vārds.

12 Bet, kas ceļmalā, ir tie, kas to dzird; pēc velns nāk un ņem vārdu no viņu sirdīm, lai tie netic un netop izglābti.

13 Bet, kas uz akmens, ir tie, kad tie vārdu dzird, tad tie to uzņem ar prieku, bet tiem nav saknes; mazu brīdi tie tic un pārbaudīšanas laikā tie atkāpjas.

14 Bet, kas starp ērkšķiem krita, ir tie, kas to dzird un tomēr noiet un iegrimst rūpēs un bagātībā un pasaules kārībās un noslāpst un nenes nekādus augļus.

15 Bet, kas labā zemē, ir tie, kas vārdu dzird un to patur labā un godīgā sirdī, augļus nesdami ar pacietību.

18. / 31. oktobris, sestdiena

Apustuļa un evaņģēlista Lūkas (I). Visl. Jāzepa (Josifa), Volockas igumena, brīnumdarītāja, sv. relikviju iegūšana (2001).

Moc. Marīna (IV). Visl. Juliāna, tuksneša vientuļnieka (IV). Lielmoc. Zlatas (Hrizas) (1795) (Bulg.).

Svtmoc. priest. Andreja Voskresenska, Sergija Bažanova, Nikolaja Sokolova un Sergija Guseva, moc. Elizabetes Krimovas (1937).

Rīt. –Jņ. 67. lekc. XXI, 15-25.

Lit. – Gal. 215. lekc. VI, 11-18.

Lk. 35. lekc. VI, 1-10:

1 Un notika, kādā sabatā, Viņam caur labību ejot, Viņa mācekļi plūca vārpas un ēda, ar rokām tās berzdami.

2 Bet kādi no farizejiem tiem sacīja: "Kam jūs darāt to, kas sabatā darīt aizliegts?"

3 Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: "Vai jūs neesat lasījuši, ko Dāvids ir darījis, kad tas bija izsalcis, un tie, kas pie viņa bija?

4 Ka tas ir iegājis Dieva namā un ir ņēmis un ēdis skatāmās maizes un devis arī tiem, kas bija pie viņa, lai gan vienīgi priesteriem bija atļauts tās ēst."

5 Un Viņš tiem sacīja: "Cilvēka Dēls ir kungs arī par sabatu."

6 Bet atkal citā sabatā, Viņam sinagogā ejot un mācot, notika, ka tur bija cilvēks, kam labā roka bija pamirusi.

7 Bet rakstu mācītāji un farizeji uz Viņu glūnēja, vai Viņš sabatā nedziedinās, lai atrastu iemeslu Viņu apsūdzēt.

8 Bet Viņš nomanīja viņu domas un sacīja uz cilvēku, kam roka bija pamirusi: "Celies un stājies šeit vidū!" Un tas cēlās un nostājās.

9 Tad Jēzus sacīja: "Es jums ko vaicāšu: vai ir brīv sabatā labu darīt vai ļaunu: dzīvību glābt vai maitāt?"

10 Un, visus viņus uzlūkojis, Viņš uz slimo sacīja: "Izstiep savu roku!" Un tas to darīja, un viņa roka tapa vesela.

17. / 30. oktobris, piektdiena, gavēņa diena.

Prav. Osijas (Hozejas) (820. g. pirms Kr. Piedz.). Visl. Krētas Andreja (767).

Visl. Ļeohnovas, Novgorodas Antonija (1611). Moc. Arāvijas mantas nekārīgo Kosmas un Damiāna, un viņu brāļu moc. Leontija, Anfima un Eutropija (287. vai 303.). Taisnā Lācara, kas augšāmcelts ceturtajā dienā, Kitijas bīskapa (ap 63. g.), sv. relikviju pārnešana (898).

Svtmoc. priest. Neofīta Ļubimova un Anatolija Ivanovska; visl.moc. Jakinfa Pitateļeva un Kallista Oparina (1918); svtmoc. Aleksandra, Semipalatinskas arhibīsk. (1937).

Dievmātes ikonu, sauktu «Pirms Piedzimšanas un pēc Piedzimšanas Jaunava» (1827) un «Atbrīvotāja».

Visu no dievbijības pretiniekiem nevainīgi nogalināto vai bez vainas ieslodzīto pareizticīgo kristiešu piemiņa.

Kol. 261. lekc. IV, 10-18.

Lk. 42. lekc. IX, 12-18:

12 Bet diena sāka iet uz beigām, un tie divpadsmit piegāja pie Viņa un sacīja Viņam: "Atlaid ļaudis, lai tie izklīstu pa apkārtējiem ciemiem un mājām, uzmeklētu naktsmājas un pārtiku, jo mēs šeit esam tukšā vietā."

13 Bet Viņš tiem sacīja: "Dodiet jūs viņiem ēst." Bet tie sacīja: "Mums nav vairāk kā piecas maizes un divi zivis, vai lai mēs aizejam pirkt barību visam šim ļaužu pulkam?"

14 Jo tur bija ap pieci tūkstoši vīru. Bet Viņš teica Saviem mācekļiem: "Lieciet viņiem apsēsties pulciņos pa piecdesmit."

15 Un tie tā darīja un visus apsēdināja.

16 Bet Viņš, paņēmis tās piecas maizes un divas zivis, skatījās uz debesīm, svētīja tās un pārlauza un deva mācekļiem, lai tie tās celtu ļaudīm priekšā.

17 Un viņi ēda, un visi paēda; un viņi pielasīja ar pāri palikušām druskām divpadsmit grozus.

18 Un notika, ka Viņš viens pats lūdza Dievu un mācekļi pie Viņa piegāja, un Viņš tiem vaicāja: "Ko ļaudis saka Mani esam?"

16. / 29. oktobris, ceturtdiena

Moc. Longina, simtnieka priekšnieka, kas bija pie Kunga Krusta (I).

Visl. Longina, Pečoru vārtu sarga, Tālajās alās (XIII-XIV). Visl. Jarengas Longina (1544-1545). Svt. Jāņa, Toboļskas metr., relikviju iegūšana (1914).

Sv. priest. Georgija Troicka apl. (1931); svtmoc. priest. Jevgēņija Jelhovska (1937); svtmoc. priest. Aleksija Nikonova (1938); svtmoc. priest. Jāņa Zasedateļeva (1942).

Kol. 260. lekc. IV, 2-9.

Lk. 41. lekc. IX, 7-11:

7 Bet tetrarhs Hērods, par visu, kas notika, dzirdējis, nezināja ko domāt, jo daži sacīja, ka Jānis esot uzcēlies no miroņiem,

8 bet citi, ka Ēlija esot parādījies, vēl citi, ka kāds no senajiem praviešiem esot augšāmcēlies.

9 Un Hērods sacīja: "Es esmu Jānim nocirtis galvu, bet kas šis tāds ir, par kuru es dzirdu tādas lietas?" Un viņš meklēja izdevību Viņu redzēt.

10 Apustuļi pārnākuši izstāstīja Jēzum, cik lielas lietas tie bija darījuši; un Viņš tos ņēma pie Sevis un aizgāja savrup uz kādu pilsētu, vārdā Betsaida.

11 Bet ļaudis, to izzinājuši, sekoja Viņam, un Viņš tos pieņēma, runāja uz viņiem par Dieva valstību un darīja veselus tos, kam vajadzēja dziedināšanas.

14. / 27. oktobris, otrdiena

Moc. Nazārija, Gervāsija, Protāsija un Kelsija (54-68). Visl. Serbijas Pareskevas-Petkas (XI).

Visl. Nikolas Svētuļa, Čerņigovas kņ., Pečoru brīnumdarītāja, Tuvajās alās (1143). Moc. Silvāna, Gazas priest. (IV).

Svtmoc. priest. Mihaila Lektorska (1912); svt. Ambrozija apl., Kameņecas Podoļskas bīsk. (1932); svtmoc. priest. Pētera Ļebedeva (1937); visl.moc. Maksimiliāna Marčenko (1938).

Dievmātes Jahromas ikonas (XV).

Kol. 256. lekc. II, 20- III, 3.

Lk. 34. lekc. VIII, 1-3:

1 Pēc tam notika, ka Viņš staigāja pa pilsētām un ciemiem, mācīdams ļaudis un sludinādams Dieva valstību, un tie divpadsmit bija pie Viņa,

2 kā arī dažas sievas, kuras Viņš bija dziedinājis no ļauniem gariem un vājībām: Marija, saukta Magdalēna, no kuras bija izgājuši septiņi ļauni gari,

3 un Joanna, Hēroda nama uzrauga Kūzas sieva, Zuzanna un daudz citu sievu, kas no sava padoma Viņam gādāja uzturu.

Aizlūguma fragments.

12. / 25. oktobris.

21. svētdiena pēc Trijādības.

#aizlūgums

Evaņģēlija lasījums.

12. / 25. oktobris.

21. svētdiena pēc Trijādības.

#evaņģēlijs

Apustuļu lasījums.

12. / 25. oktobris.

21. svētdiena pēc Trijādības.

#apustuļi

Dievkalpojumu saraksts Debesbraukšanas baznīcā 22.nedēļā pēc Trijādības Svētkiem no 26.oktobra līdz 1.novembrim:

28.oktobris trešdiena- 18:00 akafists svetmoceklim Rīgas Jānim ar aizlūgumu,

30.oktobris piektdiena- 18:00 akafists Vissvētajai Dievadzemdētājai ar aizlūgumu;

31.oktobris sestdiena- 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija,

17:00 Svētdienas priekšvakara dievkalpojums;

1.novembris Svētdiena - 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija.

#dievkalpojumusaraksts

12. / 25. oktobris.

21. svētdiena pēc Trijādības. 4. balss.

VII Vispasaules Koncila svēto tēvu piemiņa (787).

Moc. Proba, Taraha un Andronika (304). Visl. Kosmas, kanonu rakstītāja jeb Himnogrāfa, Majumas bīsk. (ap 787.).

Visl. Amfilohija, Glušicas igumena (1452). Moc. Domnikas (286). Svt. Mārtiņa Žēlsirdīgā, Tūras bīsk. (ap 400.). Kunga Dzīvudarošā Krusta Koka daļas, Dievmātes Filermas ikonas un Jāņa Kristītāja labās rokas pārnešana no Maltas un Gatčinu (1799).

Sv. Jāņa Ļetņikova apl. (1930); visl.moc. Lavrentija Ļevčenko (1937); svtmoc. priest. Aleksandra Podzejevska (1940); svt. Nikolaja Mogiļevska apl. (1955).

Dievmātes Jeruzālemes (48), Jaroslavļas Smoļenskas (1642), Rudņenskas (167) un Kalugas (1812) ikonu.

Rīt. – 10. Ev. Jņ. 66. lekc. XXI, 1-14. Lit. – Gal. 203. lekc. II, 16-20. II, 16-20.

Lk. 30. lekc. VII, 11-16:

11 Un pēc tam Viņš gāja uz pilsētu, vārdā Naine, un Viņa mācekļi un daudz ļaužu gāja Viņam līdzi.

12 Bet, kad Viņš bija tuvu pie pilsētas vārtiem, lūk, tad iznesa mironi, kas bija savas mātes vienīgais dēls, un tā bija atraitne, un liels pulks pilsētnieku tai gāja līdzi.

13 Un, to redzējis, Tas Kungs par to iežēlojās un tai sacīja: "Neraudi!"

14 Un piegājis Viņš aizskāra zārku, un nesēji apstājās, un Viņš sacīja: "Jaunekli, Es tev saku: celies augšā!"

15 Un mironis cēlās sēdus un sāka runāt, un Viņš to atdeva viņa mātei.

16 Tad izbailes pārņēma visus, un tie slavēja Dievu, sacīdami: "Liels pravietis mūsu starpā ir cēlies, - un: Dievs Savus ļaudis uzlūkojis."

10. / 23. oktobris, piektdiena, gavēņa diena.

Moc. Eulampija un Eulampijas (303-311). Svt. Inokentija, Penzas bīsk. (1819). Visl. Optinas Ambrozija (1891).

Svt. Amfilohija, Vladimiras Volīnijas bīsk. (1122). Visu Volīnijas svēto kopējā godināšana. Totēmas Andreja, Kristus dēļ neprātīgā (1673). Moc. Feotekna (III-IV). Visl. Vasiāna (V). Visl. Teofila apl. (VIII).

Rīt. – Mt. 43. lekc. XI, 27-30. Lit. – Kol. 253. lekc. II, 1-7.

Lk. 32. lekc. VII, 31-35:

31Bet Kungs sacīja: Kam lai es pielīdzinu šīs paaudzes ļaudis? Kam viņi līdzīgi?

32Viņi ir līdzīgi tirgū sēdošiem bērniem, kas savstarpēji sarunājas, sacīdami: Mēs jums stabulējām, bet jūs nedejojāt; mēs dziedājām raudu dziesmas, bet jūs neraudājāt.

33Jo atnāca Jānis Kristītājs: viņš neēd maizi un nedzer vīnu, un jūs sakāt: viņā ir ļaunais gars.

34Atnāca Cilvēka Dēls: Viņš ēd un dzer, un jūs sakāt: Lūk, cilvēks, kas ir rijējs un vīna dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs.

35Un šo gudrību attaisno visi viņas bērni.

9. / 22. oktobris, ceturtdiena

Ap. Jēkaba, Alfeja dēla (I).

Visl. Andronika un viņa sievas Afanasijas (V).

Taisnā sentēva Ābrahāma un viņa radinieka Lata (2000. g. pirms Kr. Piedz.). Moc. kareivju Juventīna un Maksima (361-363). Sv. Pūblijas apl., Antiohijas diakones (ap 361.-363.). Visl. Galatijas Pētera (IX).

Svtmoc. priest. Konstantīna Suhova un Pētera Vjatkina (1918); svtmoc. priest. Konstantīna Aksenova (1937). Visl. Sebastiāna Fomina apl. svēto relikviju iegūšana (1997).

Dievmātes Korsuņas ikonas.

Rīt. – Jņ. 67. lekc. XXI, 15-25.

Lit. – Kol. 252. lekc. I, 24-29.

Lk. 31. lekc. VII, 17-30:

17 Nokāpis līdz ar viņiem no kalna, Viņš nostājās līdzenā vietā, un tur bija liels mācekļu pulks un liels ļaužu daudzums no visas Jūdejas un Jeruzālemes, kā arī no Tiras un Sidonas jūrmalas, kas bija sanākuši viņu klausīties un likties dziedināties no savām slimībām.

18 Arī tie, kas bija ļaunu garu apsēsti, tapa veseli.

19 Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus.

20 Bet Viņš, pacēlis Savas acis uz Saviem mācekļiem, sacīja: "Svētīgi jūs nabagi, jo jums pieder Dieva valstība!

21 Svētīgi jūs, kas tagad izsalkuši, jo jūs būsit paēduši! Svētīgi jūs, kas tagad raudat, jo jūs smiesities!

22 Svētīgi jūs esat, kad cilvēki jūs nīst, izslēdz no sava vidus, lamā un zaimo jūsu vārdu Cilvēka Dēla dēļ.

23 Priecājieties viņā dienā un dejiet, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo to pašu viņu tēvi ir darījuši praviešiem.

24 Bet vai jums bagātiem, jo jums jau ir sava alga!

25 Vai jums, kas tagad esat paēduši, jo jūs izsalksit! Vai jums, kas tagad smejaties, jo jūs skumsit un raudāsit!

26 Vai jums, kad visi ļaudis jums teic glaimus! To pašu viņu tēvi darījuši viltus praviešiem.

27 Bet jums, Saviem klausītājiem, Es saku: mīliet savus ienaidniekus, darait labu tiem, kas jūs ienīst,

28 svētījiet tos, kas jūs nolād, lūdziet par tiem, kas jūs kaitina.

29 Kas tevi sit vienā vaigā, tam pagriez arī otru, kas ņem tavu apmetni, tam neliedz arī savus svārkus.

30 Katram lūdzējam dod un neatprasi savu mantu no tā, kas tev to atņem.