6. / 19. janvāris, pirmdiena

33. nedēļa pēc Trijādības (32. nedēļas lasījumi).

Dieva Parādīšanās svētki.

Mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus Kristīšana.

Pēc aizamvona lūgšanas – lielā ūdens iesvētīšana.

Svt. Teofana, Višenskas Vientuļnieka (1894).

Svt. Vasīlija Lielā liturģija.

Rīt. – Mk. 2. lekc. I, 9-11. Lit. – Tit. 302. lekc. II, 11-14, III, 4-7.

Mt. 6. lekc. III, 13-17:

13 Tanī laikā Jēzus atnāca no Galilejas pie Jāņa Jordānas krastā, lai tiktu viņa kristīts.

14 Bet Jānis tam pretojās un sacīja: "Man vajadzētu tikt Tevis kristītam, un Tu nāc pie manis."

15 Bet Jēzus tam atbildēja un sacīja: "Tam tā jānotiek! Jo tā mums vajag piepildīt visu taisnību." Tad viņš to atļāva.

16 Un, kad Jēzus bija kristīts, Viņš tūdaļ izkāpa no ūdens. Un redzi, debesis tika atvērtas, un viņš redzēja Dieva Garu kā balodi nolaižamies un uz Viņu nākam.

17 Un redzi, balss no debesīm sacīja: "Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man labs prāts."

2026. gada 18. janvāris, Svētdiena, Kristus Kristīšanas Svētku priekšvakara dievkalpojums

2026. gada 18. janvāris, Svētdiena, Dievišķā Liturģija un Lielā ūdens iesvētīšana

2025.01.19 Dieva parādīšanās svētku liturģijas fragmenti (audio)

2025.01.18 Dieva parādīšanās svētku priekšvakara Dievkalpojuma fragmenti (audio)

Dievkalpojumu saraksts Debesbraukšanas baznīcā 33. nedēļā pēc Trijādības no 19.janvāra līdz 25.janvārim:

18.janvāris Svētdiena- 17:00 Kristus Kristīšanas Svētku priekšvakara dievkalpojums,

19.janvāris pirmdiena- 8:00 Kristus Kristīšanas Svētku stundas, Dievišķā Liturģija un Lielā ūdens iesvētīšana

21.janvāris trešdiena- 18:00 akafists Kristum Dievam ar aizlūgumu,

23.janvāris piektdiena- 18:00 akafists Vissvētajai Dievadzemdētājai ar aizlūgumu,

24.janvāris sestdiena- 8:30 stundas un Dievišķā Liturģija,

17:00 Svētdienas priekšvakara dievkalpojums;

25.janvāris Svētdiena- 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija.

#dievkalpojumusaraksts

5. / 18. janvāris, svētdiena

32. svētdiena pēc Trijādības, pirms Dieva Parādīšanās. 7. balss.

Kunga Kristīšanas svētku un Dieva Parādīšanās svētku priekšvakars.

Gavēņa diena.

Priekšvakara stundu lasīšana tiek pārcelta uz piektdienu, 3./16. janvāri.

Pēc atlaišanas tiek kalpota 9. stunda un lielais vakara dievkalpojums. Vakara dievkalpojuma beigās – lielā ūdens iesvētīšana.

Svtmoc. Feopempta, Nikomīdijas bīsk., un moc. maga Feona (303). Visl. Aleksandrijas Sinklētikijas (ap 350.). Visl. Pleskavas Pečoru Simeona (1960).

Prav. Mihas (IX. gs. pirms Kr. Piedz.). Visl. Ēģiptes jaunavas Apolinārijas (ap 470.). Visl. Fostērija, vientuļnieka (VI). Visl. Sinaja Mīnas (VI). Visl. Krētas Gregorija (ap 820.).

Moc. Jāzepa (Josifa) Bespalova un ar viņu 37 mocekļu (1921); moc. Jevgēņijas (Eugēnijas) Domožirovas (1933); svtmoc. priest. Sergija Lavrova (1934); moc. Mateja Guseva (1938).

Svt. Jāņa Zeltamutes liturģija.

Rīt. – 10. Ev. Jņ. 66. lekc. XXI, 1-14. Lit. – Svētdienas pirms Dieva Parādīšanās: 2. Tim. 298. lekc. IV, 5-8.

Mk. 1. lekc. 1-8:

1 Jēzus Kristus, Dieva Dēla, evaņģēlija sākums.

2 Itin kā pravietis Jesaja ir rakstījis: raugi, Es sūtu Savu vēstnesi Tavā priekšā, kas sataisīs Tavu ceļu,

3 saucēja balss tuksnesī: sataisait Tam Kungam ceļu, darait līdzenas Viņa tekas.-

4 Jānis Kristītājs nāca tuksnesī, sludinādams grēku nožēlas kristību uz grēku piedošanu.

5 Un pie viņa izgāja visa Jūdejas zeme un visi Jeruzālemes ļaudis; un tie tika viņa kristīti Jordānas upē, izsūdzēdami savus grēkus.

6 Un Jānis bija ģērbies kamieļu spalvas drēbēs un ādas jostu ap gurniem un ēda siseņus un kameņu medu,

7 un sludināja, sacīdams: "Kāds spēcīgāks nekā es nāk pēc manis, kam es neesmu cienīgs noliecies atraisīt Viņa kurpju siksnas.

8 Es jūs esmu kristījis ar ūdeni, bet Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu."

4. / 17. janvāris, sestdiena

70 apustuļu kopēja godināšana: Kunga brāļa Jēkaba, evaņģēlistu Marka un Lūkas, kā arī Kleopa, taisnā Jāzepa Saderinātā brāļa, Simeona, Kleopas dēla, Barnabas, Josija (Justa), Fadeja, Ananijas; pirmmoc. arhidiakona Stefana un septiņu diakonu Filipa, Prohora, Nikanora, Timona, Parmena; Timoteja, Tita, Filemona, Onisima, Epafras, Arhipa, Silas, Siluāna, Kriskenta, Krispa, Epenēta, Andronika, Stahija, Amplija, Urbāna, Narkisa, Apellija, Aristobula, Rodiona (Hērodiona), Ahava, Rufa, Asinkrita, Flēgonta, Hermeja, Patroba, Hermija, Līnas, Gaija, Filologa, Lūkija, Jazona, Sosipatra, Olimpa (Olimpiāna), Tercija, Erasta, Kvarta, Eboda, Onisifora, Klementa, Sosfena, Apollosa, Tihika, Epafrodita, Karpa, Kodrata, Marka, saukta Jāņa, Zīna, Aristarha, Pudenta, Trofima, Marka, Artēma, Akila, Nimfa, Eubula, Stefana, Fortunata, Ahaika un Caķeja; Dionīsija Areopagīta un Simeona Nigra. Visl. Feoktista, Sikelijas (Sicīlijas) Kukuma igumena (800). Svt. Evstāfija I, Serbijas arhibīsk. (ap 1285.).

Visl. Ahila, Pečoru diakona, Tālajās alās (XIV). Visl.moc. Zosimas un moc. Afanasija (III-IV).

Svtmoc. priest. Aleksandra Skaļska, Stefana Ponomarjova un Filipa Grigorjeva (1933); svtmoc. priest. Nikolaja Maslova (1939); svtmoc. priest. Pāvila Felicina (1941).

Sestdienas pirms Dieva Parādīšanās: 1. Tim. 284. lekc. III, 14 – IV, 5.

Mt. 5. lekc. III, 1-11:

1 Tanīs dienās nāca Jānis Kristītājs un sludināja Jūdejas tuksnesī:

2 "Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.

3 Jo šis ir tas, par kuru pravietis Jesaja runājis, sacīdams: saucēja balss tuksnesī: sataisiet Tā Kunga ceļu, darait līdzenas Viņa tekas."

4 Bet Jānis valkāja kamieļu spalvas drēbes un ādas jostu ap saviem gurniem, viņa barība bija siseņi un kameņu medus.

5 Tad pie viņa izgāja Jeruzāleme un visa Jūdeja, un viss Jordānas apgabals

6 un tika viņa kristīti Jordānas upē, izsūdzēdami savus grēkus.

7 Bet, redzēdams daudz farizeju un saduķeju nākam kristīties, viņš tiem sacīja: "Jūs odžu dzimums, kas jums mācīja bēgt no nākamās dusmības?

8 Tad nesiet pienācīgus atgriešanās augļus.

9 Un neiedomājieties sacīt: mums ir Ābrahāms par tēvu. Jo es jums saku: Dievs no šiem akmeņiem var radīt Ābrahāmam bērnus.

10 Bet cirvis kokiem jau pie saknes pielikts; un ikviens koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī.

11 Es jūs gan kristīju ar ūdeni uz atgriešanos no grēkiem, bet Tas, kas nāk pēc manis, ir spēcīgāks par mani; Tam es neesmu cienīgs kurpes nest, Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un ar uguni.

12 Tam vēteklis rokā, un Viņš tīrīs Savu klonu, un Viņš sakrās Savus kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās ar neizdzēšamu uguni."

3. / 16. janvāris, piektdiena

Prav. Maleahijas (400. g. pirms Kr. Piedz.). Moc. Gordija (IV). Visl. Parīzes Ženevjēvas (Genovevas) (512).

Svtmoc. priest. Vasīlija Holmogorova (1938).

Liturģija nav paredzēta. Priekšvakara stundas.

Pirmajā stundā: Ap.d. 33.lekc. XIII, 25-32. Mt. 5.lekc. III, 1-11.

Trešajā stundā: Ap.d. 42.lekc. XIX, 1-8. Mk. 1.lekc. 1-8.

Sestajā stundā: Rom. 91.lekc. VI, 3-11. Mk. 2.lekc. I, 9-15.

Devītajā stundā: Tit. 302.lekc. II, 11-14. III, 4-7. Mt. 6.lekc. III, 13-17:

1 Tanīs dienās nāca Jānis Kristītājs un sludināja Jūdejas tuksnesī:

2 "Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.

3 Jo šis ir tas, par kuru pravietis Jesaja runājis, sacīdams: saucēja balss tuksnesī: sataisiet Tā Kunga ceļu, darait līdzenas Viņa tekas."

4 Bet Jānis valkāja kamieļu spalvas drēbes un ādas jostu ap saviem gurniem, viņa barība bija siseņi un kameņu medus.

5 Tad pie viņa izgāja Jeruzāleme un visa Jūdeja, un viss Jordānas apgabals

6 un tika viņa kristīti Jordānas upē, izsūdzēdami savus grēkus.

7 Bet, redzēdams daudz farizeju un saduķeju nākam kristīties, viņš tiem sacīja: "Jūs odžu dzimums, kas jums mācīja bēgt no nākamās dusmības?

8 Tad nesiet pienācīgus atgriešanās augļus.

9 Un neiedomājieties sacīt: mums ir Ābrahāms par tēvu. Jo es jums saku: Dievs no šiem akmeņiem var radīt Ābrahāmam bērnus.

10 Bet cirvis kokiem jau pie saknes pielikts; un ikviens koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī.

11 Es jūs gan kristīju ar ūdeni uz atgriešanos no grēkiem, bet Tas, kas nāk pēc manis, ir spēcīgāks par mani; Tam es neesmu cienīgs kurpes nest, Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un ar uguni.

12 Tam vēteklis rokā, un Viņš tīrīs Savu klonu, un Viņš sakrās Savus kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās ar neizdzēšamu uguni."

13 Tanī laikā Jēzus atnāca no Galilejas pie Jāņa Jordānas krastā, lai tiktu viņa kristīts.

14 Bet Jānis tam pretojās un sacīja: "Man vajadzētu tikt Tevis kristītam, un Tu nāc pie manis."

15 Bet Jēzus tam atbildēja un sacīja: "Tam tā jānotiek! Jo tā mums vajag piepildīt visu taisnību." Tad viņš to atļāva.

16 Un, kad Jēzus bija kristīts, Viņš tūdaļ izkāpa no ūdens. Un redzi, debesis tika atvērtas, un viņš redzēja Dieva Garu kā balodi nolaižamies un uz Viņu nākam.

17 Un redzi, balss no debesīm sacīja: "Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man labs prāts."

2. / 15. janvāris, ceturtdiena

Dieva Parādīšanās priekšsvētki. Svt. Silvestra, Romas pāvesta (335). Taisnās Lazarevas, Muromas Juliānijas (1604). Visl. Sarovas Serafima brīnumdarītāja nāves diena (1833) un otrā relikviju iegūšana (1991).

Visl. Pečoru Silvestra, Tuvajās alās (XII). Svtmoc. Teogēna, Parijas bīskapa (ap 320.).

Moc. Vasīlija Petrova (1942).

Rīt. – Mt. 43. lekc. XI, 27-30.

Lit. – Visl.: Gal. 213. lekc. V, 22 – VI, 2.

Lk. 24. lekc. VI, 17-23:

17 Nokāpis līdz ar viņiem no kalna, Viņš nostājās līdzenā vietā, un tur bija liels mācekļu pulks un liels ļaužu daudzums no visas Jūdejas un Jeruzālemes, kā arī no Tiras un Sidonas jūrmalas, kas bija sanākuši viņu klausīties un likties dziedināties no savām slimībām.

18 Arī tie, kas bija ļaunu garu apsēsti, tapa veseli.

19 Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus.

20 Bet Viņš, pacēlis Savas acis uz Saviem mācekļiem, sacīja: "Svētīgi jūs nabagi, jo jums pieder Dieva valstība!

21 Svētīgi jūs, kas tagad izsalkuši, jo jūs būsit paēduši! Svētīgi jūs, kas tagad raudat, jo jūs smiesities!

22 Svētīgi jūs esat, kad cilvēki jūs nīst, izslēdz no sava vidus, lamā un zaimo jūsu vārdu Cilvēka Dēla dēļ.

23 Priecājieties viņā dienā un dejiet, jo jūsu alga ir liela debesīs

1. / 14. janvāris, trešdiena

Kunga Apgraizīšanas svētki.

Svt. Vasīlija Lielā, Cēzarejas Kapadoķijā arhibīsk. (379).

Svt. Poltavas Afanasija, brīnumdarītāja (1801). Moc. Ankiras Vasīlija (ap 362.). Sv. Emīlijas (375), svēto Vasīlija Lielā, Sevastijas Pētera, Nisas Grigorija, Naukrātijas un Makrīnas mātes.

Visl.moc. Jeremijas Ļeonova (1918); svtmoc. Platona Kuļbuša, Rēveles bīskapa, un ar viņu virspriest. Mihaila Bleives un Nikolaja Bežanicka (1919); svtmoc. Aleksandra, Samāras arhibīsk., un ar viņu priest. Jāņa Smirnova, Aleksandra Ivanova, Jāņa Suļdina, Aleksandra Organova, Vjačeslava Infantova, Vasīlija Vitevska un Jēkaba Alfjorova (1938).

Svt. Vasīlija Lielā liturģija.

Rīt. –Jņ. 36. lekc. X, 19-16. Lit. – Apgraizīšanas: Kol. 254. II, 8-12.

Lk. 6. lekc. II 20-21; 40-52:

20 Un gani griezās uz mājām, godāja un teica Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, tā kā tas tiem bija sludināts.

21 Kad astoņas dienas bija pagājušas un bērns bija jāapgraiza, tad Viņa vārdu nosauca: Jēzus, kā to eņģelis bija teicis, pirms Viņš bija iedzimis mātes miesās.

40 Bet bērns auga un tapa stiprs garā, pilns gudrības, un Dieva žēlastība bija ar Viņu.

41 Un Viņa vecāki gāja ik gadus uz Jeruzālemi Pashā svētkos.

42 Kad nu Viņš bija divpadsmit gadus vecs, tad tie pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzālemi.

43 Un, kad svētku dienas bija pagājušas, tad, tiem atkal uz mājām ejot, bērns Jēzus palika Jeruzālemē, un Jāzeps un Viņa māte to nezināja.

44 Bet tie domāja, ka Viņš esot pie ceļabiedriem; un, vienas dienas gājumu nostaigājuši, tie Viņu meklēja pie radiem un pazīstamiem.

45 Un, kad tie Viņu neatrada, tad tie gāja atpakaļ uz Jeruzālemi, lai To meklētu.

46 Un pēc trim dienām tie Viņu atrada Templī sēžam starp mācītājiem, tos klausoties un tos jautājot.

47 Un visi, kas Viņu dzirdēja, iztrūkušies brīnījās par Viņa saprašanu un Viņa atbildēm.

48 Un, Viņu ieraudzījuši, vecāki pārbijās, un Viņa māte sacīja Viņam: "Mans dēls, kāpēc Tu mums to esi darījis? Redzi, Tavs tēvs un es, mēs Tevi ar sāpēm esam meklējuši."

49 Bet Viņš tiem atbildēja: "Kam jūs esat Mani meklējuši? Vai nezinājāt, ka Man jādarbojas Sava Tēva lietās?"

50 Bet tie neizprata uz viņiem sacīto vārdu.

51 Un Viņš nogāja tiem līdzi uz Nacareti un bija tiem paklausīgs. Bet Viņa māte visus šos vārdus paturēja savā sirdī.

52 Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.

31. / 13. janvāris, otrdiena

Kristus Piedzimšanas svētku atsvēte.

Sirdssk. Melānijas Romietes (439). Sirdssk. Paīsija Svētkalnieša (godināšanas iesākums 2015.g.)

Svt. Pētera Mogilas, Kijevas metr. (1646). Svt. Dosifeja apl., Zagrebas metr. (1945) (Serbu).

Svtmoc. priest. Mihaila Berezina (1937); moc. Pētera Troicka (1938).

Rīt. – Mt. 43. lekc. XI, 27-30 Lit. – Jēk. 54. lekc. III, 1-10.

Mk. 55. lekc. XII, 18-27:

18 Un saduķeji, kas saka augšāmcelšanos neesam, nāca pie Viņa un Viņu jautāja, sacīdami:

19 "Mācītāj, Mozus mums ir rakstījis: ja kam brālis mirst, kas sievu atstāj bez bērniem, tad viņa brālim tā sieva jāapņem un savam brālim jārada dzimums.

20 Tad nu bija septiņi brāļi. Un pirmais apņēma sievu un mirdams neatstāja dzimuma.

21 Un otrs viņu apņēma un nomira, un tas arī neatstāja dzimuma. Un tāpat trešais.

22 Un visi septiņi to apņēma un bērnu neatstāja. Beidzot pēc visiem nomira arī sieva.

23 Tad nu pie augšāmcelšanās, kad tie augšāmcelsies, kuram no viņiem tā sieva piederēs? Jo visiem septiņiem tā bijusi par sievu."

24 Jēzus tiem sacīja: "Vai jūs nealojaties, tādēļ ka jūs rakstus neprotat, nedz Dieva spēku?

25 Jo, kad tie celsies augšām no miroņiem, tad tie nedz precēs, nedz taps precēti, bet tie būs kā eņģeļi debesīs.

26 Bet par mirušiem, ka tie taps uzmodināti, vai jūs Mozus grāmatā neesat lasījuši, ka Dievs pie ērkšķu krūma uz to runājis, sacīdams: Es esmu Ābrahāma Dievs un Īzāka Dievs, un Jēkaba Dievs.

27 Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs! Jūs ļoti alojaties."

Aizlūguma fragmenti.

29. / 11. janvāris, svētdiena

31. svētdiena pēc Trijādības, pēc Kristus Piedzimšanas.

Evaņģēlija lasījums.

29. / 11. janvāris, svētdiena

31. svētdiena pēc Trijādības, pēc Kristus Piedzimšanas.

Apusuļu lasījums.

29. / 11. janvāris, svētdiena

31. svētdiena pēc Trijādības, pēc Kristus Piedzimšanas.

Dievkalpojumu saraksts Debesbraukšanas baznīcā 32. nedēļā pēc Trijādības no 12.janvāra līdz 18.janvārim:

14.janvāris trešdiena- 18:00 akafists Kristum Dievam ar aizlūgumu,

16.janvāris piektdiena- 18:00 akafists Vissvētajai Dievadzemdētājai ar aizlūgumu,

17.janvāris sestdiena- 8:30 stundas un Dievišķā Liturģija,

17:00 Svētdienas priekšvakara dievkalpojums;

18.janvāris Svētdiena- 8:30 stundas, Dievišķā Liturģija un Lielā ūdens iesvētīšana,

18.janvāris Svētdiena- 17:00 Kristus Kristīšanas Svētku priekšvakara dievkalpojums,

19.janvāris pirmdiena- 8:00 Kristus Kristīšanas Svētku stundas, Dievišķā Liturģija un Lielā ūdens iesvētīšana.

#dievkalpojumusaraksts

29. / 11. janvāris, svētdiena

31. svētdiena pēc Trijādības, pēc Kristus Piedzimšanas. 6. balss.

Taisnā Jāzepa Saderinātā, ķēniņa Dāvida un Jēkaba, Tā Kunga brāļa. 14 000 jaundzimušo moc., Betlēmē Hēroda nogalināto (I). Sirdssk. Markela, «Neaizmiegošo» klostera igumena (485). Sirdssk. Sibīrijas Vasiliska (1824).

Sirdssk. Pečoru Marka kaprača, Teofila un Jāņa, Tuvajās alās (XI-XII). Sirdssk. Omučas Teofila, (XV). Sirdssk. Čerņigovas Lavrentija (1950). Sirdssk. Studijas Fadeja (Tadeja) Apliecinātāja (818).

Svtmoc. priest. Feodosija Beļeņkova (1938); moc. Natālijas Vasiļjevas, Natālijas Silujanovas, Eudokijas (Jevdokijas) Gusevas, Annas Borovskas, Matronas Navolokinas, Varvaras (Barbaras) Derevjaginas, Annas Popovas, Eudokijas (Jevdokijas) Nazinas, Jefrosīnijas (Eufrosīnijas) Deņisovas, Agripīnas Kiseļovas un Natālijas Sundukovas (1942).

Rīt. – 9. Ev. Jņ. 65. lekc. XX, 19-31. Lit. – Svētdienas pēc Kristus Piedzimšanas: Gal. 200. lekc. I, 11-19.

Mt. 4. lekc. II, 13-23:

13 Bet, kad tie bija aizgājuši, redzi, Tā Kunga eņģelis parādījās Jāzepam sapnī un sacīja: "Celies, ņem bērnu un Viņa māti un bēdz uz Ēģipti, un paliec tur, kamēr es tev to teikšu, jo Hērods meklē bērnu nokaut."

14 Tad viņš cēlās, ņēma bērnu un Viņa māti naktī un bēga uz Ēģipti,

15 un palika tur līdz Hēroda nāvei, lai piepildītos Tā Kunga vārds, runāts ar pravieša muti: no Ēģiptes Es Savu Dēlu esmu aicinājis. -

16 Kad Hērods redzēja, ka gudrie viņu piekrāpuši, tad viņš ļoti apskaitās, aizsūtīja un lika apkaut visus bērnus Bētlemē un visā viņas apkārtnē divi gadi vecus un jaunākus pēc tā laika, ko viņš no gudrajiem bija izzinājis.

17 Tad piepildījās pravieša Jeremijas runātie vārdi:

18 brēkšana bija dzirdama Rāmā, daudz raudu un vaimanu; Rahēle apraud savus bērnus un nav iepriecināma, jo viņu vairs nav. -

19 Kad Hērods bija miris, redzi, Tā Kunga eņģelis parādījās sapnī Jāzepam Ēģiptē un sacīja:

20 "Celies, ņem bērnu un Viņa māti un ej uz Israēla zemi, jo tie ir miruši, kas tīkoja pēc bērna dzīvības."

21 Un viņš cēlās, ņēma bērnu un Viņa māti un nonāca Israēla zemē.

22 Bet, kad viņš dzirdēja, ka Jūdejā valdīja Arhelavs sava tēva Hēroda vietā, tad viņš baidījās turp noiet; un, sapnī saņēmis norādījumu, viņš atgriezās Galilejas robežās.

23 Un, turp nonācis, viņš apmetās pilsētā, vārdā Nacarete, lai piepildītos praviešu vārdi, kas sacījuši: Viņu sauks par Nacarieti.

28. / 10. janvāris, sestdiena

Sestdiena pēc Kristus Piedzimšanas.

20 000 Nikomīdijā baznīcā sadedzināto moc., un citu turpat ārpus baznīcas cietušo: priest. Glikērija, Zenona, diak. Teofila, Doroteja, Mardonija, diak. Migdonija, Indisa, Gorgonija, Pētera, Eutīmija, jaunavas moc. Agafijas, Domnas, Teofilas un citu (302).

Sirdssk. Lomas, Jaroslavļas Ignātija (1591). Sirdssk. Kripecas Kornēlija (1903). Ap. Nikanora no 70 ap. (34).

Svtmoc. Nikodēma, Belgradas bīsk., un diak. Arkādija Rešetņikova (1918); svtmoc. priest. Aleksandra Dagajeva (1920); svtmoc. priest. Feoktista Hoperska, Leonīda Viktorova, Nikolaja Rodimova (1937); svtmoc. priest. Arēfas Nasonova un Aleksandra Ciceronova (1938).

Sestdienas pēc Kristus Piedzimšanas: 1. Tim. 288. lekc. VI, 11-16.

Mt. 46. lekc. XII, 15-21:

15 Bet Jēzus, to nomanīdams, aizgāja no turienes. Un daudz ļaužu gāja Viņam pakaļ, un Viņš tos visus dziedināja.

16 Un Viņš tiem piekodināja par Viņu nevienam nestāstīt,

17 ka piepildītos pravieša Jesajas runātais vārds:

18 redzi, Mans kalps, ko Es izredzējis, un Mans mīļais, pie kā Manai dvēselei labs prāts; Es likšu uz Viņu Savu Garu, un Tas pasludinās tautām tiesu.

19 Ne Viņš bārsies, ne brēks, ne arī dzirdēs uz ielām Viņa balsi.

20 Ielūzušu niedri Viņš nesalauzīs, un kvēlojošu dakti Viņš neizdzēsīs, tiekāms Viņš taisnībai dos uzvaru.

21 Un tautas cerēs uz Viņa Vārdu.

27. / 9. janvāris, piektdiena

Ap. pirmmoc. un arhidiakona Stefana (34). Sirdssk. Teodora Iezīmētā (ap 840.).

Svt. Teodora, Konstantinopoles arhibīsk. (ap 686.)

Svtmoc. Tihona, Voroņežas arhibīsk. (1919); moc. Antoņinas Brjanskihas (1937).

Jēk. 52. lekc. II, 1-13.

Mk. 53. lekc. XII, 1-12:

1 Un Viņš tiem iesāka runāt līdzībās: "Kāds cilvēks stādīja vīnadārzu un ap to uzcēla sētu, un raka vīna spaidu, un uzcēla torni, un to izdeva vīna dārzniekiem, un aizceļoja.

2 Un, kad bija laiks, viņš sūtīja pie vīna dārzniekiem kādu kalpu saņemt no dārzniekiem savu tiesu vīnadārza augļu.

3 Bet viņi to ņēma un šauta un sūtīja tukšā atpakaļ.

4 Un viņš sūtīja atkal citu kalpu pie tiem; un to tie sasita un apsmēja.

5 Un viņš sūtīja vēl citu. Un šo tie nonāvēja. Un vēl daudz citus; un no tiem tie citus šauta un citus nonāvēja.

6 Un viņam bija vēl viens vienīgs dēls, ko viņš mīlēja, arī to viņš beidzot pie tiem sūtīja un sacīja: taču no mana dēla tie bīsies.

7 Bet šie vīna dārznieki sacīja cits uz citu: šis ir tas mantinieks! Nāciet, nokausim to, tad mantojums būs mūsu.

8 Un tie viņu ņēma, nokāva un izmeta no vīnadārza ārā.

9 Ko nu vīnadārza kungs darīs? Viņš nāks un nogalinās dārzniekus un izdos vīnadārzu citiem.

10 Vai jūs šo vārdu neesat lasījuši? Tas akmens, ko nama cēlēji atmetuši, ir kļuvis par stūra akmeni:

11 no Tā Kunga tas ir un ir brīnums mūsu acīs."

12 Un tie meklēja Viņu rokā dabūt un bijās no ļaudīm, jo tie nomanīja, ka Viņš uz tiem šo līdzību bija sacījis; un, Viņu atstājuši, tie aizgāja.

26. / 8. janvāris, ceturtdiena

Kristus Piedzimšanas pēcsvētki. Vissvētās Dievadzemdētājas kopēja godināšana. Svtmoc. Eufīmija, Sardu bīsk. (ap 840.).

Sirdssk. Sinadas Konstantīna (VIII). Sirdssk. Evaresta (825). Sirdssk. Tismanas Nikodēma (1406) (Rum.).

Sirdssk.moc. Īzakija Bobrakova (1938). Svtmoc. priest. Aleksandra Volkova un Dimitrija Čistoserdova (1918); svtmoc. priest. Nikolaja Tarbejeva, Nikolaja Zaļesska, Mihaila Čeļcova un diak. Mihaila Smirnova (1930); svtmoc. Leonīda, Marijskas bīsk., priest. Aleksandra Krilova un sirdssk.moc. hieromūka Vasīlija Mazurenko, sirdssk.moc. Anfisas Sisojevas un Makārijas Saprikinas (1937); svtmoc. priest. Gregorija Serbarinova, sirdssk.moc. shimas mūķenes Augustas Zaščukas un Marijas Laktionovas, moc. Agripīnas Ļesinas (1938).

Dievmātes Viļņas-Ostrobamas ikonu, sauktu «Trīs Prieku», «Žēlojošā» un Barlovas ikonas «Svētītais Klēpis» (1392).

Svt. Jāņa Zeltamutes liturģija.

Dievmātei: Ebr. 306. lekc. II, 11-18. Mt. 4. lekc. II, 13-23:

13 Bet, kad tie bija aizgājuši, redzi, Tā Kunga eņģelis parādījās Jāzepam sapnī un sacīja: "Celies, ņem bērnu un Viņa māti un bēdz uz Ēģipti, un paliec tur, kamēr es tev to teikšu, jo Hērods meklē bērnu nokaut."

14 Tad viņš cēlās, ņēma bērnu un Viņa māti naktī un bēga uz Ēģipti,

15 un palika tur līdz Hēroda nāvei, lai piepildītos Tā Kunga vārds, runāts ar pravieša muti: no Ēģiptes Es Savu Dēlu esmu aicinājis. -

16 Kad Hērods redzēja, ka gudrie viņu piekrāpuši, tad viņš ļoti apskaitās, aizsūtīja un lika apkaut visus bērnus Bētlemē un visā viņas apkārtnē divi gadi vecus un jaunākus pēc tā laika, ko viņš no gudrajiem bija izzinājis.

17 Tad piepildījās pravieša Jeremijas runātie vārdi:

18 brēkšana bija dzirdama Rāmā, daudz raudu un vaimanu; Rahēle apraud savus bērnus un nav iepriecināma, jo viņu vairs nav. -

19 Kad Hērods bija miris, redzi, Tā Kunga eņģelis parādījās sapnī Jāzepam Ēģiptē un sacīja:

20 "Celies, ņem bērnu un Viņa māti un ej uz Israēla zemi, jo tie ir miruši, kas tīkoja pēc bērna dzīvības."

21 Un viņš cēlās, ņēma bērnu un Viņa māti un nonāca Israēla zemē.

22 Bet, kad viņš dzirdēja, ka Jūdejā valdīja Arhelavs sava tēva Hēroda vietā, tad viņš baidījās turp noiet; un, sapnī saņēmis norādījumu, viņš atgriezās Galilejas robežās.

23 Un, turp nonācis, viņš apmetās pilsētā, vārdā Nacarete, lai piepildītos praviešu vārdi, kas sacījuši: Viņu sauks par Nacarieti.

2026. gada 7. janvāris - Kristus Piedzimšanas Svētku Dievišķā Liturģija

Kristus Piedzimšanas Svētku priekšvakara dievkalpojums

Gods Dievam augstībā, miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts!

Lai Kristus Dieva Piedzimšana apgaismo mūsu sirdis garīgai atdzimšanai!

Sveicam Jūs cilvēces Pestītāja Piedzimšanas Svētkos!

Lai Kristus Dieva Piedzimšana apgaismo mūsu sirdis garīgai atdzimšanai!

Sveicam Jūs cilvēces Pestītāja Piedzimšanas Svētkos!

25. / 7. janvāris, trešdiena

Mūsu Kunga Dieva un Pestītāja Jēzus Kristus Piedzimšana

Svt. Jāņa Zeltamutes liturģija.

Rīt. – Mt. 2. lekc. I, 18-25.

Lit. – Gal. 209. lekc. IV, 4-7.

Mt. 3. lekc. II, 1-12:

1 Kad Jēzus bija piedzimis Bētlemē, Jūdas ķēniņa Hēroda laikā, redzi, gudri vīri no austrumu zemes atnāca uz Jeruzālemi un sacīja:

2 "Kur ir jaunpiedzimušais Jūdu ķēniņš? Jo mēs Viņa zvaigzni redzējām austrumu zemē un atnācām Viņu pielūgt."

3 Kad ķēniņš Hērods to dzirdēja, tad viņš izbijās un visa Jeruzāleme līdz ar viņu.

4 Un, saaicinājis visus tautas augstos priesterus un rakstu mācītājus, viņš izzināja no tiem, kur Kristum būs piedzimt.

5 Un tie viņam sacīja: "Bētlemē, Jūdas zemē; jo tā raksta pravietis:

6 un tu, Bētleme, Jūdas zemē, tu nebūt neesi mazākā starp Jūdas cilts kungiem; jo no tevis nāks Valdnieks, kas ganīs Manu Israēla tautu."

7 Tad Hērods paslepen saaicināja gudros, sīki izjautāja tiem par zvaigznes atspīdēšanas laiku.

8 Un viņš tos sūtīja uz Bētlemi un sacīja: "Eita un ievāciet rūpīgi ziņas par to bērnu, un, kad jūs Viņu atradīsit, tad paziņojiet to man, ka arī es aizeju un Viņu pielūdzu."

9 To no ķēniņa dzirdējuši, tie aizgāja. Un redzi, zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu un nostājās pār namu, kurā bija bērns.

10 Un, zvaigzni ieraudzījuši, tie priecājās ar varen lielu prieku.

11 Un, namā iegājuši, tie ieraudzīja bērnu līdz ar Mariju, Viņa māti, un tie nometās ceļos un Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savas mantas un dāvāja Viņam zeltu, vīraku un mirres.

12 Un sapnī saņēmuši norādījumu pie Hēroda neatgriezties, tie aizgāja pa citu ceļu uz savu zemi.

24. / 6. janvāris, otrdiena, Kristus Piedzimšanas gavēnis.

29. nedēļa pēc Trijādības (32. nedēļas Evaņģēlija lasījumi). Kristus Piedzimšanas priekšvakars. Sirdssk.moc. Romas Eugēnijas un ar viņu Prota, Jakinfa un Klaudijas (ap 262.).

Sirdssk. Nikolaja mūka (IX).

Sirdssk.moc. Inokentija Bedas (1928); svtmoc. virspriest. Sergija Mečeva (1942).

Svt. Vasīlija Lielā liturģija.

Pirmajā stundā: Ebr. 303. lekc. I, 1-12. Mt. 2. lekc. I, 18-25. Trešajā stundā: Gal. 208. lekc. III, 23-29. Lk. 5. lekc. II, 1-20. Sestajā stundā: Ebr. 304. lekc. I, 10 – II, 3. Mt. 3. lekc. II, 1-12. Devītajā stundā: Ebr. 306. lekc. II, 11-18. Mt. 4. lekc. II, 13-23.

Lit. – Ebr. 303. lekc. I, 1-12.

Lk. 5. lekc. II, 1-20:

1 Tanī laikā nāca no ķeizara Augusta pavēle uzrakstīt visus valsts iedzīvotājus.

2 Un šī pirmā uzrakstīšana notika tajā brīdī, kad Kirenijs valdīja Sīrijā.

3 Tad visi nogāja pierakstīties, katrs savā cilts pilsētā.

4 Arī Jāzeps no Galilejas, no Nacaretes pilsētas, nogāja uz Jūdeju, uz Dāvida pilsētu, vārdā Bētlemi, tāpēc ka viņš bija no Dāvida nama un cilts,

5 ka pierakstītos ar Mariju, savu saderināto, kas bija grūta.

6 Un, tiem turpat esot, viņai laiks pienāca dzemdēt.

7 Un viņai piedzima pirmdzimtais Dēls, un viņa To ietina autiņos un lika silē, jo tiem citur nebija vietas tai mājoklī.

8 Un gani bija ap to pašu vietu laukā, tie, nomodā būdami, sargāja naktī savus lopus,

9 un Tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un Tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti.

10 Bet eņģelis uz tiem sacīja: "Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks:

11 jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs.

12 Un to ņemieties par zīmi: jūs atradīsit bērnu autos ietītu un silē gulošu."

13 Un piepeši tur pie eņģeļa bija debespulku draudze; tie slavēja Dievu un sacīja:

14 "Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts."

15 Un, kad nu eņģeļi no tiem bija aizgājuši uz debesīm, tad gani runāja savā starpā: "Ejam tad nu uz Bētlemi raudzīt, kas noticis, ko Tas Kungs mums licis paziņot."

16 Un tie steigdamies nāca un atrada gan Mariju, gan Jāzepu un bērniņu, silē gulošu.

17 Bet, to redzējuši, tie izpauda to, kas tiem bija sacīts par šo bērnu.

18 Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par vārdiem, ko gani tiem bija sacījuši.

19 Bet Marija visus vārdus paturēja prātā, tos pārdomādama savā sirdī.

20 Un gani griezās uz mājām, godāja un teica Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, tā kā tas tiem bija sludināts.